VIDEO. Edmunds Krastiņš: vai Latvijas nākotnes scenārijs ir provinciāla nomale?
Sarunu ciklā “Latvija 2035” bijušais Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts, īpašo uzdevumu ministrs un finanšu ministrs, matemātiķis un ekonomists Edmunds Krastiņš uzsver – Latvija pašlaik atrodas Baltijas valstu astē un, ja nekas nemainīsies, turpinās eksistēt kā provinciālā Eiropas nomale.
Mantotās kļūdas un nokavētais starts
Krastiņš uzskata, ka šīs atpalicības saknes meklējamas jau 90. gados. Viens no galvenajiem klupšanas akmeņiem bija aizkavētā privatizācija, kuras gaitā gadu ilgas diskusijas par sertifikātiem noveda pie tā, ka daudzi PSRS laika rūpniecības uzņēmumi pamazām nogrima, jo nespēja būt konkurētspējīgi brūkošajā Austrumu tirgū. Viņš arī kritizē pārspīlēto denacionalizāciju, īpaši zemes atdošanu zem daudzdzīvokļu mājām. Tas radīja neveselīgas attiecības un neatrisinātas problēmas, kas turpinās vēl šodien. Līdzās ekonomiskajām kļūdām problēma bija ciešā saikne ar Krieviju.
“Latvija atšķirībā no kaimiņiem krietni ilgāk saglabāja ciešu sasaisti ar Krievijas informatīvo telpu. Igauņi jau kopš 70. gadiem caur Somijas televīziju bija integrēti Rietumu kultūrtelpā, bet latviešiem pat pēc neatkarības atgūšanas nemanot pielipa Krievijas biznesa kultūra, kas nav tik ļoti balstīta likumos un līgumos, bet orientēta uz citiem mērķiem.”
Birokrātija kā neuzticēšanās rezultāts
Viena no lielākajām problēmām, kas šodien bremzē valsts attīstību, ir milzīgais birokrātijas aparāts un pārmērīga regulācija. Krastiņš skaidro, ka birokrātija ir uzbūvēta uz savstarpējās neuzticēšanās pamata. Mēģinot apkarot korupciju, ir ieviestas neskaitāmas komisijas un kontroles mehānismi, kas procesus padara dārgākus un lēnākus.
“Šī sistēma veicina kultūru, kur ierēdņi baidās pieņemt lēmumus un kļūdīties. Vislabāk nodrošināties, lai nevar atlaist, ir neko nedarīt. Rezultātā lielie valsts projekti, piemēram, “Rail Baltica”, pārvēršas par sapņu pilīm, kur stacijas sāk būvēt pirms sliedēm, bet "airBaltic" kļūst par modeli, kas bez valsts nepārtraukta finansējuma nav dzīvotspējīgs.”
Ceļš ārā no nomales
Krastiņš secina, ka pašreizējais politiskais potenciāls Saeimā ir izsmelts un jaunu ideju trūkums liedz valstij veikt izrāvienu. Lai Latvija nekļūtu par tukšu Eiropas nomali, ir nepieciešama fundamentāla kultūras maiņa valsts pārvaldē. “Galvenais risinājums ir līderība – ministri un premjeri, kuri ar savu piemēru spēj iedzīvināt radošumu un saimniecisku atbildību. To var izdarīt tikai caur līderiem, caur ministriem, caur premjeru. Tikai tā, nekā citādi. Bez jauniem līderiem, kuri spētu mainīt iesīkstējušo birokrātisko attieksmi un orientēt valsti uz reāliem mērķiem, 2035. gads Latvijai var pienākt ar vēl mazāku iedzīvotāju skaitu un arvien izteiktāku atpalicību no kaimiņiem.”
Raidījums "Latvija 2035" katru sestdienu skatāms gan portālā Jauns.lv, gan "YouTube" kanālā (JaunsTV), gan klausāms "Spotify". Raidījuma vadītājs, kādreizējais politiķis Andrejs Panteļējevs aicinās bijušos un esošos politiķus, lai izvērtētu Latvijas attīstības ceļu kopš neatkarības atgūšanas un piedāvātu vīziju turpmākajiem 10 gadiem.
