VIDEO: ar ko šobrīd nodarbojas bijušais daudzu ministriju līderis Atis Slakteris?

Atbildot uz jautājumu, ar ko nodarbojas šobrīd, Atis Slakteris nopūšas un teic – bija cerējis, ka līdz ar gadiem varēs vairāk paslinkot, bet nesanāk. Liela daļa aktivitāšu saistīta ar ūdens motosportu, veicot gan menedžera, gan trenera pienākumus, palīdzot saviem dēliem un mazdēliem. Atis Slakteris ir Latvijas Ūdens motosporta federācijas vadītājs. Arī zemnieku saimniecība prasa gana daudz laika. Tomēr interese par politiku nav zudusi – bijušais politiķis seko aktualitātēm. Pēdējā laikā gan bieži griboties izslēgt televizoru, jo ir daudz negāciju, bet gribētos kaut ko pozitīvu.

Privatizācija bez rupjām kļūdām

Kad pievēršamies 90. gadiem un tam, ko neizdarījām vai izdarījām aplam, Atis Slakteris saka – viņš esot daudz par to domājis, bet rupjas kļūdas nav atradis. “Tieši otrādi – tas bija tāds īpašs laiks, kad mūs visus vienoja kopīgs sapnis, kopīgs mērķis, tāpēc pat ļoti grūtas lietas galu galā tika paveiktas.” Vairāki sarunu cikla “Latvija 2035” viesi ir diezgan kritiski izteikušies par privatizāciju, bet Slakteris nav tik kritisks. “Es pats vadīju ciemata privatizācijas komisiju, biju saistīts tieši ar agrorūpniecisko uzņēmumu privatizāciju. Jāatceras, ka mēs principā visi bijām nabagi, bet kaut kādā veidā pie tā īpašuma bija jātiek. Protams, bija uzņēmīgāki cilvēki, kas veiksmīgi privatizēja, bet ir arī tādi, kam skauž citu veiksme. Tā rodas kreisās idejas, tās attīstās  un aug augumā. Lielā mērā tā ir skaudība. Dažkārt varbūt arī pamatota, jo ne viss vienmēr bija taisnīgi. Tomēr bija pareizi, ka ļāvām privatizēt vietējiem. Ja būtu ļāvuši to darīt tikai Rietumu kapitālam, mēs tādi paši nabagi būtu palikuši. Labāk tomēr privatizēt pašiem un tad jau brīvajam tirgum ļaut sakārtot lietas. Daži bija veiksmīgi uzņēmēji, daži varbūt ne, pārdeva vai zaudēja savus īpašumus. Tirgus ekonomika šā vai tā bija jāiekustina, un tas tika izdarīts.”

Lustrācija nebija vajadzīga

Dažkārt izskan pārmetumi, ka toreiz netika realizēta konsekventa lustrācija – pārlieku daudziem bijušajiem kompartijas biedriem tika ļauts piedalīties valsts pārvaldē. Atim Slakterim uz to ir skaidra atbilde. Viņš stāsta, ka pats partijā nepieteicās, bet tika uzaicināts. “Kopā ar mani partijā stājās mans draugs, leģionāra dēls, un arī kāds izsūtītā dēls. Komunistiskā partija meklēja labākos, līderus. Un bija svarīgi, ka liela daļa no viņiem pieslējās neatkarības piekritēju pulkam. Bija nepieciešama visu nacionālo resursu iesaiste.  Bija svarīgi, ka Latvijas kompartija toreiz sašķēlās un vairākums nostājās neatkarības pusē. Beigu beigās jau vēlētājam bija brīva iespēja paust savu attieksmi pret katru personību politikā. Tik daudz balsu, cik saņēma Anatolijs Gorbunovs, nesaņēma neviens. Un vispār sliktākie jau nebija partijas biedri, pat ne čekisti, bet gan “stukači”. Slepenie ziņotāji!” Tāpēc viņš ar lielu neuzticību klausās, ka arī tagad cilvēkus aicina kļūt par “stukačiem”. “Tie, kas šodien to lustrācijas jautājumu cilā, visbiežāk ir populisti, kuriem pašiem nav ko piedāvāt, un tad nu meklē ienaidniekus pagātnē.”

Par ministru nepiedzimst

Runājot par gadiem, kad pats pildīja ministru pienākumus, Slakteris atceras, ka sākums bija grūts. “Tā bija toreiz un vēl tagad ir mūsu demokrātiskās sistēmas problēma – kur lai rodas cilvēki, kuri uzreiz ir kompetenti pildīt ministru pienākumus? Tas, ka esi veiksmīgs zemnieks, nebūt vēl nenozīmē, ka uzreiz esi labs zemkopības ministrs. Cilvēki nesaprot, ka ministrs nav stāsts par labu ārstu vai labu zemnieku. Ir jābūt pavisam citām prasmēm – kā lobēt savus jautājumus parlamentā, meklēt sabiedrotos, pārzināt citu nozaru intereses.” Pildot ministra pienākumus, Atis Slakteris visu laiku paralēli mācījies. “Smagākās kaujas bija jāizcīna Briselē, jo sākotnējie iestāšanās nosacījumi bija latviešu lauksaimniekiem pilnīgi iznīcinoši, it sevišķi ražošanas kvotu jautājumos. Esmu savā laikā redzējis profesorus, kas ienāk valdībā, bet ir nevarīgi, jo nepārzina politiskos procesus. Ir cilvēki, kas spēj būt ministri, un cilvēki, kuri to nespēj, pat ja ir ģēniji savā nozarē.”

Intrigas Tautas partijā

Kāpēc Tautas, līdzīgi kā savulaik “Latvijas ceļš”, diezgan ātri izdzisa? Bijušais Tautas partijas priekšsēdētājs Atis Slakteris atzīst, ka tam esot virkne ļoti konkrētu iemeslu, kas viņam ir zināmi, bet kurus viņš tomēr paturēšot pie sevis. Bijušas arī intrigas. Tomēr dažas kļūdas viņš nosauc. “Piemēram, kad dibinājās partija, viņi savā starpā vienojās, ka nepieļaus “Latvijas ceļa” kļūdas un neapvienos partijas priekšsēdētāja un Ministru prezidenta amatus. Tad nāca Aigara Kalvīša laiks. Viņš kļuva par Ministru prezidentu un tad visādu iekšēju procesu rezultātā arī par partijas vadītāju. Pēc pusgada viņš tika noslaucīts no amata ar visu partiju. Kad es biju partijas priekšsēdētājs, tā uzvarēja vēlēšanas ar lielu atrāvienu. Tas radīja iekšējo greizsirdību. Varbūt kā partijas priekšsēdētājam man vajadzēja stingrāk iestāties pret lēmumiem, kas acīmredzami bija kļūdas. Formāli viss rezultējās, kad KNAB uzrēķināja partijai miljonu lielu sodu. Tas jau pats par sevi būtu nokāvis jebkuru partiju. Un tā arī notika.”

Galvenā problēma – valsts pārvalde

Runājot par šodienas aktualitātēm, Atis Slakteris teic, ka galvenā ir valsts pārvaldības problēma, sākot jau no ministru līmeņa. “Cik daudzi saprot, ka tas, ka viņi kļuvuši par ministriem, vēl nenozīmē, ka viņi automātiski ir kompetenti šim amatam? Kas ir padomnieki – tiešām zinoši profesionāļi vai tikai politiski iecelti siltā vietā? Sanāk, ka ierēdņi daudz labāk par politiķiem zina precīzas detaļas, tāpēc viegli var pamatot, kāpēc kaut ko nedarīt. Bet politiķim ir jābūt tam, kurš spēj noformulēt uzdevumus un panākt to izpildi. Manuprāt, tas nenotiek. Tāpēc atpaliekam. Jo nespējam pieņemt lēmumus, bet, ja pieņemam, nespējam panākt to izpildi.

Viena vissvarīgākā lieta, kas būtu jāizdara, – būtu jānoņem daudzie ierobežojumi, kas uzlikti politiķiem. Lai cilvēki, kuri bijuši veiksmīgi citās jomās, uzņēmēji, varētu piedalīties valsts pārvaldē. Bez tā uz priekšu netiksim.”

Uzziņai:

Raidījums "Latvija 2035" katru sestdienu skatāms gan portālā Jauns.lv, gan "YouTube" kanālā (JaunsTV), gan klausāms "Spotify". Raidījuma vadītājs, kādreizējais politiķis Andrejs Panteļējevs aicinās bijušos un esošos politiķus, lai izvērtētu Latvijas attīstības ceļu kopš neatkarības atgūšanas un piedāvātu vīziju turpmākajiem 10 gadiem.