VIDEO. Ekspremjers Guntars Krasts: augstākā līmeņa ierēdņi ir aroganti un nekompetenti
Sarunu ciklā “Latvija 2035” saruna ar Guntaru Krastu. Latvijas Ministru prezidents (1997–1998), LR ekonomikas ministrs (1995–1997), LR Ministru prezidenta biedrs Eiropas jautājumos (1998–1999). Bijis 7. un 8. Saeimas deputāts no “Apvienības “Tēvzemei un brīvībai/LNNK””, 2004. gadā ievēlēts Eiropas Parlamentā.
Šobrīd Guntars Krasts jau pensijas vecumā, tomer vēl dara to un šo, lai, kā pats saka, padarītu “maizes riecienu biezāku”. Darbojas nekustamā īpašuma biznesā, šo to būvē un apsaimnieko. Bet visvairāk laika patērējot finanšu biznesā, ir privāts investors dažādos pasaules tirgos. Sācis to jau sen, kad pasauli satricināja krīze, un kopš tā laika ir biržas cilvēks. Sākumā tas aizņēmis daudz laika, katru dienu bijis jāizlasa ap simts lappusēm informācijas, bet tagad esot vieglāk. Ir bijuši arī šādi tādi konsultāciju biznesi, ANO programmu ietvaros palīdzējis Moldovas un Ukrainas valdībām visaugstākajā līmenī. Līdz ar to Guntars Krasts var salīdzināt, kā reformas gājušas dažādās postpadomju valstīs. Un ir daudzas līdzības arī ar problēmām Latvijā.
Uzspiestā privatizācija bija kļūda
Pārejot pie sarunas par pamattēmu, Guntars Krasts aizdomājas par to, ko deviņdesmitajos gados mēs varējām darīt citādāk vai ko neizdarījām: “Mēs ļoti daudz ko izdarījām aplam. Kaut ko spējām vēlāk salabot, bet kaut kas vēl velkas līdzi. Pirmā un lielākā problēma bija privatizācija. Tā masveida privatizācija par sertifikātiem bija kļūdaina, kaut jāmin, ka nebijām šajos lēmumos vieni, bija Valūtas fonda, citu ārzemju gudrinieku padomi to darīt. Jo principā tāda privatizācija tika uzspiesta ne mums, bet vēl visur kur pasaulē, sevišķi Āzijā. Šī straujā masveida privatizācija noveda pie deindustrializācijas. Mēs zaudējām ekonomisko bāzi, uzņēmumus, kas varēja ar apdomu tikt restrukturizēti, piemēroti citam tirgum. Pazaudējām rūpniecībā kvalificētu darbaspēku, kas aizgāja citos tirgos, tajā skaitā par kiosku pārdevējiem un sīkiem šeptmaņiem, kurš vairāk, kurš mazāk veiksmīgi. Pazaudējām inženierus, nozaru speciālistus. Kāda varēja būt alternatīva? Vajadzēja lēnām, izmantojot valsts resursu, turpināt tos uzņēmumus darbināt, varbūt iesaistot arī starptautiskus ekspertus. Pārdot pa daļām. Bet galvenais – nepazaudēt kaut kādu virzienu uz pārstrādi, uz ražošanu. To mēs kādā brīdī gandrīz pavisam pazaudējām, varbūt vienīgi pārtikas rūpniecībā nē. Ar šādu privatizāciju mēs zaudējām gadus, zaudējām naudu. Piemēram, salīdzinot ar Igauniju, no privatizācijas mēs ieguvām četras reizes mazāk – simts miljoni pret četrsimts miljoniem. Un igauņiem bija divas reizes mazāk ko privatizēt. Tie varēja būt līdzekļi, ko mēs varētu ieguldīt valsts stiprināšanā, infrastruktūrā. Mums tie simts miljoni vien diez ko nepalīdzēja.”
Banku krīze un valsts pārvaldes problēmas
Otrā lieta, ko Guntars Krasts apzīmē par vienkārši šausmīgu, bija banku uzraudzība: “Mēs to nepiedodami palaidām galīgā vaļā. Mēs esam Eiropā otrie sliktākie aiz Albānijas, ja rēķina zaudējumus dažādo banku krīžu rezultātā. “Bankas Baltijas” kraha rezultātā gandrīz puse miljarda, “Parex” – 1,8 miljardi, un vēl citas bankas. Tas viss bija šausmīgs trieciens ekonomikai, arī iedzīvotāju labklājībai un biznesam. Nauda vienkārši tika “konsolidēta” un bieži vien izvesta kaut kur uz ārzemēm.”
Trešā kļūda, kā uzskata bijušais premjerministrs, bija valsts pārvalde, kura netika nostādīta uz pastāvīgu reformu ceļa. Guntars Krasts uzsver, ka viņš atzīst sākotnējo uzstādījumu – civildienests, kurā profesionāli cilvēki rotē sistēmas ietvaros: “Diemžēl tas nestrādāja, un tas sākās ar to, kad Tautas partija realizēja tīrīšanu, profesionāļus attiecīgos amatos aizstājot ar politiski lojālām personām. Un tieši tas noveda pie situācijas, kādā esam šobrīd, kad visi sūdzas par valsts parvaldes profesionalitāti.”
Deviņdesmitajos kritiski saruka dzimstība, jo nebija izveidoti sociālie atbalsta tīkli, drošības sistēma, kuru, kā uzsver Guntars Krasts, viņš sāka veidot, būdams Ministru prezidents: “Deviņdesmito sākumā demogrāfija tika nepiedodami atstāta pašplūsmā, un sekas tam izdzīvojam arī šodien. Mēs par zemu novērtējam to faktoru, kādu nospēlēja cilvēku nedrošības sajūta tajos sākotnēji trakos ekonomiskā liberālisma gados.”
Partiju ielikti ierēdņi – galvenā problēma
Jautāts par to, kur mēs klūpam šodien, Guntars Krasts atbild, ka tas vienmēr ir komplekss jautājums: “Jāsāk ar administrāciju. Ikvienam no mums ir nācies kādā institūcijā tikties ar cilvēkiem. Ja satikšanās ir kāda referenta vai speciālista līmenī, parasti mēs sastopam ļoti inteliģentu, pieklājīgu personu, kas māk lietišķi, strukturēti runāt. Arī nodaļu vadītāju līmenī ir vairāk vai mazāk tas pats – patīkama, lietišķa komunikācija. Tad departamenta vadītājs. Nu, vietnieka līmenī varbūt vēl patrāpās labs, bet departamenta vadības līmenī jau sastopat arogantu, lecīgu un diezgan neizglītotu personu. Un tad jau, ja aiziet līdz valsts sekretāra vai aģentūru līmenim, tur ir ķeizari, tādi kā dieva ielikti, kas domā, ka visu zina, bet īstenībā nezina neko. Kāpēc? Tāpēc ka viņi nav gājuši cauri reāliem konkursiem. Tā bija Tautas partija, kas deviņdesmito gadu beigās sāka masveidā aizvietot vadošos amatos profesionāļus ar uzticības personām. Un tagad ir tā, ka šī te “skaistā” tradīcija turpinās. Neviena godīga konkursa vairs nav. Komisijas ir, bet konkursu vadības līmenim nav. Tas nozīmē, ka faktiski šobrīd būtu nepieciešama lustrācija šim ierēdniecības līmenim, sākot jau ar departamenta vadītāju. Un varbūt tad būtu jāsamainās tiem, kas augstāk, ar tiem, kas zemāk. Jo tie zemākie tomēr gājuši cauri konkursiem, vienkārši tāpēc, ka par to partijām nav bijusi interese. Visa šī dēļ mums ir tās daudzās ķibeles. Nu, piemēram, kāpēc “Rail Baltic” noskrēja no sliedēm? Menedžments bija ārpus katras kritikas. Mēs neko nezinām. Miljardi aiziet, bet “mēs” tos nepamanījām. Un ko var sagaidīt no partiju protežētajiem ierēdņiem, kam trūkst profesionalitātes? Kaut kā no šī aplamā stāvokļa mums jāizkļūst. Citādi nekāda sevišķa perspektīva Latviju 2035. gadā nesagaida.”
Uzziņai:
Raidījums "Latvija 2035" katru sestdienu skatāms gan portālā Jauns.lv, gan "YouTube" kanālā (JaunsTV), gan klausāms "Spotify". Raidījuma vadītājs, kādreizējais politiķis Andrejs Panteļējevs aicinās bijušos un esošos politiķus, lai izvērtētu Latvijas attīstības ceļu kopš neatkarības atgūšanas un piedāvātu vīziju turpmākajiem 10 gadiem. 11. aprīlī skaties un klausies sarunu ar Latvijas pirmo Saeimas spīkeri sievieti Ilgu Kreitusi.
