Einars Repše privatizācijas sertifikātus atzīst par kļūdu un skaidro "Bankas Baltija" sabrukumu

Skats atpakaļskata spogulī

Atgriežoties pie Latvijas deviņdesmitajos gados un jautājuma, ko varēja darīt citādi, Einars Repše ir paškritisks. Viņaprāt, vajadzēja darīt vairāk, lai stimulētu nacionālās rūpniecības attīstību. Vajadzēja vairāk ražošanas, īpaši pārtikas rūpniecība, saglabāt tieši latviešu rokās. Tas gan nedaudz runā pretī viņa paša savulaik paustajai pārliecībai, ka brīvais tirgus visu sakārtos bez valsts iejaukšanās, uz ko tolaik, ieviešot strauju kapitālismu, paļāvās valdības.

Par kļūdu Repše uzskata arī privatizācijas sertifikātus – doma bijusi laba, bet iznākums slikts. “Sākumā daži labi panāca, ka par sertifikātiem neko nevarēja iegādāties un tie bija mazvērtīgi. Vēlāk tie paši cilvēki tos masveidā uzpirka un panāca, ka parādās vērtīgi privatizācijas objekti. Tas ļāva sakoncentrēt lielas bagātības dažās rokās, radot vietējos “oligarhiņus”.”

Runājot par “Bankas Baltija” sabrukšanu, Repše atzīst, ka tā bija cena par lēmumu veidot vietējo banku sektoru, nevis tikai ārvalstu filiāles, turklāt arī pieredzes trūkums un negodprātība. “Atpakaļskata spogulī visi gudri,” saka bijušais Latvijas Bankas prezidents.

Politiskie mazbērni

Vērtējot pašreizējo politiku, Repše ir uzmanīgs ar kritiku, jo pie varas esošos uzskata par saviem “politiskajiem mazbērniem”. “Jaunā Vienotība” ir izaugusi no viņa dibinātās partijas “Jaunais laiks”, bet Nacionālā apvienība ir pēctece LNNK, ko Repše dibināja kopā ar Eduardu Berklavu.

Repše uzskata, ka parlaments ir sabiedrības spogulis, tāpēc viņš vairāk koncentrējas uz ideju piedāvāšanu, jo tieši ideju trūkums transformācijai un izaugsmei ir acīm redzams. “Mēs esam pārāk aizrāvušies ar ikdienu, aizmirstot lielos jautājumus.”

Latvijas “Mēness programma”

Einars Repše rosina izvirzīt Latvijai nacionālus mērķus nākamajai dekādei, minot ASV prezidenta Kenedija piemēru par cilvēka nogādāšanu uz Mēness; šādi mērķi ir mobilizējoši.

Kādi tie varētu būt? Repše piedāvā vairākas ambiciozas idejas. Aizsardzības tehnoloģijas – valsts varētu izsludināt konkursu ar lielu prēmiju privātajam sektoram par, piemēram, pretdronu spieta tehnoloģiju izstrādi, kas būtu arī labi eksportējama prece. Izglītība – izvirzīt mērķi izveidot labāko izglītības sistēmu Baltijā vai pat Eiropā, pārorientējot to atbilstoši mākslīgā intelekta radītajām pārmaiņām. Enerģētika – panākt, lai visiem patērētājiem būtu pieejama lēta elektroenerģija, kas uzlabotu konkurētspēju.

Reformēt valdības darbu

Lai sasniegtu lielos mērķus, nepieciešamas izmaiņas valdības darba organizācijā. Repše norāda, ka pašlaik Ministru kabineta darba kārtībā ir desmitiem sīkumu un tehnisku labojumu, kuros ministri nespēj iedziļināties, tāpēc notiek mehāniska balsošana. Tā vietā valdības sēdēs vajadzētu skatīt divus vai trīs konceptuālus jautājumus, kuros ministri varētu kārtīgi iedziļināties. Šāda prakse esot ieviesta Igaunijā. Patlaban lielo jautājumu vietā dominē sīkumainība, piemēram, strīdi par Stambulas konvenciju, lai gan ir daudz svarīgākas problēmas.

Repše atklāj, ka ir piedāvājis savas idejas valstsvīriem, taču pēc atzinīgiem vārdiem parasti seko klusums. Uz jautājumu, vai viņš būtu gatavs atgriezties politikā, Einars Repše atbild: “Negribu te būt par kaut kādu brūti, kas visiem uzprasās. Bet, ja kādam esmu vajadzīgs, ir zināms, kur mani var atrast.”

Uzziņai

Pilno sarunu ar kādreizējo Latvijas Ministru prezidentu Einars Repši varat noskatīties, skenējot zemāk redzamo QR kodu ar savu telefonu vai apmeklējot saiti https://ej.uz/latvija2035repse

Raidījums "Latvija 2035" katru sestdienu skatāms gan portālā Jauns.lv, gan "YouTube" kanālā (JaunsTV), gan klausāms "Spotify". Raidījuma vadītājs, kādreizējais politiķis Andrejs Panteļējevs aicinās bijušos un esošos politiķus, lai izvērtētu Latvijas attīstības ceļu kopš neatkarības atgūšanas un piedāvātu vīziju turpmākajiem 10 gadiem. 13. decembrī skaties un klausies sarunu ar kādreizējo Latvijas Ministru prezidentu Māri Gaili.