VIDEO: Egils Levits par bijušo komunistu ietekmi, civildienestu un apdraudēto Latvijas nāciju

Lai arī pensijas vecumā, rožu audzēšanai viņam laika nepietiek. Egils Levits ir tikko atgriezies no Brazīlijas, kur bija uzaicināts kā galvenais runātājs Dienvidamerikas konstitucionālo tiesnešu konferencē. Referāts par visai kutelīgu tēmu – poltikas un politiķu ietekme uz tiesu varu. Viņš publicē zinātniskus rakstus, apmeklē un uzstājas dažādās starptautiskās konferencēs, vārdu sakot, darba pilnas rokas.

Sākam sarunu par 90. gadiem Latvijā. Levits saka – savā ziņā mums bija viegli, jo bija skaidrs modelis, kādu valsti mēs gribējām uzcelt; Rietumeiropas valstu modelis. Retais gan atceras, ka vienu brīdi pavīdējusi arī ideja par kaut kādu “trešo ceļu”, un, starp citu, ne tikai Latvijā. Bet galu galā tā ideja atmesta, un par galveno kļuva “atpakaļceļš” uz Eiropu, kurai Latvija jau bija piederējusi. Klupšus krišus, bet Latvija šo ceļu arī nogāja – līdz pat pilntiesīgai dalībai Eiropas Savienībā.

Kad aizrunājāmies par to, ko varbūt vajadzēja darīt citādi, pieskaramies lustrācijai. Šodien šad tad izskan viedoklis, ka viens no iemesliem mūsu attīstības ķibelēm ir tas, ka nenotika konsekventa politiskās vides iztīrīšana no bijušajiem kompartijas biedriem. Šajā jautājumā Egils Levits nedaudz pārsteidz, sakot – īstenībā Latvija realizēja lustrācijas procesu daudz būtiskāk nekā citas Austrumeiropas valstis. Jo Latvijā atšķirībā no tām neuzradās partijas, kas bija tiešas kompartijas pēcteces ar visām to struktūrām un biedriem. Piemēram, Polijā, Ungārijā un pat Lietuvā tādas partijas, gan ar mainītiem nosaukumiem, uzvarēja arī vēlēšanās. Levits arī teic, ka nevajag pārspīlēt bijušo komunistu ietekmi. Jāpiebilst, ka, būdams tieslietu ministrs 1993. gadā, viņš atlaida gandrīz visus ministrijas darbiniekus un komplektēja ministriju no jauna.

Vēl viens jautājums, ko nevar neuzdot Egilam Levitam, ir par civildienestu. Kā tieslietu ministrs viņš ir stāvējis pie mūsu valsts birokrātiskā aparāta būvniecības pamatiem. To šodien daudzi uzskata par pārmērīgi uzblīdušu, pašatražojošu institūciju ar ļoti zemu darba efektivitāti. Kas ir nogājis greizi? Egils Levits saka – civildienests šodien nav tāds, kādu to veidoja 90. gados. Tad, kad pie varas Šķēle nāca, viņa komandai bijusi vēlme salikt amatos savējos. Un tad, Levita vārdiem runājot, civildienests “izļurkājās”. “Divas svarīgas lietas sākumā tika ieliktas, kuru šobrīd vairs nav. Pirmkārt, par visu civildienestu kā tādu politiski bija atbildīgs viens ministrs, kas bija pilntiesīgs Ministru kabineta loceklis. To toreiz sauca par valsts reformu ministru. Un otrs – bija iestrādāts ierēdņu rotācijas princips, katrus katrus piecus gadus tiem bija jāmaina savas pozīcijas. Tas darbojoties daudzās Eiropas valstīs.” Tāpēc Levits uzskata, ka tagad būtu svarīgi veikt izmaiņas mūsu birokrātiju regulējošos tiesību aktos. Viņš pat izsaka gatavību piedalīties šādu izmaiņu gatavošanā, ja kādiem politiķiem būtu interese, jo ar aparāta samazināšanu vien maz būšot līdzēts.

Runājot par šodienas Latviju, Egils Levits saka – mēs par daudz čīkstam, jo īstenībā uz citu Eiropas valstu fona nemaz tik slikti mums neiet. Protams, ir lietas, kas buksē. Viņaprāt, tā ir ilgtspējīga plānošana. “Valdības bieži ir mainījušās. Un visiem līdzšinējiem plāniem ir viena nelaime – tur ir salikts viss visiem. Rezultātā tas vezums sakrauts tik pilns, ka grūti to izkustināt. Nav skaidru prioritāšu, kas ir svarīgākais, kas otrajā plānā. Tagad atkal runā par plānu 2050. gadam. Tas ir tik tāls termiņš, ka tur visu ko var sasapņot. Vēl sliktāk – tas ir tik tālu, ka viegli var šodien uz gadiņu vienu vai otru atlikt plāna realizācijas sākšanu. Svarīgi tomēr arī skaidri pateikt, kas sasniedzams tuvākajos piecos gados. Par ko atbildīgi šodienas politiķi. Nevis nākamie vai aiznākamie. Bet tam palaikam pietrūkst drosmes.”

Runājot par vēl vienu politisko aktualitāti, Egils Levits saka – ir ilūzija domāt, ka vēlēšanu sistēmas maiņa būtiski uzlabos politisko vid. “Daudzas Eiropas valstis ir ar to eksperimentējušas uz priekšu un uz atpakaļu, bet tas nekādu jaunu kvalitāti nav devis. Arī Latvijā tas debatēts jau no 1919. gada. Pie jebkuras sistēmas galu galā ir svarīgas gan vēlētāju, gan politisko organizāciju kvalitātes. Mūsu problēma ir tā, ka jau no 90. gadu pirmās puses, sākot ar Zīgerista ievēlēšanu, daļa vēlētāju balsu sakrīt dažādu nevalstisku populistu apcirkņos. Tā rezultātā ļoti bieži parlamentā trūkst konstruktīvas opozīcijas, kurai būtu racionāls projekts kā alternatīva pozīcijai. Īstenībā trūkst tādas radošas konkurences politisko spēku starpā. Konkurence starp programmām, nevis tik daudz starp personībām.”

Tajā pašā laikā ir ļoti svarīgas lietas, par ko mums jāizšķiras. Viena no tām – demogrāfija un legālā imigrācija. Piemēram, Japāna ir sev definējusi mērķi nodrošināt ekonomisku izaugsmi, neimportējot no āra darbaspēku. Egils Levits uzskata, ka arī Latvija nevar atļauties audzēt savu ekonomiku uz importēta darbaspēka rēķina. “Nav te ko atrunāties, ka mūsu ir maz. Igauņu ir mazāk, bet tīri labi tiek galā. Tātad jautājums ir – kādu ekonomiku Latvijā veidot, lai tā neapdraudētu pamatnāciju? Uz to politiķiem jāatbild jau šobrīd.”

Raidījums "Latvija 2035" katru sestdienu skatāms gan portālā Jauns.lv, gan "YouTube" kanālā (JaunsTV), gan klausāms "Spotify". Raidījuma vadītājs, kādreizējais politiķis Andrejs Panteļējevs aicinās bijušos un esošos politiķus, lai izvērtētu Latvijas attīstības ceļu kopš neatkarības atgūšanas un piedāvātu vīziju turpmākajiem 10 gadiem. 6. decembrī studijā kādreizējais Latvijas Ministru prezidents un bijušais Latvijas Bankas prezidents Einars Repše.