Dana Reizniece: Latvijas attīstību bremzē valsts pārvaldes mazspēja un projektu vadības krīze
Latvijas ekonomiskā atpalicība no kaimiņvalstīm nav nejaušība, bet gan tiešas sekas ilgstošai valsts pārvaldes nespējai stratēģiski vadīt lielus attīstības projektus, sarunu ciklā “Latvija 2035” apgalvo bijusī finanšu un ekonomikas ministre Dana Reizniece.
Dana Reizniece ir bijusi gan finanšu, gan arī ekonomikas ministre, ieņēmusi parlamentārā sekretāra amatu Satiksmes ministrijā, četras reizes ievēlēta par Saeimas deputāti. Viņa norāda, ka pēc iestāšanās nozīmīgākajās starptautiskajās organizācijās valsts pārvaldes prāts ir “atslābis”, pazaudējot skaidru izpratni par to, ko mēs paši vēlamies radīt un kurp ved mūsu ceļš.
Reizniece uzsver, ka Latvija pārāk ilgi ir dzīvojusi reaģēšanas režīmā, risinot tādas krīzes kā pandēmija vai kara sekas, taču vienlaikus ir aizmirsusi par savu prioritāšu mērķtiecīgu īstenošanu. “Mēs visu laiku esam bijuši reaģēšanas režīmā, bet mēs neesam bijuši tajā režīmā, kur paši radām savu darba kārtību.”
Atbildības deficīts un “Rail Baltica” mācības
Viena no spilgtākajām projektu vadības krīzes izpausmēm ir situācija ap vērienīgo dzelzceļa projektu “Rail Baltica”. Reizniece asi kritizē augstāko amatpersonu nezināšanu par projekta gaitu un izmaksām. Viņa uzskata par nepieņemamu situāciju, ka valsts vadītāji norobežojas no atbildības, uzsverot: “Tas, ka mūsu augstākās amatpersonas atļaujas teikt, ka nav bijušas lietas kursā par to, kas notiek ar “Rail Baltica”, vienkārši ir nepiedodami.” Viņas ieskatā šādam projektam jābūt premjera ikdienas uzmanības lokā, organizējot regulāras sanāksmes un sekojot līdzi katrai detaļai, jo šāda mēroga projektus nevar atstāt pašplūsmā. “Šī nespēja novest iesākto līdz galam ir novērojama arī citās jomās, kur diskusijas uzjundī tikai tad, kad ūdens ne tikai mutē, bet arī degunā jau smeļas.”
Nespēja vienoties ar kaimiņiem un birokrātiskais smagums
Būtisks šķērslis Latvijas progresam ir nespēja profesionāli aizstāvēt savas ekonomiskās intereses attiecībās ar kaimiņvalstīm, tā vietā paļaujoties uz emocionāliem argumentiem. Dana Reizniece uzskata – mums bieži šķiet, ka kaimiņiem ir obligāti jāpiekāpjas tikai tāpēc, ka esam brāļi, taču mēs aizmirstam, ka ekonomiskajās interesēs jāprot atrast kompromisus. Viņa norāda uz būtisku trūkumu valsts pārvaldes kultūrā.
“Mēs neprotam strādāt ar igauņiem un lietuviešiem, mums nav šo profesionālo iemaņu strādāt kaimiņu interesēs un savās interesēs vienlaikus. Šī neprasme atrast kopsaucēju ne ministru, ne premjeru līmenī ir bremzējusi vairākus stratēģiski svarīgus reģionālos projektus.”
Kā vēl vienu būtisku problēmu Reizniece izceļ valsts pārvaldes birokrātisko inerci un vājo tehnoloģiju izmantošanu, kas kavē efektivitāti. Tā vietā, lai politiķi ierēdņus pastāvīgi apkarotu, būtu jārada vide, kurā strādā zinoši cilvēki ar skaidrām prioritātēm un drošības izjūtu. Viņa atminas, ka savulaik, strādājot valdībā, bijis ārkārtīgi grūti veidot vienotu e-pārvaldi, jo katra ministrija vēlējusies savu noslēgtu sistēmu.
Dana Reizniece rezumē: “Lai Latvija 2035. gadā būtu pārtikusi, ir nepieciešams beigt cīņu pret procesiem un tā vietā sākt mērķtiecīgi cīnīties par skaidri definētu rezultātu, radot sabiedrībā pārliecību par valsts spēju vadīt procesus. Vienmēr ir vieglāk būt pret kaut ko, bet ir jāsāk radīt pozitīvu motivāciju.”
Raidījums "Latvija 2035" katru sestdienu skatāms gan portālā Jauns.lv, gan "YouTube" kanālā (JaunsTV), gan klausāms "Spotify". Raidījuma vadītājs, kādreizējais politiķis Andrejs Panteļējevs aicinās bijušos un esošos politiķus, lai izvērtētu Latvijas attīstības ceļu kopš neatkarības atgūšanas un piedāvātu vīziju turpmākajiem 10 gadiem.
