VIDEO: Guntars Krasts: Latvijas neveiksmes - nekompetenti ierēdņi un privatizācija
Sarunu ciklā “Latvija 2035” Guntars Krasts, kurš savulaik ieņēmis gan ekonomikas ministra, gan Ministru prezidenta amatu, atzīst – masveida privatizācija bija viena no lielākajām stratēģiskajām kļūdām, bet mūsdienās procesus bremzē nekompetenti augstākā līmeņa ierēdņi.
Guntars Krasts gan norāda, ka Latvija šajā procesā nebija viena un lēmumus būtiski ietekmēja Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka. Privatizācija tādā formā, kā tā tika veikta, pēc Krasta domām, tiešā veidā noveda pie Latvijas ražošanas bāzes sagraušanas. “Masveida privatizācija, izmantojot sertifikātus, tika rosināta visā pasaulē. Cieta Āzija, cieta Āfrikas valstis, kur tas notika. Latvijā un Austrumeiropā šī metode vēlāk tika novērtēta kā slikta. Man savulaik Eiropas Parlamentā iznāca gara saruna ar Nobela prēmijas laureātu ekonomikā Džozefu Stiglicu un Duglasu Nortu. Stiglics atzina, ka tā bija vislielākā viņa dzīves kļūda, jo viņš arī bija šīs teorijas autors, ka vajag visu masveidīgi privatizēt. Tas noveda pie deindustrializācijas.”
Krasts uzskata, ka uzņēmumus varēja strukturēt un mēģināt saglabāt, taču tā vietā valsts pazaudēja gan rūpnīcas, gan vērtīgāko resursu – cilvēkus. “Mēs zaudējām lielu daļu uzņēmumu, mēs zaudējām arī kvalificēto darbaspēku, kas aizgāja uz dažādām nozarēm, tirgojās kioskos un tamlīdzīgi. Atšķirībā no Dienvidkorejas, kas spēja izmantot valsts spiedienu, lai attīstītu savas korporācijas, Latvija šo iespēju palaida garām.”
Milzu zaudējumi banku krīzē
Privatizācijas procesu neefektivitāti visspilgtāk parāda finansiālie rādītāji un salīdzinājums ar kaimiņvalsti Igauniju. Guntars Krasts uzsver, ka Latvija no savu īpašumu izpārdošanas ieguva nesamērīgi maz līdzekļu, ko varētu izmantot valsts stiprināšanai. Bijušais premjers norāda uz kliedzošu statistiku: “Mēs no privatizācijas ieguvām aptuveni četras reizes mazāk nekā Igaunija. Mēs ieguvām kādus 100 miljonus dolāru, bet igauņi no divreiz mazāka īpašuma iztirgošanas skandināviem ieguva vairāk nekā 400 miljonus. Šo naudu viņi izmantoja valsts institūciju stiprināšanai un infrastruktūrai.”
Līdztekus privatizācijas neveiksmēm 90. gados Latviju piemeklēja arī viena no smagākajām banku krīzēm Eiropā. “Mēs bijām otrie sliktākie Eiropā pēc Albānijas pēc smagākajiem zaudējumiem banku krīžu rezultātā. “Banka Baltija” zaudējumi bija 280 miljoni latu, kas šodienas naudā būtu aptuveni 1,7–1,8 miljardi eiro. Iedzīvotāju un uzņēmumu nauda iekrita citās rokās un visbiežāk tika izvesta uz ārzemēm.”
Ierēdņi pasaules valdnieku statusā
Kā vienu no galvenajiem šodienas klupšanas akmeņiem Krasts min valsts pārvaldes kvalitāti un augstākās ierēdniecības nekompetenci. Viņš novērojis, ka nodaļu vadītāju līmenī strādā inteliģenti speciālisti, taču departamentu direktoru un valsts sekretāru līmenī bieži valda arogance un kvalifikācijas trūkums. “Ierēdniecības augstākajā līmenī sastopama izteikta arogance, tur sēž ķeizari un pasaules valdnieki, kas mums ir Dieva sūtīti. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi nav gājuši caur reāliem konkursiem, bet ielikti savās vietās.” Krasts uzskata, ka šo “tradīciju” augstākajos ierēdņu amatos norīkot nevis ekspertus, bet “savus cilvēkus” iesāka Tautas partija, bet tas turpinās joprojām.
Šī sistēma, kurā vadošos amatus aizpilda uzticami, politiski iebīdīti cilvēki, ir novedusi pie nespējas menedžēt lielus valsts projektus, piemēram, “Rail Baltica”. Guntars Krasts norāda, ka ierēdņiem pietrūkst drosmes atzīt kompetences trūkumu un piesaistīt ārvalstu speciālistus. Šai problēmai bijušais premjers saskata modernu risinājumu. “Mūsdienās attīstītajās valstīs, īpaši Amerikā, personāla atlasē lielajās korporācijās izmanto mākslīgo intelektu. Arī mums visas atlases komisijas būtu jānodod mākslīgajam intelektam. Mēs ievadītu programmu, ko cilvēkam ir jāprot, un tas noliktu uz galda galīgo variantu, lai komisijas vairs nevarētu “staipīt deķīti”.”
Uzziņai:
Raidījums "Latvija 2035" katru sestdienu skatāms gan portālā Jauns.lv, gan "YouTube" kanālā (JaunsTV), gan klausāms "Spotify". Raidījuma vadītājs, kādreizējais politiķis Andrejs Panteļējevs aicinās bijušos un esošos politiķus, lai izvērtētu Latvijas attīstības ceļu kopš neatkarības atgūšanas un piedāvātu vīziju turpmākajiem 10 gadiem.
