Bijusī Satversmes tiesas tiesnese Ilma Čepāne: “Latvija ir nomnieku valsts!”
Sarunu cikla “Latvija 2035” intervijā bijusī Satversmes tiesas tiesnese un Augstākās padomes deputāte Ilma Čepāne uzsver – viena no redzamākajām vēsturisko kļūdu sekām ir situācija, ko viņa raksturo kā “nomnieku valsti”.
Tas ir tiešs rezultāts sasteigtai un saskaldītai zemes reformai, kuras laikā netika pietiekami izvērtēta kopsakarība starp zemi, ēkām un to iedzīvotājiem.
Zemes reformas sadrumstalotība un sekas
Ilma Čepāne uzskata, ka viena no lielākajām pagātnes kļūdām bija lēmums veikt reformu vairākos nesaistītos posmos, atsevišķi skatot lauku apvidus, pilsētas un namu privatizāciju. “Šos procesus vajadzēja risināt vienoti. Pilsētās tika pieņemtas normas, kas absolutizēja bijušo īpašnieku tiesības, un rezultātā izveidojās absurdas situācijas, kad īpašumtiesības tika dalītas pat pa kāpņu telpām. Tas ir radījis situāciju, kurā daudzi dzīvokļu īpašnieki vairs nevar izpirkt zemi zem savām mājām, jo tai ir nesamērīgi augsta cena vai mainīgi nomas nosacījumi. Šī problēma joprojām pastāv, jo pārpircēji, kuri pārņēma īpašumus no sākotnējiem īpašniekiem, gūst ienākumus no nomas maksām, nereti neieguldot nekādu darbu.”
Privatizācijas sertifikātu ilūzija
Runājot par ekonomisko pāreju, Čepāne atsaucas uz ekonomistes Ilmas Rudušas salīdzinājumu par privatizācijas sertifikātu sistēmu. “Mēs – visi tie, kas saņēma privatizācijas sertifikātus –, sēdējām lielā autobusā. Biļetes mums ir, bet benzīna nav. Iekāpj “biezie”, mūs visus izmet ārā, ielej benzīnu un ar to autobusu aizbrauc. Tā iedzīvotāji nezināšanas dēļ savas daļas par lētu naudu pārdeva tiem, kuri saprata tirgus mehānismus un vēlāk privatizēja vērtīgus objektus. Valsts nespēja noteikt saprātīgas robežas tirgus ekonomikas sākumposmā ir veicinājusi šo noslāņošanos.”
Kompetence un lojalitāte valsts pārvaldē
Analizējot pašreizējo situāciju valsts pārvaldē, Čepāne saskata bīstamu tendenci – kompetences aizstāšanu ar politisko lojalitāti. Viņa kritiski vērtē praksi, kad par padomniekiem un valsts sekretāru vietniekiem tiek iecelti cilvēki bez atbilstošas pieredzes attiecīgajā nozarē. Profesore uzsver, ka agrāk padomnieku izvēlē izšķirīgais faktors bija zināšanas, nevis piederība partijai, taču tagad vara nereti tiek izmantota kā “savējo” uzturēšanas mehānisms. Tas rada politiķu slāni, kas ir ārkārtīgi attālināts no reālās dzīves un cilvēku ikdienas problēmām.
Tīra vide kā Latvijas nākotnes kapitāls
Raugoties uz 2035. gadu, Ilma Čepāne aicina politiķus saskaņot ekonomisko attīstību ar sociālajām un vides interesēm. Viņa brīdina no politikas, kas vadās pēc principa – pēc mums kaut vai tuksnesis. Čepāne uzsver, ka Latvijas lielākais dārgums ir tīra vide. Klimata pārmaiņu kontekstā tieši sakārtota daba un lauki būs tie, kas piesaistīs izglītotus cilvēkus un nodrošinās valsts ilgtspēju. “Lai mēs kā maza tauta izdzīvotu un attīstītos, mums ir jābūt ļoti viltīgiem un jāmāk novērtēt savi resursi, pirms tie tiek izšķērdēti īslaicīga ekonomiska ieguvuma vārdā,” saka Ilma Čepāne.
Raidījums "Latvija 2035" katru sestdienu skatāms gan portālā Jauns.lv, gan "YouTube" kanālā (JaunsTV), gan klausāms "Spotify". Raidījuma vadītājs, kādreizējais politiķis Andrejs Panteļējevs aicinās bijušos un esošos politiķus, lai izvērtētu Latvijas attīstības ceļu kopš neatkarības atgūšanas un piedāvātu vīziju turpmākajiem 10 gadiem.
