VIDEO. Indulis Emsis: visas Latvijas ierēdņu vajadzības apmierinātas un vēl pa virsu samaksāts
Sarunu ciklā “Latvija 2035” tiekamies ar Induli Emsi. Viņš ir viens no Latvijas Zaļās partijas dibinātājiem, bijis vides ministrs no 1993. līdz 1998. gadam, Ministru prezidents 2004. gadā, Saeimas priekšsēdētājs 2006.–2007. gadā.
Jautāts, ko tagad dara, Indulis Emsis atbild – izbaudu dzīvi. Katram cilvēkam pienākot brīdis, kad lielie dzīves darbi liekas padarīti un var atgriezties pie savām saknēm. Tāpēc tagad viņš kopā ar kundzi saimniekojot savās lauku mājās, kurās Emši dzīvo jau sestajā paaudzē, bet viņu mazbērni būs astotā. Kā zināms, laukos darba netrūkst. Novārtā nav atstāta arī kultūras dzīve, teātri, koncerti. Indulis Emsis ir arī "Rotari" kluba biedrs. Politiskos projektos viņš vairs nepiedalās, bet, ja kāds prasa viedokli, neatsaka. Viņš uzskata, ka tad, kad cilvēks sasniedzis 70 gadu slieksni, lietas ir jāliek malā, tāpēc pārtraucis lasīt lekcijas augstskolā. Emsis teic – ir jāsaprot brīdis, kad jāapstājas. Un viņš to ir izdarījis. Tas gan, protams, netraucē paust savu viedokli – arī par politiku.
Labs starts
Indulis Emsis uzskata, ka kopumā mēs toreiz startējām ļoti labi, proti, atgriezām valsti atpakaļ tajā punktā, kurā mūs okupēja. “Atgriezām īpašumus, likumdošanu un sākām no jauna veidot savu veco valsti. Ne jaunu, bet veco, jau 1918. gadā izveidoto valsti. Ja runā par privatizāciju, tas bija ļoti nepieciešams un ļoti smags solis. Jo mums bija ļoti maz pieredzes šajā jomā – bet kuriem tad bija?”
Tagad, atskatoties atpakaļ, Indulis Emsis atzīst, ka mēs daudz ko nokavējām. “Varējām ātrāk iesaistīt ārzemju kapitālu lielajos Latvijas uzņēmumos. Vajadzēja būt drosmīgākiem, bet mēs tajos laikos tā kā baidījāmies, domājām, ka gan jau paši. Tāpēc lielie uzņēmumi, VEF un citi, aizgāja pa burbuli.” Emsis gan spriež, ka no viņa kā vides ministra pozīcijas tas īstenībā bija labs darbs, jo viss milzīgais piesārņojums, ko radīja padomju rūpniecība, tika likvidēts vienā mirklī, un vienā brīdī mēs pilnīgi negaidot ieguvām zaļu Latviju. “Tas bija ekoloģisks, ne ekonomisks panākums. Kaut gan bija arī savi ekonomiskie labumi, jo mums pēc tam maksāja par to, ka esam tik zaļi. Tagad gan tā vairs nav. Tā ka nebija sliktuma bez labuma.” Rezumējot Emsis uzsver, ka kļūdas bija, bet tās bija objektīvas – lielā mērā tāpēc, ka mēs par maz izmantojām starptautisku palīdzību.
Runājot par to, vai kapitālisms Latvijā netika ieviests par strauju un par skarbu, Indulis Emsis saka – šoka terapija bija nepieciešama, lai cik sāpīga tā arī būtu bijusi. “Jāatceras, ka pārejā no sociālisma uz kapitālismu nevienam nebija nekādas pieredzes, turklāt situācija prasīja ātru rīcību.” Emsis politikā vienmēr cienījis drosmīgu rīcību, pat ja tas noved pie kļūdām, nevis nīkulīgu nekā nedarīšanu. “Toreiz bija svarīgs lozungs – mazāk valsts. Projām no kreisās sociālistiskās domāšanas. Kas, starp citu, ir aktuāls arī šodien.”
Jautāts, vai valodas jomā toreiz kaut ko varējām darīt straujāk, Indulis Emsis atbild – diezin vai. “Sākot jau ar barikādēm, nekādu antagonisku nošķirtību mēs nedrīkstējām radīt. Bija jādomā par iekšējo drošību, bet drošība nozīmē kompromisu. Šodien mēs bieži to aizmirstam.”
Oligarhi virzīja Latviju
Pārejam uz sarunu par šodienu – kāpēc un kur mēs šodien klūpam, esot pēdējā vietā Baltijas valstu vidū? Indulis Emsis teic, ka viņam šajā jautājuma esot īpatnēja pozīcija. Viņš uzskata, ka pārāk sev bērt pelnus uz galvas nevajag. “Iebraucot lielveikalos, redzam, ka kopumā dzīve mutuļo. Bet, ja skatāmies Baltijas kontekstā, tad ir, par ko padomāt.” Laikā, kad Indulis Emsis bija premjers, Latvija bija “Baltijas tīģeris”. “Mēs bijām acīmredzami priekšā gan Lietuvai, gan Igaunijai, nerunājot nemaz par Poliju. Problēmas sākās vēlāk, kad mūs zināmā mērā pārņēma kreisā politika, kad sākās pārspīlēta piesardzības taktika – ka tik nekļūdīties un izvairīties no tā saucamās oligarhu sērgas. Tas kritiskais brīdis, kad tas sākās, bija Saeimas atlaišana. Zatlers atlaida ļoti kvalitatīvu, darboties spējīgu un zinošu Saeimu.” Indulis Emsis uzskata, ka tā bija “totāli kļūdaina” rīcība. “Toreiz Saeimā bija ļoti spēcīgi cilvēki, ieskatot “oligarhu sistēmu”. Šiem cilvēkiem bija ļoti liela iniciatīva. Viņi gribēja mainīt sistēmu, mainīt valsti, iet tālāk straujo attīstības ceļu – nevis to nīkulīgo, kreisi liberālo, demokrātisko, bet gan tādu asi kniebjošo kapitālistisko ceļu. Tas tika apturēts ar Saeimas atlaišanu. Līdz ar Kalvīša valdības beigām un Zatlera realizēto Saeimas atlaišanu sākās mūsu atpalicība. Cīņa ar oligarhiem, milzīgs presings uz tautsaimniecību, dažādi kreisi pagriezieni, pārregulācija. Un tieši tajā brīdī Lietuva un Igaunija pasteidzās mums garām, arī Polija. Jo viņi turpināja “gāzi grīdā” politiku un nebaidījās koncentrēt kapitālu. Kas savukārt bija Latvijas nelaime – ka tik kāds nekļūst pārāk bagāts. Sāka dominēt nivelējošā politika, kad ikkatram, kurš izcēlās pāri vidējam, tūlīt tika uzrīdīta sabiedriskā doma. Tāpēc šodien mums hroniski trūkst uzņēmīgu, riskēt gribošu cilvēku. It sevišķi politikā trūkst cilvēku ar izteiktām ambīcijām. Jo izcelties ir bīstami. Tāpēc tagad pie varas ir ierēdņi, nevis politiķi. Ja paskatās uz ierēdņu algām, tad kāda tur korupcija vairs vajadzīga? Visas ierēdņu vajadzības apmierinātas un vēl pa virsu samaksāts.”
Tāpēc, kā uzskata Indulis Emsis, mums iespējami ātri jāatgriežas atpakaļ pie saukļa – mazāk valsts, vairāk privātās iniciatīvas –, citādi mēs turpināsim atpalikt. “Pasaule tagad tik strauji mainās. Ja mēs turpināsim būt birokrātiska valsts, mēs netiksim šīm pārmaiņām līdzi.”
Raidījums "Latvija 2035" katru sestdienu skatāms gan portālā Jauns.lv, gan "YouTube" kanālā (JaunsTV), gan klausāms "Spotify". Raidījuma vadītājs, kādreizējais politiķis Andrejs Panteļējevs aicinās bijušos un esošos politiķus, lai izvērtētu Latvijas attīstības ceļu kopš neatkarības atgūšanas un piedāvātu vīziju turpmākajiem 10 gadiem.
