VIDEO. Mareks Segliņš: "Ja mēs nebūtu ES un NATO, tad droši vien neatkarīga Latvija vairs nepastāvētu"
Sarunu ciklā “Latvija 2035” tiekamies ar Mareku Segliņu. Viņš bija iekšlietu ministrs (1999–2002; 2007–2009) un tieslietu ministrs (2009–2010), kā arī Tautas partijas priekšsēdētājs.
Pašlaik Mareks Segliņš turpinot nodarboties ar to, ko jau darījis pirms iesaistīšanās politikā, proti, strādā kā zvērināts advokāts. Aktīvi nekādos politiskos procesos nepiedaloties, bet kā pilsonis, protams, par politiku interesējoties. Segliņš nesaprotot cilvēkus, kuri saka, ka politika viņus neinteresē, jo tā taču ietekmē ikkatru no mums. “Kā dzīvojam, kā varam izskolot savus bērnus, kāda ir veselības aprūpe. Gribi vai negribi, bet politika ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa un arī nosaka gan mūsu, gan mūsu bērnu nākotni.”
Eiroskeptiķis atzīst – ES un NATO bija gudra izvēle
Jautāts par 90. gadiem, Mareks Segliņš saka – lieta, ko mēs izdarījām ļoti labi, bija viss kas saistīts ar ārpolitiku. Lai arī pats tolaik drīzāk piederējis pie tiem skeptiskajiem politiķiem, kuri šaubījās par iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, mērķis iestāties šajās organizācijās bijis pareizs. “Šodienas situācija pierāda, ka tas bija pilnīgi pareizs lēmums. Ja mēs nebūtu ES un NATO, tad droši vien jau šodien tāda neatkarīga Latvija vairs nepastāvētu. Gan no drošības viedokļa, gan ekonomiski. Vai mēs varētu iztikt bez tā lielā finansējuma, ko saņemam no ES? Tā ka tas tika izdarīts gudri un tālredzīgi.”
Zaudētā naftas caurule un uzvarētā noziedzība
Runājot par iekšpolitiskiem, ekonomiskajiem lēmumiem 90. gados, Mareks Segliņš teic – toreiz neviens īsti nezināja, kā pareizi darīt, bet rīkojās tādā sajūtu līmenī, taustoties. “Melo tas, kurš saka, ka viņam toreiz viss bija skaidrs. Bija kļūdas – ne tik nikni vajadzēja visu noprivatizēt. Nebūtu nekādas vainas, ja kāds naftas vads vai gāzes caurule būtu palikusi valsts īpašumā kā valsts monopols. Gan jau tik vienkāršu lietu kā “pārvaldīt trubu” valsts mācētu un būtu ieņēmumi valsts budžetā. To valsts pazaudēja.” Segliņš ironizē, ka viņam, protams, esot prieks par tiem, kas privatizēja. “Viņiem dzīve izdevusies, tomēr valsts kabata no tā zaudēja. Otra lieta ir tā, ka, skatoties ar šodienas acīm, stingrāk vajadzēja risināt valodas lietas. Toreiz it kā negribējās kaitināt austrumu kaimiņu, bet tagad redzam, ka tas nav un nebūs draudzīgs nekad.”
Bijušais iekšlietu ministrs uzsver arī, cik svarīgi bija izcīnīt uzvaru ar organizēto noziedzību. “Protams, mēs visi atceramies, kādi toreiz bija bandītu un reketieru laiki. Tā brīvība nāca strauji, valsts bija nabadzīga un nespējīga cīņā ar noziedzību.” Viņš atceras, kā savulaik policisti devušies uz izsaukumiem “bobikā”, kurā bijis tikai viens šofera sēdeklis, pārējie sēdējuši uz riepas. “Tiesā bija viena rakstāmmašīna uz visiem. Protams, ka tobrīd valsts bija vāja cīņā pret noziedzību, bet galu galā ātri vai lēni, tomēr valsts tika ar to galā. Pārlauza. Šodien mēs vairs tādu reketu un primitīvu bandītismu vairs nepazīstam. Tas jānovērtē.”
Tautas partijas spožums un posts
Mareks Segliņš bija arī Tautas partijas priekšsēdētājs. Uz jautājumu, kas izdevās šis partijas darbības laikā un kas ne, viņš atbild, ka pirmām kārtām izdevās izveidot spēcīgu un daudzskaitlīgu nacionālkonservatīvu spēku. “Viss, kas bija saistīts ar šo nacionālkonservatīvo politiku, daudzmaz izdevās. Bija daudz biedru, spēcīgas reģionālas nodaļas. Bija spēcīgi attīstīta iekšējā demokrātija, ministriem gandrīz katru nedēļu bija jābrauc uz nodaļām atskaitīties, regulāri notika reģionālās konferences. Nepareizi domā tie, kuri saka, ka tur tikai divi trīs cilvēki pieņēma visus lēmumus. Tā bija īsta partija, kādai tai jābūt.”
Runājot par partijas norietu, Segliņš nedaudz aizdomājas. “Iespējams, vienu brīdi iestājās tāds kā nogurums, daļai biedru zuda enerģija to visu turpināt. Pēdējos savas darbības gados partija saskārās ar ārkārtīgi lielu kritiku. Tautas partija tika vainota ik visā. Un mums nebija spēka to pārlauzt. Tas svārsts aizgāja uz citu pusi, Tautas partija bija apnikusi, kā savulaik apnika arī “Latvijas ceļš”,” viņš spriež un atzīst, ka daudz labāk par šīm partijām stafetes kociņu pārņēma “Jaunais laiks”, kas tagad ir “Jaunā vienotība”. “Viņi mācēja pārliecināt – re, kur ir pie visa vainīgie, ņemiet mūs! Mēs ar saviem publisko attiecību cilvēkiem nespējām to atspēkot, mūs nomētāja ar pārmetumiem tā, ka pašiem kļuva kauns par savu partijas piederību. Protams, bija arī pašu kļūdas. Kādā brīdī, kad partija jau ilgi bija pie varas, komunikācijā parādījās tāda kā lielmanība, kā augstprātība. Arī taktikas un diplomātijas trūkums, tieksme skriet ar pieri sienā, vēlme par katru cenu panākt savu. Politika tomēr tā nestrādā. Stratēģiska kļūda bija arī attiecību sabojāšana ar Vairu Vīķi- Freibergu. Kļūda bija nespēja nodibināt normālas attiecības ar vienu otru mediju. Tam visam summējoties, partija pajuka.”
"Vienotība" valda, problēmu risināšana buksē
Vai tagadējo varas partiju “Vienotība” arī sagaida “Latvijas ceļa” un Tautas partijas liktenis? Segliņš par to šaubās un saka: ““Vienotība” var patikt, var nepatikt, bet viņu spēja izairēties cauri politiskajām turbulencēm ir apbrīnojama. Pat pēc vēlēšanām, kad viņi saņēma knapi piecus procentus, viņi iemanījās dabūt premjeru. Un tagad “Vienotība” ir konsolidējusi savu vēlētāju augsti apmaksātas ierēdniecības paskatā, un, domājams, arī šogad gaidāmajās vēlēšanās viņiem veiksies labi.
Pievēršoties aktuālajai politiskajai situācijai, Mareks Segliņš saka, ka politiskajiem spēkiem patīk “uzspēlēt uz cilvēku uzskatu dažādību, piemēram, uz pretrunām starp liberālākiem un konservatīvākiem uzskatiem tā vietā, la runātu par ekonomiskajām un sociālajām problēmām”. “Piemērs tam ir ņemšanās ap Stambulas konvenciju. Pārmest var abām pusēm, abas sabiezina krāsas, un gala beigās abas puses viena bez otras iztikt nevar. Tajā pašā laikā uzņēmējdarbības vides sakārtošana, birokrātijas mazināšana buksē.” Segliņš uzskata, ka uztraukuma vērti ir arī demogrāfijas un imigrācijas jautājumi. Runājot par imigrāciju, viņš norāda, ka esam bijuši pārāk liberāli. “Tā saucamo studētgribētāju no trešajām valstīm acīmredzot kļūst par daudz, tas jau redzams uz ielām. Es negribētu Rīgā pieredzēt to, ko nesen redzēju Gēteborgā, kur vairs nav saprotams, vai tu tiešām atrodies Eiropā.”
Uzziņai:
Raidījums "Latvija 2035" katru sestdienu skatāms gan portālā Jauns.lv, gan "YouTube" kanālā (JaunsTV), gan klausāms "Spotify". Raidījuma vadītājs, kādreizējais politiķis Andrejs Panteļējevs aicinās bijušos un esošos politiķus, lai izvērtētu Latvijas attīstības ceļu kopš neatkarības atgūšanas un piedāvātu vīziju turpmākajiem 10 gadiem.
