VIDEO. Egils Levits: imigrācijai no krievvalodīgās telpas ir jāsaka stingrs “nē”
Bijušais Valsts prezidents Egils Levits intervijā Andrejam Panteļējevam sarunu ciklā “Latvija 2035” iezīmē stingras sarkanās līnijas Latvijas imigrācijas politikā. Viņš brīdina, ka latviešu īpatsvars valstī ir pārāk trausls, lai pieļautu kļūdas, un piedāvā ekonomiku balstīt uz produktivitāti, nevis lētu darbaspēku.
Sarkanās līnijas un Japānas modelis
Levits uzsver, ka latviešu valstī ir tikai nedaudz vairāk par 60%, un šo trauslo balansu nedrīkst apdraudēt ar nepārdomātu darbaspēka ievešanu. Viņš aicina ieviest selektīvu imigrācijas politiku ar skaidriem kritērijiem. “Man uzreiz jāsaka – ne no vienas valsts, kur krievu valoda ir populāra,” kategorisks ir Levits. Tā vietā viņš rosina lūkoties uz valstīm ar kristīgo kultūru, piemēram, Latīņamerikas reģionu, minot Īrijas piemēru, kur veiksmīgi iekļaujas ieceļotāji no Brazīlijas.
Tomēr vislabākais risinājums, pēc eksprezidenta domām, būtu sekot Japānas modelim. Saskaroties ar iedzīvotāju skaita samazināšanos, Japāna ir pateikusi migrācijai “nē”, tā vietā izvēloties pielāgot ekonomisko sistēmu – ceļot produktivitāti un ieviešot tehnoloģijas, lai saglabātu augstu dzīves līmeni arī ar mazāku cilvēku skaitu.
Dokumenti ir, plānošanas nav
Analizējot, kāpēc Latvija ekonomiskās attīstības tempu ziņā ir atpalikusi no kaimiņvalstīm, Levits kritizē valsts pieeju ilgtermiņa stratēģijai: “Dokumenti mums ir, bet plānošanas nav.”
Viņš norāda, ka Nacionālajā attīstības plānā ir saliktas “visas labās lietas”, ko vien visi iedomājušies, lai nevienu neaizvainotu. Taču reāla plānošana prasa politisku drosmi noteikt prioritātes – kurai nozarei dot finansējumu, bet kurai to atņemt. “Mēs esam orientēti uz konsensu, bet ilgstoša attīstība balstās uz skaidru vīziju un, ja vajadzīgs, konfrontāciju par prioritātēm.”
Bērns kā projekts
Pievēršoties demogrāfijas krīzei, Levits piedāvā filozofisku skatījumu uz vērtību maiņu sabiedrībā. Agrāk bērni “vienkārši bija”, tad mūsdienu jaunietim bērns ir kļuvis par “projektu”, kas konkurē ar citiem dzīves projektiem – karjeru, ceļošanu un jauna auto iegādi. Lai gan valsts var palīdzēt ar pabalstiem, demogrāfijas uzlabošanai nepieciešama fundamentāla attieksmes maiņa sabiedrībā, padarot ģimeni par vērtību, kas “ir modē”.
Optimisms par spīti čīkstēšanai
Neraugoties uz kritiku, Egils Levits uz nākotni raugās optimistiski. Viņš atzīst, ka latviešiem piemīt nacionālā īpatnība – gribēšana pačīkstēt un uzskatīt, ka pie mums viss ir vissliktāk.
“Uz Eiropas fona mēs izskatāmies tīri labi. Mums pašiem, protams, liekas, ka mēs esam ļoti slikti, bet tas tā nav,” rezumē eksprezidents, paužot pārliecību, ka kritiskos brīžos Latvijas sabiedrība spēj pieņemt pareizus un valstiskus lēmumus. Tāpēc par valsts situāciju 2035. gadā viņš ir noskaņots pozitīvi.
