VIDEO. Eksprezidents Andris Bērziņš par mūsdienām: "Vara dara vienu, bizness - citu!"

Vaicāts, kā eksprezidents tagad pavada savas dienas, viņš teic, ka tāpat kā vairums Latvijas iedzīvotāju cenšas saprast, kas notiek, uz kurieni mēs dodamies. “Kā piecu gadu vecumā nokļuvu mežā, tā arī no meža laukā neesmu iznācis. Tur es gūstu spēkus un līdzsvaru. Kaut gan tagad jābalansē starp lielpilsētu un laukiem, jo ir auksts un ļoti jākurina. Var jau būt, ka beigās būs jākoriģē tās klimata lietas pretējā virzienā.” Andris Bērziņš ironizē, ka daba labāk zina, ko tā dara, lai kā mēs mēģinātu to apmuļķot – vai, pareizāk sakot, apmuļķot sevi. Papildus šai ikdienai viņš izmanto arī iespējas ceļot pa pasauli un paskatīties, kas un kā notiek, jo bieži lietas nav tādas, kā tās izskatās ziņu lentēs.

Mēs pārāk daudzus atgrūdām

Pārejam pie sarunas par deviņdesmitajiem gadiem. Kas varbūt bija jādara citādi, kas palicis nepadarīts? Andris Bērziņš uzskata, ka īstenībā būtu jāpamācās no šiem gadiem, jo atkal esam krustcelēs. “Toreizējā konstrukcija Augstākajā padomē man likās saprotamāka un visas mūsu darbības līdz ar to. Man palaimējās, ka paralēli deputāta amatam biju arī Valmieras izpildkomitejas vadītājs, līdz ar to tiešā veidā varēju redzēt, kā Augstākās padomes lēmumi ietekmē dzīvi “uz vietām”. Tas nodrošināja tādu stabilu sazobi ar realitāti, sevišķi ekonomiskajos jautājumos.”

Par šodienu viņam esot sajūta, ka vara dara vienu, bizness – citu, un pa vidu “tie cilvēciņi ne tur, ne šur”. “Tāds organizēts haoss, bet tas jau ir jautājums šodienai, kas būtu jādara. Ja tomēr atgriežamies pie deviņdesmitajiem, tad viena lieta ir gan, ko mēs nenostrādājām. Tas bija tāds pacēluma laiks, kad cilvēki gribēja būvēt kaut ko jaunu, un mēs tomēr nepiedodami daudzus no viņiem atgrūdām. Un vēl šodien mēs redzam šīs rīcības sekas. Citādi vajadzēja risināt pilsonības jautājumu, jo tas tomēr ir valsts pamats. Un arī tagad ko mēs darām – meklējam kaut kādus vainīgos un kaut kādus ienaidniekus tur, kur viņu nav.”

Privatizācijas veiksme bija atkarīga no pašvaldībām

Uz jautājumu, vai privatizācija varēja notikt citādi, Andris Bērziņš atbild, ka liela nozīme bija tam, cik lielā mērā vietējās pašvaldības sekoja privatizācijas norisēm uz vietas. Viņš min Valmieru kā labu piemēru, kur pamatā saglabājās visi nozīmīgākie rūpniecības uzņēmumi, “pa burbuli” aizgājis tikai gaļas kombināts, bet tas bijis tehnoloģiski ļoti novecojis. Šis process liecinot, cik tomēr ir svarīgi, ka parlamentā ir pārstāvētas vietvaras. “Ar Rīgu toreiz bija švakāk. Mēs tomēr varējām meklēt ceļus, kā saglabāt mūsu mikroshēmu ražotājus. Atrast investorus. Tas nesanāca, kaut kā pietrūka. Nebija pieredzes, nebija atbilstošas izglītības.” Andris Bērziņš uzsver, ka tas aktuāli arī patlaban. “Vajadzētu skolās mācīt grāmatvedības pamatus, lai absolvents būtu spējīgs vismaz trīs cilvēku uzņēmumu izveidot.”

Jāskatās uz priekšu

Kur mēs klūpam šodien, kāpēc esam atpalicēji gan Eiropas, gan Baltijas valstu līmenī? Andris Bērziņš teic, ka mēs par daudz meklējam citu vainas, neskatāmies uz priekšu. “To mēs īsti neesam iemācījušies. Mēs esam pārāk mazi, lai būtu vieni. Jāmāk meklēt nevis ienaidniekus, bet gan sabiedrotos. Un, ejot uz priekšu, mēs daudz ko tādu esam pieņēmuši, ko citi nemaz netaisās darīt. Piemēram, tajā naudas atmazgāšanas lietā mēs esam aizskrējuši tā uz priekšu, ka tā jau vienkārši ir stulbība. Var jau lepni teikt – kapitālais remonts! Bet, ja mēs nogriežam skābekli mūsu pašu uzņēmējiem, tad esam tur, kur mēs esam. Un izglītība ir arī tas, par ko mums jāsaprot, ka tā ir vitāla nepieciešamība. Ne jau militārās lietas, kara dzelži, bet mūsu galvas ir tas, ar ko izdzīvosim. Un pārvalde! Te ar runām par birokrātijas mazināšanu nekas nebūs līdzēts. Mums būs jāiziet visam cauri, sākot ar Satversmi. Mēs esam maza valsts, bet esam salikuši virsū tik daudz dažādu regulējošo sistēmu, ka netiekam uz priekšu. Lietas uz priekšu virza ne jau regulējumi, bet cilvēku savstarpējā uzticēšanās un sadarbība, ko mēs neesam iemācījušies. Piemēram, ja mēs kaut desmito daļu no tā darītu, ko dara citas pasaules bankas, mēs tagad būtu pavisam citā līmenī. Un visas tās stulbības ar konkurenci… Dzenājot un noklausoties, ko veči pirtī iedzēruši savā starpā runā un rosinot par to krimināllietas! Vēl trakāk – kaut kādas Eiropas prokuratūras vietējie pārstāvji rosina krimināllietu par to, ka cilvēks ir labi izdarījis savu darbu, rūpējies par saimniecisko dzīvi savā novadā, kā mēs to redzam Valmierā. Jo, lūk, kaut kāds tur punkts pārkāpts instrukcijā, ko tāpat neviens nepilda un pat nelasa. Tas ir pilnīgi prātam neaptverami!” Ārzemēs Andris Bērziņš bieži esot dzirdējis – jūs tur tādi pavisam traki, ko mums ar jums pīties, cīnīties un vēl pierādīt, ka mēs neesam laupītāji. “Latvijā mums ir tā, ka uzņēmējs jūtas kā laupītājs.”

Jāmaina politiskā sistēma

Jautāts, vai redz kādu politisko spēku, kas šīs lietas varētu mainīt, Andris Bērziņš atbild, ka vaina ir arī politiskajā sistēmā. “Tas nekur neder, ka mums ir piecdesmit trīs partijas. Pārskatīju mūsu Satversmi un nonācu pie secinājuma, ka visam ir savs laiks un savas proporcijas. Mums steidzami ir jāmodernizē sava politiskā sistēma atbilstoši aktuālās pasaules vajadzībām, Citādi desmit, divdesmit gadu perspektīvā mēs nebūsim nekur. Bet mēs turpinām bezatbildīgu virzību uz nekurieni. Viens nokliedzās, ka vajag piecus procentus aizsardzībai, un mēs aizņemamies tam naudu. Kas to atdos? Vai tas pats “Rail Baltica”. Tā projekta pamatā nav nekādas ekonomikas, pašreizējais dzelzceļš knapi velk dzīvību. Un tie vēja parki! Tā taču jau tagad ir vakardiena. Ko mēs ar to elektrību – bikses sev sildīsim? Tagad tiek runāts par pavisam citu enerģijas veidu, pie kā jau strādā Vācija kopā ar Ķīnu. Tā ir neitrīno enerģija, kas nāk no kosmiskajiem stariem. Bet mēs te ņemamies ap vēja parkiem.”

Andris Bērziņš uzskata, ka Latvijā ir pietiekami gudri un spējīgi cilvēki, bet ir jāizveido tāda politiskā sistēma, kas šiem ļaudīm ļautu darīt lietas, un gala beigās jāieslēdz veselais saprāts.

Raidījums "Latvija 2035" katru sestdienu skatāms gan portālā Jauns.lv, gan "YouTube" kanālā (JaunsTV), gan klausāms "Spotify". Raidījuma vadītājs, kādreizējais politiķis Andrejs Panteļējevs aicinās bijušos un esošos politiķus, lai izvērtētu Latvijas attīstības ceļu kopš neatkarības atgūšanas un piedāvātu vīziju turpmākajiem 10 gadiem.