VIDEO: “Mēs kļūdījāmies ar valodas jautājumu...” Edvīns Inkēns atskatās uz liktenīgajiem deviņdesmitajiem
Bijušais politiķis, viens no leģendārā raidījuma “Labvakar” radītājiem un veidotājiem un Atmodas kustības galvenajiem aktīvistiem Edvīns Inkēns atzīst – to laiku teicienā, ka “valsti vada Gavars, Inkēns un Vulfsons”, bija daļa taisnības.
Īsi pieskaroties Atmodas gadiem un Latvijas atsvabināšanai no mirstošās PSRS ķetnām, Inkēns saka: tolaik būtisks bija fakts, ka kompartijā parādījās “otrā paaudze” – izglītotāki, vairāk redzējuši cilvēki.
“Ja tu esi labi izglītots un redzējis dzīvi kaut kur apkārt, tu jau nevari tā muļķīgi aizstāvēt redzami nestrādājošus mehānismus. Un viņi pielāgojās, no visas sirds gribēja, lai tā sociālistiskā sistēma uzlabojas. Tas tā arī nevarēja notikt, bet tā otrā paaudze līdz ar to trešajai paaudzei – mums – jau atļāva brīvāk rīkoties,” stāsta Inkēns.
“Mums nav jēgas runāt par kaut kādām brīvības dvesmām pirms Gorbačova. Viss, kas bija pirms viņa, bija to cilvēku pārziņā. (..) Visi saprata, ka viena lieta ir (Gorbačova iedibinātā) atklātība Krievijā, kas izpaudās kā Staļina un represiju atmaskojums. Pie mums, Igaunijā un Lietuvā tas skaidri nozīmēja nacionālo jautājumu. (..) Mūsu pusē bija intelektuālais spēks. Nu, un viņš tika realizēts!” saka Atmodas aktīvists.
Edvīns Inkēns uzskata, ka izšķirīgajos deviņdesmitajos pats sākums mūsu valstij bijis relatīvi viegls, ja runājam par jautājumu – ko darīt? “Poļi, čehi tam bija izgājuši cauri, Austrumvācija. Skaidrs, ka ekonomikā svarīgi bija atdot cilvēkiem iespēju pašiem darboties, palielināt ekonomikā aktīvo cilvēku skaitu. Bet viena lieta ir apzināties principus, otra – tos ieviest!”
“Ja runājam par kļūdām – ir skaidrs, ka tobrīd daži cilvēki jau no sākuma punkta bija turīgāki, un rezultātā viņi varēja ieguldīt privatizācijā vairāk, nopirkt gardākos kumosus,” piebilst Inkēns, piekrītot, ka Latvija sākotnēji pārāk paļāvās uz “tikko izlasītu” teoriju, ka neredzamā brīvā tirgus roka pati visu sakārtos.
Runājot par tolaik spertajiem pirmajiem soļiem valodas politikas veidošanā, Inkēns uzskata – tika pieļautas kļūdas, kuru dēļ tagad esam tur, kur esam.
“Es toreiz atbalstīju to, ka mēs nākam cilvēkiem pretī, bet viņi pieņem jaunās realitātes un nāk arī mums pretī. Bet mēs dabūjām nevis cilvēkus, kas nāk pretī, bet sienu. Tādā nozīmē bija kļūda. Bet atcerēsimies, ka Jeļcina laikā un arī īsi pēc tam mums bija labas attiecības ar Krieviju. Tolaik jau viņi arī “NATO stājās”, ar Eiropu runāja un tā tālāk. Mums viņi teica – mēs saprotam, jums ir sava valsts valoda, bet nu nespiediet tos mūsu cilvēkus, lai viņi nāk un pamazām integrējas... Bet tas vienkārši nenotika. Šie cilvēki to (iespēju) nenovērtēja. Plus Putins un karš, kas, protams, pamodināja visu zemisko,” spriež Inkēns.
Uzziņai:
Raidījums "Latvija 2035" katru sestdienu skatāms gan portālā Jauns.lv, gan "YouTube" kanālā (JaunsTV), gan klausāms "Spotify". Raidījuma vadītājs, kādreizējais politiķis Andrejs Panteļējevs aicinās bijušos un esošos politiķus, lai izvērtētu Latvijas attīstības ceļu kopš neatkarības atgūšanas un piedāvātu vīziju turpmākajiem 10 gadiem.
