Kārlis Leiškalns: Latvijā varu pārņēmuši birokrāti
Kārtējā sarunu cikla “Latvija 2035” epizodē piedalās pieredzējušais politiķis Kārlis Leiškalns, kurš uz pašreizējiem procesiem raugās visai skeptiski.
Viņa skatījumā valsts ir nonākusi posmā, kurā politiskā vīzija rītdienai bieži tiek upurēta birokrātiskā aparāta pašmērķīgas uzturēšanas un nepamatotu pagātnes investīciju vārdā.
Birokrātijas dominance un politisko partiju noriets
Vērtējot politisko vidi, Leiškalns norāda uz bīstamu tendenci – valsts pārvaldes birokratizēšanos, kas sāk ietekmēt arī vadošos politiskos spēkus. Viņš uzskata, ka pašreizējā vara ir kļuvusi par birokrātijas ķīlnieci, nevis tās vadītāju. Raksturojot valdošās partijas attīstību, Leiškalns ir tiešs: “Viņi kļuva par birokrātijas partiju. Diezgan viennozīmīgi – par birokrātijas partiju, birokrātijas atbalstītāju.” Viņaprāt, politiķi vairs nediktē noteikumus ierēdniecībai, bet gan sāk tai kalpot, un tas liedz veikt drosmīgas un sabiedrībai nepieciešamas reformas.
Šī birokratizācija izpaužas arī valsts ekonomiskajos lēmumos. Kritizējot valdības plānus attiecībā uz telekomunikāciju uzņēmumu kapitāldaļu izpirkšanu, Kārlis Leiškalns saskata nevajadzīgu lūkošanos pagātnē un ir neizpratnē par šādu resursu tērēšanu. “Man liekas, pat attiecībā uz tādiem projektiem kā “Lattelecom” vai “Tet” izpirkšanu arī Latvijas valdība šobrīd cenšas nevis samaksāt par rītdienu, bet nopirkt vakardienu.”
Drošība kā jaunā dzīves kvalitātes mēraukla
Neraugoties uz kritiku pret iekšpolitiskajiem procesiem, Leiškalns uzsver, ka ģeopolitiskā situācija liek pārvērtēt labklājības jēdzienu. Sabiedrībai ir jāsaprot, ka investīcijas aizsardzībā patlaban ir svarīgākas par tūlītēju ekonomisku ieguvumu. Runājot par nepieciešamību atteikties no daļas labumu par labu militārajām spējām, politiķis norāda: “Drošība ir labāka par baltmaizi, sviestu un ikriem. Drošība rada daudz lielāku komfortu nekā laba paēšana.”
Šis skatpunkts attiecināms arī uz “Rail Baltica” projektu. Lai gan ekonomiski dzelzceļa līnija varētu neattaisnoties gadu desmitiem, tās militārā nozīme ir neapstrīdama. Leiškalns atzīst, ka sākotnēji bijis pretinieks, taču mainījis domas drošības apsvērumu dēļ. “Ja tas ir domāts kā aizsardzības projekts, tad šāds aizsardzības projekts mums neapšaubāmi ir vajadzīgs.”
Starp bailēm un saprātu
Raugoties nākotnē, Kārlis Leiškalns saglabā mērenu optimismu, balstoties uz vēsturisko pieredzi, ka katra nākamā desmitgade parasti nes uzlabojumus. Lielākās bažas radot globālā neprognozējamība un kodoldraudi. Viņš uzskata, ka pasaule ir raiba un iepriekšējā kārtība, kurai mēs ticējām, pamazām nojūk. Tomēr cerība tiek likta uz cilvēcisko saprātu un instinktu saglabāt pasauli nākamajām paaudzēm.
Analizējot iespējamo eskalāciju, viņš piemin personīgo atbildību, kas varētu nostrādāt kā bremzes pat vissaspringtākajā situācijā. “Tās bremzes var nostrādāt. Jā, nu neviens nezina, kādā stāvoklī tās ir. Bet cilvēkā ir iekšā… Teiksim, tu esi viens no virsniekiem, kam jānospiež nākamā poga, un tev ir 11 mazbērnu. Un viens no tiem mazbērniem būs uzaicināts kādā universitātē... Un kaut kas tāds ir, un tu nespiedīsi, velns parāvis!” Leiškalna ieskatā tieši šī vēlme redzēt bērnu un mazbērnu nākotni ir spēks, kas varētu atturēt pasauli no pašiznīcināšanās un palīdzēt vienoties par jaunu starptautisko kārtību.
Uzziņai:
Raidījums "Latvija 2035" katru sestdienu skatāms gan portālā Jauns.lv, gan "YouTube" kanālā (JaunsTV), gan klausāms "Spotify". Raidījuma vadītājs, kādreizējais politiķis Andrejs Panteļējevs aicinās bijušos un esošos politiķus, lai izvērtētu Latvijas attīstības ceļu kopš neatkarības atgūšanas un piedāvātu vīziju turpmākajiem 10 gadiem.
