VIDEO: Andris Teikmanis - Mums jāmācās pieņemt drosmīgus lēmumus
Latvijas ceļš kopš neatkarības atjaunošanas bijis cieši saistīts ar nepieciešamību pēc izlēmības un reizēm arī nepopulāriem lēmumiem – tā sarunā ar Andreju Panteļejevu interviju ciklā “Latvija 2035” norāda bijušais Augstākās padomes deputāts, Rīgas domes vadītājs un Latvijas vēstnieks Krievijā Andris Teikmanis.
Viņa skatījumā tieši drosme rīkoties neierasti ir tas faktors, kas ļauj valstij pāriet no stagnācijas uz dinamisku attīstību.
Ekonomiskie modeļi un privatizācijas mācības
Atskatoties uz neatkarības pirmsākumiem, Teikmanis secina, ka privatizācijas process prasīja daudz lielāku politisko uzdrīkstēšanos, nekā tā tika izrādīta. Viņa ieskatā valstij būtu bijis izdevīgāk uzņēmumus nevis atstāt vietējai vadībai, bet gan piesaistīt spēcīgus ārvalstu investorus, pat ja tas nozīmētu tos atdot par simbolisku maksu. Teikmanis uzsver: “Toreiz tas, kas varēja būt citādi, prasīja lielāku drosmi. Es uzskatu, ja mēs būtu, vienkārši sakot, dāvinājuši vai par simbolisku maksu ļāvuši privatizēt savus uzņēmumus citu valstu uzņēmumiem, mēs noteikti būtu tikuši tālāk, nekā atdodot tos, piemēram, esošajai uzņēmuma vadībai. Bailes no sabiedrības neizpratnes un pārmetumiem par valsts “izpārdošanu” neļāva pilnvērtīgi saglabāt ražošanu un intelektuālo potenciālu.”
Stratēģiskā plānošana un vēlēšanu cikli
Andris Teikmanis uzsver, ka mūsdienu politiskajā vidē drosme pieņemt svarīgus lēmumus saduras ar vēlmi tikt pārvēlētam, kas ierobežo politiķu redzesloku līdz četriem gadiem. Šāda pieeja traucē īstenot lielos mērķus, piemēram, enerģētisko neatkarību vai administratīvās reformas, jo politiķi baidās no lokālās pretestības. “Demokrātijā ir tā politiķu problēma, ka stratēģiskā plānošana nepārsniedz četrus gadus. Viņiem galvenais faktors – vai mani ievēlēs atkal –, bet jāmācās dzīvot jau neievēlētam.” Kā piemēru viņš min pretestību vēja parkiem vai “Lielās Rīgas” izveidei, kad bailes zaudēt vēlētāju balsis traucē pieņemt valstiski racionālus lēmumus.
Izglītības un kultūras reformas
Reformu gaitā tieši gatavība uzņemties atbildību par nepopulāriem soļiem ir ļāvusi Latvijai apsteigt kaimiņvalstis. Teikmanis atzinīgi vērtē Latvijas izlēmību skolu reformā un valodas jautājumu sakārtošanā, kas kalpojis par paraugu arī igauņiem. “Igauņi bija ārkārtīgi laimīgi un apskauda mūs par fundamentālajiem lēmumiem – skolu reformā vai, precīzāk, krievu valodas izņemšanā, skolu segregāciju likvidēšanā un vienotas skolas veidošanā. Viņu politiķi baidījās pieņemt šos lēmumus. Tad viņi redzēja, ka latvieši iet pa priekšu, un varēja mums sekot.” Vienlaikus viņš akcentē, ka izglītība ir joma, kurā politiķiem nedrīkst pietrūkt gribas skaidri definēt prioritātes, neraugoties uz nozaru iespējamo neapmierinātību.
Ambīcijas un nākotnes redzējums
Runājot par 2035. gadu, Teikmanis aicina sabiedrību atteikties no pārāk lielas pieticības un censties iekarot pasaules tirgus, neapmierinoties tikai ar kaut ko mazu un unikālu. “Es domāju, ka mums ir jāgrib kaut ko darīt, un latviešiem ir jābeidz būt pieticīgiem. Jābeidz radīt mazas, skaistas, unikālas lietiņas, bet jāizvirza ambīcijas iekarot pasauli,” aicina Andris Teikmanis.
Raidījums "Latvija 2035" katru sestdienu skatāms gan portālā Jauns.lv, gan "YouTube" kanālā (JaunsTV), gan klausāms "Spotify". Raidījuma vadītājs, kādreizējais politiķis Andrejs Panteļējevs aicinās bijušos un esošos politiķus, lai izvērtētu Latvijas attīstības ceļu kopš neatkarības atgūšanas un piedāvātu vīziju turpmākajiem 10 gadiem.
