Atis Slakteris: Latviju bremzē atbildības krīze

Slakteris uzskata, ka mūsdienu sistēma ir izveidota tāda, ka jebkura rīcība var tikt sodīta, savukārt nekā nedarīšana garantē mierīgu dzīvi.

“Pašlaik jebkura ierēdņa politiskais uzdevums no valdības un politisko partiju puses ir ļoti skaidrs – ja tu nedarīsi neko, viss būs kārtībā, ja tu kaut ko darīsi, tev var draudēt atlaišana no darba un tiesa,” norāda Slakteris. Šī “izdzīvošanas taktika” radījusi vidi, kurā birokrātiskie procesi un regulācijas kļūst svarīgākas par reālu valsts attīstību.

Kariņa lidmašīnas skandāls un amata funkcijas

Analizējot pēdējā laika skaļākos politiskos procesus, Atis Slakteris iestājas par racionālu pieeju, īpaši, komentējot Krišjāņa Kariņa speciālo avioreisu lietu un vēršanos pret Valsts kancelejas vadītāju Jāni Citskovski. Viņš uzsver, ka premjera amats prasa operativitāti, ko bieži vien ierobežo novecojusi likumdošana. “Es neesmu baigais Kariņa fans, bet pilnīgi noteikti premjeram jābūt iespējai lidot ar jebko, jo mēs nezinām, kāda būs situācija, kad tas jādara.” Viņa skatījumā problēmas sakne nav amatpersonas rīcībā, bet gan nespējā sakārtot regulējumu. Slakteris iesaka: “Ja likumdošana to neļauj, tad mudīgi to nomainiet.”

Politisko ierobežojumu cena

Atis Slakteris kritiski vērtē arī pārlieku stingros ierobežojumus, kas tiek uzlikti cilvēkiem, kuri vēlas iesaistīties politikā. Viņaprāt, tas attur profesionāļus un uzņēmējus no kandidēšanas, tādējādi vājinot politisko konkurenci. “Būtu jāveido, jāatceļ vesels lērums regulāciju, lai nāktu cilvēki, lai Saeimā sēž uzņēmējs un viņš drīkst savu uzņēmumu vadīt,” uzskata bijušais ministrs. Viņš norāda uz absurdu situāciju – pēc amata termiņa beigām bijušās amatpersonas saskaras ar grūtībām atrast darbu iepriekšējo lēmumu dēļ. Šī selekcija noved pie tā, ka valsts pārvaldē dominē “atsēdētāji”, nevis līderi ar vīziju.

Pieredze no pagātnes: kad ministrs uzņēmās atbildību

Atceroties savu laiku aizsardzības ministra amatā, Slakteris min piemēru, kā politiskā griba spēj pārvarēt ierēdniecības pretestību. Kad karavīri misijās sūdzējās par nekvalitatīvām formām, viņš uzdevis iepirkt labāko ekipējumu, neraugoties uz iepirkumu speciālistu iebildumiem par “procedūrām”. “Es aizgāju uz kabinetu pie tās dāmas, kas komandēja departamentu par iepirkumiem, un teicu – parādiet man to pantu, kas to neatļauj! Un piebildu – jūs droši apakšā zem šī dokumenta varat rakstīt, ka bija atnācis ministrs un politiski uzdeva nopirkt tieši šo materiālu, bet, ja būs jāiet uz KNAB, es aiziešu un teikšu, ka es to jums esmu uzdevis,” atminas Slakteris. Viņa secinājums: “Bez šādas atbildības pārnešanas no ierēdņa uz politiķi valsts mehānisms vienkārši iestrēgst.”

Uzziņai:

Raidījums "Latvija 2035" katru sestdienu skatāms gan portālā Jauns.lv, gan "YouTube" kanālā (JaunsTV), gan klausāms "Spotify". Raidījuma vadītājs, kādreizējais politiķis Andrejs Panteļējevs aicinās bijušos un esošos politiķus, lai izvērtētu Latvijas attīstības ceļu kopš neatkarības atgūšanas un piedāvātu vīziju turpmākajiem 10 gadiem.