Mareks Segliņš: “Tautas partiju” paklupināja augstprātība un sabojātas attiecības ar Vairu Vīķi-Freibergu
Sarunu cikla “Latvija 2035” intervijā bijušais Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš, kurš vairākkārt bijis arī iekšlietu ministrs, atskatoties uz savas partijas veikumu, atzīst – pie varas pavadītais laiks nesa līdzi ne tikai sasniegumus, bet arī liktenīgas kļūdas.
Kā vienu no stratēģiskajām kļūdām viņš izceļ nespēju saglabāt konstruktīvu dialogu ar toreizējo Valsts prezidenti. Segliņš uzskata, ka politiskajam spēkam nevajadzēja pieļaut situāciju, kad tik ietekmīga personība kā Vaira Vīķe-Freiberga kļūst par publisku pretinieku, jo viņas autoritāte un kritika būtiski ietekmēja sabiedrības viedokli.
Augstprātība un politiskais nogurums
Mareks Segliņš atzīst, ka ilgstošā atrašanās varas pozīcijās partijas biedros radīja noteiktas lielmanības pazīmes, kas izpaudās gan komunikācijā ar sabiedrību, gan politiskajā rīcībā.
“Man liekas, stratēģiska kļūda bija vienmēr censties uzkrāsot oranžo zvaigzni un ieskriet sienā par katru jautājumu. Bija grupa cilvēku, kuri uzskatīja, ka īsti tautpartieši “izsit cauri” jebko. Manuprāt, tā ir kļūda. Nevajag jebko “sist cauri”. Ir reizes, kad, ja neiet pa labam, tad varbūt jāpieņem pauze, jāapmeklē sabiedrotie, varbūt uz mirklīti jāatkāpjas...”
Politiskā spēka norietu paātrināja arī iekšējs izsīkums, jo biedru vidū iestājās manāms nogurums. Pēdējos darbības gados Tautas partija nonāca zem milzīgas kritikas krusas un tieka vainota gandrīz visās valsts problēmās. Mareks Segliņš neslēpj, ka nemitīgie uzbrukumi un negatīvais tēls radīja situāciju, kurā pat lojālākajiem biedriem brīžiem kļuva emocionāli smagi pārstāvēt šo politisko spēku, un tas vājināja partijas vienotību un cīņassparu.
Konkurentu metodes un “Vienotības” fenomens
Segliņš uzskata, ka Tautas partijas un “Latvijas ceļa” norietu veicināja arī konkurentu, īpaši “Jaunā laika”, prasme publiskajā telpā veiksmīgi novelt vainu par neveiksmēm uz tā brīža varas partijām.
Viņš atzīst, ka “Vienotība” ir spējusi politiski meistarīgi noturēties pie varas kopš 2009. gada, pat pēc smagiem kritumiem vēlēšanās saglabājot premjera amatu un citus svarīgus posteņus. Segliņš to salīdzina ar prasmīgu “politisko šahu”, kas ļāvis šim spēkam pārdzīvot turbulences, kuras izdzēsa iepriekšējos politiskos milžus.
Salīdzinot dažādu partiju pieejas, Segliņš norāda uz mūsdienu tendenci veidot politisko tēlu uz pretstatiem. Viņš novērojis, ka nacionāli konservatīvie spēki un krievvalodīgo partijas zināmā mērā ir savstarpēji atkarīgas, jo katrai ir nepieciešams pretinieks, lai varēru iestāstīt vēlētājiem, par ko tiek izcīnīta cīņa un kādas “šausmīgas problēmas” tiks risinātas.
Strukturēta partija un ideoloģiskais pamats
Neraugoties uz piedzīvoto sabrukumu, Mareks Segliņš uzsver, ka savulaik Tautas partija bija viens no spēcīgākajiem un labāk organizētajiem politiskajiem veidojumiem Latvijā. Viņš izceļ nacionāli konservatīvās vērtības kā galveno stūrakmeni, kas apvienoja tūkstošiem cilvēku, tostarp ļoti aktīvu jaunatnes organizāciju.
Partijas ministriem bija pienākums regulāri doties uz reģionālajām nodaļām un skaidrot savus lēmumus. Tas liecināja par nopietnu pieeju partijas iekšējai dzīvei un biedru iesaistei, kas mūsdienu politiskajā vidē novērojams arvien retāk.
Uzziņai:
Raidījums "Latvija 2035" katru sestdienu skatāms gan portālā Jauns.lv, gan "YouTube" kanālā (JaunsTV), gan klausāms "Spotify". Raidījuma vadītājs, kādreizējais politiķis Andrejs Panteļējevs aicinās bijušos un esošos politiķus, lai izvērtētu Latvijas attīstības ceļu kopš neatkarības atgūšanas un piedāvātu vīziju turpmākajiem 10 gadiem.
