"Urbsim, bērniņ, urbsim!"

Šādu solījumu savā inaugurācijas runā devis Donalds Tramps. Frāze pēc iespējas labāk atspoguļo viņa enerģētikas un klimata politikas būtību. Tūlīt pēc stāšanās amatā ASV prezidents parakstīja vairākus rīkojumus, kas attiecas uz enerģētiku un klimatu. ASV pametīs Parīzes klimata vienošanos (process ilgs gadu), naftas un gāzes projektu realizācija federālajās zemēs tiks paātrināta, jaunu kontinentālā šelfa iecirkņu iznomāšanu ārzonu vēja elektrostaciju būvniecībai aizliegs, tāpat atcels atsevišķu štatu ieviestos siltumnīcefekta gāzu izmešu ierobežojumus no sauszemes transporta un pārtrauks federālo subsidēšanu elektrouzpildes staciju būvniecībai.

Donalds Tramps ir pazīstams klimata skeptiķis. Sava pirmā prezidenta termiņa beigās 2020. gada novembrī viņš jau izveda ASV no Parīzes klimata vienošanās (tiesa, pēc trim mēnešiem, jau ar prezidenu Džo Baidenu, ASV atkal pievienojās līgumam.) Trampa uzvara ir situsi pa rīcību globālā klimata jomā. Piemēram, no ASV (kas ieņem pasaulē otro vietu siltumnīcefekta gāzu izmešu ziņā) tagad diez vai var sagaidīt paaugstinātas klimata saistības. Un tas nozīmē, ka arī daudzas citas valstis, īpaši Ķīna (kas izmet 30% no visām siltumnīcas efekta gāzēm pasaulē), no tām var ņemt piemēru, raksta "The Insider''.

Parīzes vienošanās varētu pamest Argentīnu, kur pie varas ir cits pazīstamais klimata skeptiķis Havjers Milejs. Turklāt Argentīna pēdējā laikā ievērojami cieš no klimata pārmaiņām: valsts saskārusies ar karstuma viļņiem, nopietniem sausumiem, postošiem plūdiem, bet 2022. - 2023. gadā tur fiksētas augstākās temperatūras pēdējo 60 gadu laikā.

Tramps iesaldējis miljardiem dolāru, kas paredzēti tīrās enerģētikas finansēšanai un cīņai ar klimata pārmaiņām. Apturēta gandrīz visa ASV ārējā palīdzība, kas noveda pie tūkstošiem humānās palīdzības aģentūras USAID darbinieku atlaišanas un visu tās programmu realizācijas pārtraukšanas. Cita starpā USAID atbalstīja valstis ar zemu ienākumu līmeni, veicinot atjaunojamo enerģijas avotu attīstību un pielāgošanos klimata pārmaiņām, aizsardzību pret dabas katastrofām.

"Carbon Brief" lēš, ka Trampa atgriešanās prezidenta krēslā novedīs pie tā, ka līdz 2030. gadam papildu siltumnīcefekta gāzu izmeši ASV varētu sasniegt 4 miljardus tonnu CO2 ekvivalenta (virs pašreizējiem ikgadējiem 6 miljardiem tonnu jeb vairāk nekā 11% pasaules izmešu).
Trampa valde līdz 2030. gadam varētu novest pie papildu 4 miljardu tonnu CO2 ekvivalenta izmešiem virs pašreizējiem ikgadējiem 6 miljardiem tonnu.

Viss uzskaitītais ir ļoti satraucošs. Taču, pirmkārt, nebūt ne visi postošie jauninājumi tiks ieviesti praksē - daži no tiem prasa ilgstošas procedūras un saskaņojumus. Otrkārt, katram Amerikas štatam ir savas lielās pilnvaras, un starp štatiem, kā arī starp pilsētām un kompānijām, pilnīgi var saasināties cīņa par klimata līderību.

Visbeidzot, ja federālās varas iestādes sadala zemi naftas ieguvei, tas nenozīmē, ka naftinieki to nekavējoties sāks "urbt, bērniņ, urbt". ASV nav komandu ekonomika, un katra privātā kompānija pieņem lēmumu, vadoties no projektu ienesīguma. Bet naftas deficīta šobrīd nav (tātad arī cenas nav tās pievilcīgākās), un arī pašu enerģētisko pāreju pagaidām neviens nav atcēlis.

Eiropas populisms un klimats

Vācijā, Francijā, Itālijā un citās Eiropas valstīs pieaug galēji labējo partiju - pazīstamu klimata skeptiķu - popularitāte. Populisti piedāvā "vienkāršus risinājumus" sarežģītām problēmām, tostarp vājināt ekoloģisko regulējumu un pārtraukt cīņu pret klimata pārmaiņām. Klimata krīzes atrisināšana prasa pārāk lielas pārmaiņas un centienus ilgākā laika posmā, tāpēc vienkāršāk ir vēlētājiem pateikt, ka patiesībā nekādas krīzes nav. Labējiem populistiem vienkāršāk vēlētājiem pateikt, ka patiesībā nekādas klimata krīzes nav!

Piemēram, tāda ir galēji labējās "Alternatīvas Vācijai" (AfD) nostāja: klimata pārmaiņas ir iedomāta problēma, bet Vācijai jāsakļauj enerģētiskās pārejas politika. Taču ar AfD, kas Bundestāga vēlēšanās ieņēma otro vietu, neviena partija nav gatava iesaistīties koalīcijā.

Pagājušajā vasarā pēc Francijas galēji labējo (Marinas Lepēnas partija "Nacionālā apvienība") triumfālās uzvaras Eiroparlamenta vēlēšanās Francijas prezidents Emanuels Makrons izsludināja pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas. Uzvarēt tajās franču galēji labējiem neizdevās, tomēr "Nacionālās apvienības" un to sabiedroto vietu skaits parlamentā pieauga no 89 līdz 142. ES "zaļo darījumu", kura mērķis ir līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti, "Nacionālā apvienība" dēvē par soda ekoloģijas instrumentu. Labējie paziņo, ka energopāreja apgrūtina Francijas pilsoņus, un iestājas par nodokļu samazināšanu tradicionālajai enerģētikai un jaunu vēja enerģētikas projektu iesaldēšanu.

Itālijā galēji labējie nāca pie varas (pirmo reizi kopš Musolīni laikiem) 2022. gada vēlēšanu rezultātā. Valsti pārvalda koalīcija no partijām "Itālijas Brāļi" (pirmā vieta vēlēšanās), "Līga" un "Uz priekšu, Itālija" (Silvio Berluskoni dibinātā labēji centriskā partija). Itālijas brālība un tās sabiedrotie vienmēr ir bijuši skeptiski noskaņoti pret klimata pārmaiņām, bieži raksturojot "zaļo" pāreju kā ideoloģiski neobjektīvu. Pagaidām starptautiskajās sanāksmēs viņi piekopj oficiālu ES retoriku, tomēr tiecas nobremzēt daudzas klimata iniciatīvas (piemēram, atteikšanās no jaunu automašīnu ar iekšdedzes dzinējiem pārdošanas kopš 2035. gada).

Karš un klimats

Arī kari un konflikti tieši ietekmē ekoloģiju. Politiķiem un ierindas cilvēkiem nav līdz globālajai sasilšanai - klimats mainās pakāpeniski, un līdz katastrofāliem notikumiem vēl ir pāris gadu desmitu, kamēr kari rit jau tagad.

Saskaņā ar "Armed Conflict Location and Event Data" (ACLED) datiem 2024. gadā militāros konfliktos pasaulē dzīvību zaudēja vismaz 233 tūkstoši cilvēku. Pēdējo piecu gadu laikā konfliktnotikumu skaits (tās ir ne tikai militāras sadursmes, bet arī demonstrācijas, vardarbības akti pret civiliedzīvotājiem, teritorijas ieņemšana utt) gandrīz dubultojies: ja 2020. gadā ACLED fiksēja 104 tūkstošus notikumu, tad 2024. gadā - gandrīz 200 tūkstošus.

Šādu būtisku pieaugumu nosaka trīs ļoti lielu konfliktu (Ukraina, Tuvie Austrumi un Mjanma) sākums vai atsākšanās uz vardarbības turpināšanās fona daudzās valstīs ar augstu konfliktu līmeni (Sudāna, Meksika, Jemena, Sahelas valstis u.c.).

Arī pati karadarbība dod nopietnu ieguldījumu siltumnīcas efekta gāzu emisijās. Militārā tehnika patērē milzīgu daudzumu fosilā kurināmā, kaujas darbības pavada pilsētu un mežu ugunsgrēki, avārijas naftas pārstrādes rūpnīcās vai aizsprostos, kā bija ar Kahovas HES, bet ekoloģiskais regulējums karadarbības laikā atkāpjas otrajā plānā. Turklāt kari bieži vien noved pie kravu un pasažieru pārvadāšanas maršrutu pagarināšanas, kas arī palielina izmešus.

Saskaņā ar pēdējo siltumnīcefekta gāzu izmešu uzskaites iniciatīvas pētījumu kara laikā Krievijas pilna mēroga kara Ukrainā pirmie divi gadi noveduši pie papildu siltumnīcefekta gāzu izmešiem, kas līdzvērtīgi 175 miljoniem tonnu CO2 (Lai varētu salīdzināt dažādas emisijas, tās mēra šajās nosacītajās vienībās).

Tas pārsniedz Nīderlandes gada emisijas.

Šajā skaitlī ņemti vērā ne tikai izmeši no degvielas sadegšanas militārajai tehnikai un aviācijai, no ieroču ražošanas, no nocietinājumu izbūves un no kara izraisītajiem ugunsgrēkiem, bet arī nākotnes izmeši, kas radīsies rekonstruējot.

Ja visas pasaules armijas būtu viena valsts, tā ieņemtu ceturto vietu siltumnīcas efekta gāzu izmešu ziņā Turklāt šis vērtējums balstīts uz dopandēmijas datiem, tajā nav atspoguļota pēdējo gadu militārā eskalācija, ieskaitot karu Ukrainā.

Kāpēc pasaulei ir grūti vienoties

Klimata apkarošanas nepieciešamība tikai pieaug. 2024. gads atkal kļuvis par siltāko novērojumu vēsturē, kā arī pirmo, kad gada vidējā globālā gaisa temperatūra pārsniegusi pirmsindustriālo līmeni (1850. - 1900. gads) vairāk nekā par 1,5 ° S. Starpvaldību klimata pārmaiņu ekspertu grupa (MHEIC) uzskata par pasaulei drošu pārsniegumu 1,5 ° C robežās.

Mērķis noturēties šajā robežā fiksēts Parīzes nolīgumā - šobrīd galvenajā starptautiskajā dokumentā par klimata pārmaiņu apkarošanu, ko 2015. gadā parakstījušas 195 valstis. Viens 1,5 °C pārsnieguma gads vēl nenozīmē klimata katastrofu, bet Parīzes līgumā runa ir par ilgtermiņa temperatūras pieaugumu. Taču cerību uz situācijas uzlabošanos ir maz, brīdina zinātnieki.

Jau 147 pasaules valstis ir uzņēmušās saistības panākt klimata vai vismaz oglekļa neitralitāti līdz gadsimta vidum vai nedaudz vēlāk. Oglekļa neitralitāte nozīmē oglekļa dioksīda (oglekļa dioksīda, CO2) emisiju kompensēšanu ar tā absorbciju no atmosfēras (piemēram, aizsargājot un atjaunojot sastatnes).

Lai panāktu klimata neitralitāti, jābalansē visu siltumnīcefekta gāzu (ne tikai CO2, bet arī metāna, slāpekļa oksīda un citu) emisijas. MHEIC norāda, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas jāsamazina par 43% līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 2019. gada līmeni, bet līdz 2035. gadam - par 60%. Tam ir izšķiroša nozīme globālās sasilšanas ierobežošanā 1,5 °C līmenī XXI gadsimtā.

Bet saskaņā ar kopsavilkuma ziņojumu par nacionālajā līmenī definētajiem ieguldījumiem (NDC) Parīzes 2024. gada vienošanās īstenošanā pašreizējie mērķa rādītāji ir ārkārtīgi zemi. Pat ja esošās valstu NDC tiks pilnībā īstenotas, siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030. gadam samazināsies tikai par 2,6%, salīdzinot ar 2019. gada līmeni.

Neraugoties uz ilggadējiem starptautiskajiem centieniem, starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm joprojām nav pietiekamas saprašanās par klimata jautājumiem. Piemēram, 2024. gada beigās Baku notika 29. ANO klimata konference (COP29), un viens no tās pamatrezultātiem bija jaunā attīstības valstu klimata finansējuma mērķa saskaņošana no attīstīto puses: līdz 2035. gadam 300 miljardi dolāru gadā.

Iepriekšējais mērķis, 100 miljardi dolāru gadā, tika pieņemts jau 2009. gadā: vispirms līdz 2020. gadam, pēc tam tā darbību pagarināja līdz 2025. gadam - un tas tika izpildīts, kaut arī pēdējā brīdī. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) novērtējums liecina, ka 2022. gadā attīstītās valstis jaunattīstības valstīm mobilizēja kopumā 115, 9 miljardus dolāru klimata finansējuma, pirmo reizi pārsniedzot 100 miljardu dolāru atzīmi.

Jaunais mērķis 300 miljardu dolāru gadā lika vilties jaunattīstības valstīm un klimata aktīvistiem, kuri rēķinājās ar 1,3 triljoniem dolāru - tieši tik daudz klimata finansējuma attīstības valstīm, izņemot Ķīnu, nepieciešams līdz 2035. gadam, no visiem ārējiem avotiem. Mērķis 1,3 triljoni dolāru gadā tomēr nonācis COP29 fināla dokumentā, kas aicina visus dalībniekus (ne tikai attīstītās valstis, bet arī attīstības valstis) censties šādu naudu līdz 2035. gadam atrast valsts un privātajos avotos.

Globālie Dienvidi tradicionāli (un taisnīgi) pieprasa no globālajiem ziemeļiem finansiālas kompensācijas par klimata pārmaiņām - jo tās galvenokārt izraisa attīstīto valstu ilgstošā saimnieciskā darbība. Tieši attīstītajās valstīs sākās rūpnieciskā revolūcija, tieši viņi pirmie sāka izmantot fosilo kurināmo milzīgos apmēros. Nemaz nerunājot par daudzu jaunattīstības valstu kolonizāciju, kuras gaitā attīstītās valstis gadu desmitiem izveda dabas resursus un bezatbildīgi izturējās pret ekoloģiju.

Globālie Dienvidi taisnīgi pieprasa globālajiem ziemeļiem finansiālas kompensācijas par klimata pārmaiņām

Piesaistīt vairāk naudas jaunattīstības valstu "zaļajai" pārejai traucē ne tikai globālo Ziemeļu valstu nevēlēšanās maksāt. OECD norādīja, ka 80% no klimata finansējuma ir valsts finansējums. Privātajiem investoriem attīstības valstu klimatiskais finansējums šķiet pārāk riskants: dienvidu valstīm piemīt ne tikai korupcija, bet arī daudzie politiskie un ekonomiskie riski, nepietiekami attīstīta regulatorā vide, tehniskās ekspertīzes trūkums utt.

Piemēram, valstī var nebūt ārvalstu investoriem saprotama un caurspīdīga mehānisma, kā atmaksāt investīcijas atjaunojamajā enerģētikā. Tad investori izvēlēsies ieguldīt naudu rietumvalstī, kur ienesīgums ir neliels, taču arī zaudējumu risks ir daudz mazāks.

Šos riskus var samazināt (piemēram, kopā ar starptautiskajām attīstības bankām izstrādāt mehānismu VIE atbalstam, nosūtīt savus speciālistus apmācībai uz citām valstīm vai uzaicināt ārzemniekus, ja trūkst tehniskās ekspertīzes). Taču ar citām problēmām neko nevar izdarīt gadu desmitiem - piemēram, ar ilgstošiem militāriem konfliktiem vairākās Āfrikas valstīs.

Tāpēc jaunais klimata finansējuma mērķis izskatās drīzāk reālistisks. Taču, lai to paveiktu, visai pasaulei būs jāpieliek milzīgas pūles. Jaunattīstības valstīm ir jāveic milzīgs darbs korupcijas apkarošanā, kvalitatīvu institūciju izveidē, investīciju atmaksas garantiju sniegšanā. Bez šīs kustības no abām pusēm reālā situācija nemainīsies.

Bet, kamēr pasaule arvien tālāk ieraujas militāros konfliktos un populistiskās avantūrās, klimata krīze turpina saasināties. Turklāt globālā sasilšana draud arī ar vardarbības pieaugumu: jo vairāk cilvēku nonāks dzīvei nepiemērotos apstākļos, jo vairāk būs konfliktu par teritorijām un resursiem. Un jo vairāk klimats mainīsies.

Ja labējiem un populistiem tomēr izdosies nopietni kavēt klimata pārmaiņu apkarošanu, cilvēce saskarsies ar ekstrēmu laika apstākļu, piemēram, sausuma, plūdu, karstuma viļņu, mežu ugunsgrēku biežuma un bīstamības pieaugumu. Jau pie pašreizējā globālās sasilšanas līmeņa ir vērojamas postošas sekas.

Tikai no karstuma šobrīd mirst aptuveni pusmiljons cilvēku gadā. Ja siltumnīcefekta gāzu emisijas saglabāsies šodienas līmenī vai palielināsies, līdz gadsimta beigām temperatūra var pieaugt par 3-4 º С, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni. Tas novedīs pie tā, ka gandrīz 600 miljoni cilvēku saskarsies ar plūdiem jūras līmeņa paaugstināšanās dēļ, bet pārtikas ražošana samazināsies uz pusi. Pilsētas īpaši cietīs no karstuma viļņiem. Dienvideiropa un Centrāleiropa var pārvērsties tuksnesī. Tas viss veicinās cīņu par klimata pārmaiņu vismazāk skartajām teritorijām, kā arī resursiem.

Reklāma portālā Jauns.lv

Kontakti