VIDEO. Laimdota Straujuma: "Mums šķita, ka mēs sevišķi banku sfērā, būsim Baltijas Šveice. Banku paradīze..."
Laimdota Straujuma ir pensijā, bet turpina aktīvi darboties. Viņa ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes padomes priekšsēdētāja. Pēc aktīvās politikas gaitu beigām darbojusies dažādos projektos, piemēram, biedrībā “Latvijas formula 2050”, kurā ir valdes locekle.
“Man ir septiņi mazbērni, tā ka ir ko darīt. Gribas padarīt lietas, kam agrāk nepietika laika, kādu grāmatu palasīt.” Jautāta, cik lielā mērā politiķi ieklausās padomos, ko izstrādā tādas domnīcas kā “Latvija 2050”, Straujuma nopūšas: “Diemžēl, vairs neesmu politikā, bet mēs cenšamies rīkot konferences gan ar politiķu, gan ierēdņu, gan biznesa līdzdalību. Kas nu tur kuram aizķeras, tas ir cits jautājums. Slikti ir tas, ka vairumam ierēdņu nav nekādas pieredzes uzņēmējdarbībā, viņi nav bijuši arī zinātnē, kaut kur ārpus ierēdniecības, līdz ar to švaki apzinās, kas notiek reālajā dzīvē ārpus valsts pārvaldes. Tā veidojas atrautība starp politiku un sabiedrību. Tādas domnīcas vajadzīgas, lai vismaz kaut kā iekustinātu politisko vidi.”
Pieredzes trūkuma kļūdas 90. gados
Pievēršamies 90. gadiem Latvijā. Līdzīgi kā citi šī sarunu cikla dalībnieki, arī Laimdota Straujuma uzsver, ka lielie politiskie uzstādījumi bija pareizi – Latvijas valsts, Satversmes atjaunošana, valsts valodas nostiprināšana. Arī pāreja uz tirgus ekonomiku un privatizācija konceptuāli bijusi pareiza. “Cita lieta, kā tas praksē realizējās “uz vietām”. Sākumā tas process bija pavisam haotisks, pēc tam tika izveidota Privatizācijas aģentūra, un process kļuva nedaudz caurspīdīgāks. Un tomēr valsts pārvalde toreiz bija pilnīgi bez pieredzes. Nevienā grāmatā nebija aprakstīts, kā pāriet no sociālisma uz brīvo tirgu. Faktiski sanāca tāda pāreja uz mežonīgo kapitālismu bez sociālās komponentes. Izveidojās tā nevienlīdzība, kuru redzam vēl šodien, jo daļa sabiedrības faktiski palika ārpus spēles. Protams, nevaram aizmirst korupciju un sarunāšanu, kas nāca kā blakusprodukts mežonīgajam kapitālismam. Sabiedrībā radās domas par valsts nozagšanu. Bija jau arī veiksmīgi privatizācijas piemēri, tas pats “Latvijas finieris”.”
Bankas un tranzīts – nepareizās prioritātes
Runājot par to, kāpēc tagad Lietuva ir priekšā, Straujuma pauž viedokli, ka zināms pamats tam tika ielikts jau 90. gados. “Tad gan valsts pārvaldei, gan biznesam likās, ka mēs būsim tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Kā prioritāras tika izvirzītas tranzīta nozares starp Krieviju un Rietumu tirgu, ostas, dzelzceļš. Bet mēs redzam, kas no tā iznāca un kas notika ar mūsu tranzīta biznesu, kad izrādījās, ka Krievija nav uzticams partneris, un sākās karš. Un otrs – mums šķita, ka mēs sniegsim pakalpojumus, sevišķi banku sfērā, būsim Baltijas Šveice. Banku paradīze, sevišķi nerezidentiem no Austrumiem. Un mēs redzam, kas notika ar šo banku paradīzi. Jau sākot ar “Banka Baltija”, un pēc tam visas tās finanšu un banku krīzes. Un tā mēs te vienās krīzēs dzīvojām ar cerību uz Krievijas draudzīgo tirgu. Bet Lietuva tajā laikā koncentrējās uz divām lietām – tā bija rūpniecība un enerģētiskā neatkarība. Mēs ar šo nepareizo izvēļu sekām dzīvojam vēl šodien.”
Mums jākļūst gudrākiem
Atgriežoties mūsdienās – vai pēc iestāšanās ES un NATO mums ir kāda stratēģiska ekonomikas attīstības vīzija? Laimdota Straujuma uzsver, ka, domājot par nākotni, mēs nevaram būt zemas pievienotas vērtības ekonomika. “Latvija nevar kļūt lielāka ne teritoriāli, ne iedzīvotāju skaita ziņā. Ekstensīva ekonomika mums neder. Tikai intensīva, palielinot darba ražīgumu, produktivitāti. Tas nozīmē, ka jākļūst gudrākiem, jāattīsta augstās tehnoloģijas. Tas nenozīmē, ka jānoniecina lauksaimniecība un mežkopība, kas pašlaik dod 40% no eksporta, bet arī tur drosmīgāk jāievieš augstās tehnoloģijas.” Ko valsts var darīt šajā jomā? “Daudz jēgpilnāk jāizmanto Eiropas finansējums, mērķtiecīgi atbalstot tieši augsto tehnoloģiju nozares. Savā laikā ar lielām diskusijām tika izveidots “Altum” – finanšu instruments, ar ko valsts var palīdzēt. Protams, tikko ir valsts atbalsts, tā rodas greizsirdība – kāpēc vieniem dod, bet citiem ne. Bet nav cita ceļa, kā nodrošināt efektīvu ekonomiku, valstij ir zināmā mērā jāiejaucas un jānosaka prioritātes. Un sevišķa uzmanība jāpievērš izglītībai. Labas ir reformas, kas tiek darītas augstākajā izglītībā, būtiski vienkāršojot jaunu programmu akreditācijas mehānismus, kas padara šo izglītību elastīgāku, bet kopumā izglītības jautājumos daudz kas vēl darāms.”
Bailes no atbildības vairo birokrātiju
Par sasāpējušo pārliekas birokrātijas jautājumu, Laimdota Straujuma saka – vajag uz šo jautājumu paskatīties arī no otras puses. “Zināmā mērā sabiedrībā pašā pastāv tāds kā pieprasījums pēc regulēšanas un birokrātijas. Bailēs no atbildības mēs prasām instrukcijas, lai pašiem nav jādomā.” Viņa min arī piemēru, par kuru nesen lasījusi. Esot bijušas debates par 9. klašu skolēniem, kāds viņiem ir noslogojums, ar ko viena skola tiek labāk galā, cita sliktāk. Un tad vienas skolas direktors prasa – mums vajag regulējumu. “Kā direktors viņš varētu pieņemt attiecīgus lēmumus, bet negribas pašam uzņemties atbildību. Tā birokrātija vairojas. Es novēlu veiksmi Endziņa kungam viņa pretbirokrātijas komisijas darbā, bet viņš ir nedaudz tāds kā kamikadze. Ar vienu komisiju diez vai būs līdzēts, ja nemainīsies vispārējā attieksme pret personisko atbildību.”
Vaicāta par to, kāpēc mums neiet ar lielajiem projektiem, Laimdota Straujuma atkal min to pašu personiskās atbildības jautājumu. “Ministru prezidents nevar personiski izkontrolēt visu. Ir grūti, ja viņš nevar paļauties uz ministru vai ministriju ierēdņiem. Tad sanāk – kāds nepateica priekšā, ka tā nevar plānot finansējumu. Ir taču jābūt kaut kādai atbildībai par valsts budžeta, nodokļu maksātāju naudas izlietojumu!”
Kaut gan, kā saka Laimdota Straujuma, mums dažkārt neiet arī ar privātiem lieliem projektiem. Viņa jūtoties ļoti sarūgtināta par to, kā ir iznācis ar ideju par Raimondam Paulam veltītajiem dziesmu svētkiem. Kāds kaut ko nav līdz galam nostrādājis, un varbūt arī kāda greizsirdība ir nospēlējusi savu lomu. Noslēgumā Laimdota Straujuma atgādina: “Pasaule mainās, mums jābūt spējīgiem uz kopdarbību. Nākotne ir izaicinājumu pilna.”
Uzziņai:
Raidījums "Latvija 2035" katru sestdienu skatāms gan portālā Jauns.lv, gan "YouTube" kanālā (JaunsTV), gan klausāms "Spotify". Raidījuma vadītājs, kādreizējais politiķis Andrejs Panteļējevs aicinās bijušos un esošos politiķus, lai izvērtētu Latvijas attīstības ceļu kopš neatkarības atgūšanas un piedāvātu vīziju turpmākajiem 10 gadiem.
