Māris Gailis: deviņdesmitajos varēja drošāk Latvijā laist iekšā ārzemniekus
Sarunu ciklā “Latvia 2035” sarunājamies ar Māri Gaili. Uzņēmējs, Ministru prezidents no 1994. līdz 1995. gadam, Bijis valsts reformu ministrs un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
Uz jautājumu, kas patlaban nodarbina Māri Gaili, viņš atbild, ka viņa lielais projekts, bet, cerams, ne gulbja dziesma ir Vāgnera māja – pirmā Rīgas teātra atjaunošana. “Tas ir projekts ar paredzamo budžetu 47 miljoni. Valsts ir nodevusi šo māju Riharda Vāgnera biedrībai. Tā kā tā ir privātās rokās, biedrības atbildība ir šo namu atjaunot. Šobrīd ir puse naudas, un vēl ap 20 miljoniem jāsagrabina. Bet visi būvniecības darbi norit.” Formāli Māris Gailis tur saņemot kādu minimālu aldziņu, bet ar sirdi un dvēseli ir iekšā šajā procesā, un sanākot viena riktīga darba slodze.
Runājot par 90. gadiem, Māris Gailis atzīst, ka noteikti ātrāk un radikālāk bija jārisina valodas jautājums izglītības sistēmā. Par ekonomiku – varbūt, drošāk varēja laist iekšā ārzemniekus, tad, iespējams, būtu izdevies saglabāt kādu no mūsu lielajiem uzņēmumiem, piemēram, VEF vai “Radiotehniku”. “Vispār, ja runā par 90. gadiem, tika izdarītas dažas aplamas stratēģiskas izvēles. Vienu brīdi bija ideja, ka viss balstīsies uz banku sektoru, Latvija būs mazā Šveice. Tas ātri paputēja, tagad vietējiem neviena banka vairs nepieder. Tad mēs runājām, ka Latvija būs tranzīta valsts, tilts starp austrumiem un rietumiem. Vienu brīdi, pateicoties Jeļcinam, uztvērām Krieviju kā stratēģisko partneri. Nu, kas no tā iznāca – paši redzam.”
Un vēl ir stāsts par birokrātiju. Māris Gailis, pildot valsts reformu ministra amatu, piedalījies civildienesta iedibināšanā Latvijā, un ir sašutis par to, kāda tagad ir birokrātija. Viņš uzsver, ka sākotnēji visi ierēdņu kandidāti esot nopietni vētīti un birokrātijai kopumā esot bijusi viena politiska vadība ministra personā. Diemžēl viņš pats vēlāk šo Valsts reformu ministriju likvidēja, ko tagad atzīst par kļūdu. Arī sākotnējā nopietnā pieeja ierēdņu atlasei un viņu uzdevumu definēšanai vēlāk esot atmesta, un nu mēs esam, kur esam. Māris Gailis min piemēru, kā pats ir saskāries ar birokrātijas absurdumu. Viņa sunītis nejauši uz ielas iekodis kaimiņu sunim, ievainojums bijis ļoti viegls, bet nu jau mēnešiem velkas birokrātiska procedūra ar administratīvo lietu, kaut gan ar cietušo pusi jau sen panākta vienošanās. Un viņš ir gatavs samaksāt sodu. Tā vietā, lai pašvaldību policija nodarbotos, piemēram, ar nelegālo migrantu izķeršanu, tā jau kuro mēnesi ražojot papīrus viņa suņa koduma jautājumos. Māris Gailis atzīst – ir absurdi gaidīt, ka birokrātija pati sevi mazinās. Tur vajadzīga politiska vadība, kas šobrīd nav redzama.
Runājot par tagadni, uz jautājumu, vai Latvijai ir noteikta attīstības vīzija, Māris Gailis atbild, ka neko nopietnu neredz, un piebilst: “Īstenībā jau viss sastāv no mazām lietām, nav tādas vienas lielas burvju nūjiņas, kas nu visu atrisinās.”
Māri Gaili uztrauc kāda problēma: “Ar 7–10 gadu nobīdi līdz mums ir atvēlies tas kultūru vai vērtību karš, kas plosījās un vēl plosās Rietumu civilizācijā. Tas ir karš starp kreiso liberāļu, t.s. progresīvistu, woke ideoloģiju no vienas puses un konservatīvajām vērtībām no otras puses. Šī kreisi liberālā ideoloģija padarījusi jebkura indivīda untumus un pat slimīgas iedomas par sevi un savu identitāti kā cilvēktiesības.” Arī Stambulas konvencijā esot tā darvas karote. “Tiek grauta ģimene kā vērtība, noniecināti reliģiskie uzskati, tā saucamā atcelšanas kultūra pārraksta vēsturi, marginālas grupas tiek celtas neadekvātos augstumos. Tiek sludināta galēja tolerance pret migrantiem.” Latvijas mēdijos nekontrolēti valdot šie kreisi liberālie uzskati. Parasti proporcija esot desmit pret vienu par labu šīs ideoloģijas labā, un dažkārt konservatīvo uzskatu paudējam vispār netiek dots vārds. Un kāds ir tam rezultāts? Komentējot Doma laukumā notikušo plaši apmeklēto mītiņu t.s. Stambulas konvencijas atbalstam, Māris Gailis ir pavisam skarbs – tas viņam atgādinot redzētos hroniku kadrus no nacistiskās Vācijas ar propagandas apdullināto fanātisko pūli. “Cilvēki akli, bez domāšanas padodas propagandai. Arī skolās mēģina ievazāt šo ideoloģiju.”
Arī attiecībā pret moderno feminismu Māris Gailis ir skarbs. Sākotnēji tas ir bijis produktīvs, nodrošinot tiesību, tajā skaitā politisko, vienlīdzību, bet tagad kļuvis destruktīvs, proti, bērna dzemdēšana un audzināšana pārvērsta par maznozīmīgāko dzīves projektu, noliekot karjeru, personisko komfortu pirmajā vietā un galīgi sagrozot dzīves prioritātes. “Ja tas attīstīsies, Rietumu civilizāciju, tajā skaitā arī Latviju, piemeklēs Senās Romas liktenis. Arī tur, emancipējoties sievietēm un greznumam un komfortam pārņemot sieviešu prātus, krasi kritās dzimstība, kas kopā ar citiem faktoriem noveda līdz Senās Romas civilizācijas sabrukumam. Ja mēs šo bērnu negribēšanas problēmu saliekam kopā ar migrantu viļņiem, tad tuvāko simts gadu laikā Eiropa pārvērtīsies par drūmi tumšu musulmaņu teritoriju.”
Vai tas ir brīdinājums vai neizbēgamība? Uz to Māris Gailis atbild – gribētos, lai tas būtu tikai brīdinājums. Viņš cenšoties būt optimistisks. “ASV cilvēki jau sāk atjēgties. Polija turas. Arī Latvijā ir konservatīvi spēki, kas varētu lietas vērst pa labu. Bet svarīgākais ir saprast, ka šis kultūru karš nav kaut kāds strīds tikai par idejām vai abstrakcijām. Tā ir cīņa par izdzīvošanu.”
Raidījums "Latvija 2035" katru sestdienu skatāms gan portālā Jauns.lv, gan "YouTube" kanālā (JaunsTV), gan klausāms "Spotify". Raidījuma vadītājs, kādreizējais politiķis Andrejs Panteļējevs aicinās bijušos un esošos politiķus, lai izvērtētu Latvijas attīstības ceļu kopš neatkarības atgūšanas un piedāvātu vīziju turpmākajiem 10 gadiem. Nākamajā raidījumā jau sestdien, 20. decembrī viesosies eksprezidents Valdis Zatlers.
