VIDEO. Ojārs Kehris: “Pēc neatkarības atgūšanas mēs pazaudējām veselu gadu!”
Sarunu ciklā “Latvija 2035” bijušais ekonomikas ministrs Ojārs Kehris apgalvo, ka ieilgušais Augstākās padomes darbs apmēram par gadu nobremzēja valsts attīstību.
Divvaldības un neizlēmības cena
Vērtējot Latvijas ekonomisko attīstību pēc neatkarības atgūšanas, Ojārs Kehris uzsver, viņaprāt, fundamentālu kļūdu, kas noteica tālāko valsts attīstības tempu salīdzinājumā ar kaimiņiem. “Manuprāt, mēs pazaudējām apmēram gadu. Kamēr Igaunija divu trīs mēnešu laikā pēc puča spēja sarīkot jaunas vēlēšanas un apstiprināt valdību ar skaidru reformu mandātu, Latvija turpināja darbu ar Augstāko padomi, kuras sākotnējais uzdevums – neatkarības atgūšana – jau bija izpildīts.” Kehris teic, ka parlamentā valdīja ideoloģisks juceklis, kurā vieni vēlējās sociālismu, bet citi – liberālismu, un rezultātā valstij trūka vienota redzējuma par nākotni. “Šajā neizlēmības gadā valsts tika vadīta slikti, ļaujot uzņēmumiem slēgt apšaubāmus līgumus un uzkrāt parādus vēl pirms sakārtotas privatizācijas sākuma.”
Finanšu piramīdu ietekme uz politiku
Otrs būtisks apgalvojums attiecas uz Birkava valdības krišanu, ko Kehris tiešā veidā saista ar “Bankas Baltija” akcionāru interesēm. Viņš atklāj, ka valdība krita brīdī, kad tā pretojās plānam izveidot finanšu norēķinu centru pie šīs bankas, kas būtu ļāvis privātstruktūrām pārņemt valsts stratēģiskos aktīvus, tostarp “Latvijas kuģniecību” un “Latvenergo”. “Šis politiskais sprādziens ne tikai nomainīja amatpersonas, bet arī ievērojami palēnināja reformu enerģiju, aizstājot to ar neprofesionālāku vadību un politisku mīkstināšanos.”
Sertifikāti kā ekonomikas bremze
Analizējot privatizācijas gaitu, Kehris kā kļūdu izceļ sertifikātu sistēmas izmantošanu lielajos uzņēmumos. “Tam apakšā nebija reālas naudas, kas būtu vajadzīga uzņēmumiem. Tā vietā, lai piesaistītu investīcijas un modernizētu ražošanu, sertifikāti kalpoja kā mehānisks sadales instruments, kas neveicināja uzņēmumu attīstību un, pretēji solītajam, tikai palielināja sabiedrības noslāņošanos,” viņš saka.
Pašapziņas un infrastruktūras deficīts
Ojārs Kehris uzskata, ka daudzas 90. gadu kļūdas joprojām atbalsojas šodienas atpalicībā no kaimiņiem. Viņš uzskata, ka Latvija pārāk ilgi “novilka” ar politiskās nācijas, valodas jautājuma un pašapziņas stiprināšanu, ko spilgti apliecina tas, ka okupācijas simbolu novākšana un pilnvērtīga pāreja uz valsts valodu notiek tikai tagad – ārēju faktoru ietekmē. “Šī vēsturiskā vilcināšanās un ambīciju trūkums ir tiešā veidā saistīts ar šābrīža vājo infrastruktūru un zemo darba ražīgumu, kas Latviju ierindo pēdējā vietā Baltijas valstu vidū.”
Raidījums "Latvija 2035" katru sestdienu skatāms gan portālā Jauns.lv, gan "YouTube" kanālā (JaunsTV), gan klausāms "Spotify". Raidījuma vadītājs, kādreizējais politiķis Andrejs Panteļējevs aicinās bijušos un esošos politiķus, lai izvērtētu Latvijas attīstības ceļu kopš neatkarības atgūšanas un piedāvātu vīziju turpmākajiem 10 gadiem.
