VIDEO. Romualds Ražuks uzskata, ka jau deviņdesmitajos bija jāmaina skolu direktori uz latviešu valodai lojāliem cilvēkiem

Pavisam nesen atzīmējām barikāžu aizstāvju atceres dienu – 35. gadadienu kopš dramatiskajiem 1991. gada janvāra notikumiem. Tāpēc pirmais jautājums Romualdam Ražukam – vai mēs pienācīgi atceramies un pieminam šo gadadienu? Viņš atbild: “Šobrīd noteikti jā. Barikāžu aizstāvju biedrībai šajos trīsdesmit gados ir izdevies iedzīvināt janvāri kā otru patriotisko nedēļu Latvijā. Par to nevienam vairs nav šaubu – ne valdībai, ne Saeimai, ne pašvaldībām. Cik tas aiziet tālāk, uz jauno paaudzi, kas 1991. gadu nav piedzīvojusi, tas ir labs jautājums. Nu jau vesela paaudze ir uzaugusi pēc tiem notikumiem. Jaunieši principā zina, kas ir barikādes, kas un kāpēc toreiz notika. Tas, ko jaunatne neapzinās un par ko tieši šogad piemiņas dienu organizētāji tā plašāk runā – ka brīvība nebūt nav kaut kas pašsaprotams, ka tai ir sava cena un par to ir jābūt gatavam pastāvēt, pat ziedoties. Jaunieši brīvību elpo kā gaisu un pat neiedomājas, ka var būt arī citādi.”

Pirms Krievijas uzbrukuma Ukrainai bijis tā, ka gaisā virmojuši jautājumi – nu kāpēc tādas barikādes vispār jāpiemin, pasaule tagad citāda, tas vairs nav interesanti… “Tagad tas ir mainījies, cilvēki, tajā skaitā jaunatne, ir sapratusi, ka ir ļoti svarīgi būt gatavam un mācēt savu brīvību aizstāvēt.” No barikāžu aizstāvjiem var daudz ko mācīties arī tagad, kaut vai to, ka bija sagatavoti dažādi rīcības scenāriji, ieskaitot arī, piemēram, pāreju darbībai pagrīdē. Vai šodien valdībai ir dažādi rīcības scenāriji krīzes gadījumam? Ražuks par to nav pārliecināts. “Daudz par to tiek runāts, bet vai darīts? Tā ka no barikāžu aizstāvjiem ir ko pamācīties.”

Runājam arī par deviņdesmitajiem gadiem – kas varbūt palicis nepadarīts? Ražuks teic, ka var spriest no tādām pozīcijām, kurās ir bijis viņš. “Ja runātu par Rīgas domi, tad viena lieta ir nepadarītais valodas jautājumā. Nevis tādā nozīmē, ka visām skolām būtu uzreiz jāpāriet uz latviešu valodu, bet tādā nozīmē, ka laikus vajadzēja nomainīt skolu direktorus ar neatkarībai un latviešu valodai lojāliem cilvēkiem. Tad arī tālākais latviešu valodas ieviešanas process ritētu ātrāk un pareizāk.”

Saeimā Romualds Ražuks bijis ievēlēts trīs reizes. Viņš uzskata – viens neizdarīts darbs, kam ir fundamentāla nozīme, ir tas, ka netika ieviesta valsts obligātā veselības apdrošināšana, kā tas ir noticis Igaunijā un Lietuvā. “Tieši tāpēc tagad veselības aprūpe ir kliedzošas krīzes apstākļos, kad cilvēki pat pēc sirds operācijas netiek laikus pie ārsta. Ir skaidrs, ka veselības aprūpei fiziski nav naudas, kas tā nebūtu, ja būtu izdevies ieviest obligāto veselības apdrošināšanu. Naudu mēs paņemtu no iedzīvotājiem, un valstij pretī būtu jānodrošina atbilstoša veselības aprūpe, bet… Tad nāca Viņķele, visu nonivelēja, apsolīja visu visiem, un tagad redzam sekas – tā īsti nav nevienam.”

Jautāts par to, vai deviņdesmito gadu sākumā būtu jārealizē radikālāka lustrācija, ierobežojot bijušo PSKP biedru līdzdalību politikā, Ražuks atbild, ka ikviena revolūcija var cerēt uz nevardarbīgu uzvaru tikai tad, kad notiek šķelšanās valdošajā elitē. “Tāpēc toreiz svarīgs bija tikai viens kritērijs – vai cilvēks atbalsta un rīkojas Latvijas neatkarības interesēs, vai arī ir pret to. Protams, tas nebija attiecināms uz VDK cilvēkiem, kuri salīda dažādās izdevīgās biznesa pozīcijās, gāzes un naftas tranzītā un citur. Tas gan ir jau cits stāsts.”

Ko Romualds Ražuks domā par Latvijas pašreizējo situāciju? Viņš uzskata, ka mums nav iemesla būt apmierinātiem. “Demogrāfiskā situācija ir traģiska, un arī ekonomiskajā attīstībā mēs esam pēdējās vietās Eiropas Savienībā un arī Baltijas valstu vidū.” Kur slēpjas mūsu neveiksmes? Pēc Ražuka domām, pirmā lieta, kur klibojam, ir valsts pārvaldība. “Valsts pārvaldībā mēs esam lēni, nenoteikti, degunus iebāzuši šodienas sīkajās problēmās, bez skata uz nākotni. Tāpēc arī neveicās ar lieliem projektiem, tādiem kā Rail Baltica. Otra lieta ir tā daudzreiz piesauktā birokrātija. Iesākt kādu projektu, apstiprināt – tas prasa mežonīgu darbu, tāpēc arī investīcijas nenāk. Nu, piemēram, aktuāls gadījums Rīgas domē, kad iesniegumam, lai paralēli valsts un pašvaldības finansējumam varētu pretendēt uz Eiropas finansējumu, vajadzīgi 24 paraksti! Neiespējamā misija! Vispār rodas iespaids, ka pie varas ir birokrāti, nevis politiķi.”

Viņš salīdzina Rīgas domi, kāda tā bija pirms 15 gadiem un kāda ir tagad. “Toreiz patiešām bija nozīme deputātu komitejām. Tagad faktiski visu nosaka departamenti – gan dienas kārtību, gan lēmumu saturu, un deputātu komitejas ir tikai tāds balsošanas mehānisms. Līdzīgi ir arī Saeimā, kur pamatā tiek balsots par valdības iesniegtajiem priekšlikumiem.”

Iespējams, šī gada Saeimas vēlēšanas kaut ko būtiski mainīs. Romualds Ražuks gan ir skeptisks – viņaprāt, būtu nopietni jāapsver vēlēšanu sistēmas maiņa, gan neeksperimentējot ar kaut ko ļoti oriģinālu, bet izmantojot pārbaudītas metodes. “Varētu ieviest tā saucamo jaukto sistēmu, kāda ir Lietuvā, arī Vācijā. Tad pusi parlamenta ievēl proporcionāli pēc partiju listēm, bet otru pusi – mažoritārās vēlēšanās, balsojot par individuāliem kandidātiem. Tas ļautu tomēr parlamentā nonākt arī tādām personībām, kas varbūt netiek cauri partiju iekšējās birokrātijas sietam.”

Tā vai citādi, bet mums kaut kas ir jādara, lai tiktu ārā no šīs apkaunojošās atpalicības līknes, saka Romualds Ražuks. Viņš domā, ka tā nav neiespējamā misija.

Uzziņai:

Raidījums "Latvija 2035" katru sestdienu skatāms gan portālā Jauns.lv, gan "YouTube" kanālā (JaunsTV), gan klausāms "Spotify". Raidījuma vadītājs, kādreizējais politiķis Andrejs Panteļējevs aicinās bijušos un esošos politiķus, lai izvērtētu Latvijas attīstības ceļu kopš neatkarības atgūšanas un piedāvātu vīziju turpmākajiem 10 gadiem. 31. janvārī skaties un klausies sarunu ar kādreizējao Latvijas Saeimas deputātu Romualdu Ražuku.