Putina drošībnieki šausmās par draudiem viņa dzīvībai, tāpēc Kremlis Maskavā ķēries pie ekstremāliem līdzekļiem
Pēc Ali Hameneji slepkavības, ko veica Izraēlas izlūkdienests, Kremlis atspējoja visas Putina drošības sistēmas kameras, baidoties no slepkavības mēģinājuma, izmantojot uzlaušanas un maršrutu analīzes metodes.
Laikraksts "Financial Times" ziņo, ka pēc Irānas augstākā līdera Ali Hameneji slepkavības Kremlis baidījās no tā paša scenārija atkārtošanās pret Putinu, viņa slepkavību veicot, izmantojot Maskavas novērošanas kameru ierakstus. Saskaņā ar publikācijas sniegto informāciju Krievijas izlūkdienesti uz laiku atspējoja daļu no īpašās videonovērošanas sistēmas, kas tika izmantota Putina un viņa tuvākā loka aizsardzībai.
Iemesls tam bija operācija pret Ali Hameneji Teherānā.
Saskaņā ar "Financial Times" sniegto informāciju, Izraēlas izlūkdienesti gadiem ilgi izmantoja uzlauztas satiksmes kameras un citas novērošanas sistēmas, lai izsekotu Irānas līdera, viņa apsardzes un līdzgaitnieku pārvietošanos. Pēc tam Maskavā nolēma pārbaudīt, vai paši drošībai uzstādītie videonovērošanas objekti nevar kļūt par draudu avotu
Viens no "Financial Times" avotiem ziņoja, ka sistēmu atkal ieslēdza tikai pēc tam, kad to izolēja no interneta un pārbaudīja drošību. Tajā pašā laikā Ukrainas hakeris izdevumam paziņoja, ka videonovērošanas kameras Maskavā, tostarp pie Kremļa, joprojām darbojas un regulāri tiek uzlauztas.
Šīs situācijas nozīme Kremlim ir sāpīga, jo autoritārais Putina režīms gadu gadiem būvēja pilnīgas videonovērošanas sistēmas kā instrumentu, lai kontrolētu krievus, bet tagad šādas pašas sistēmas var kļūt par ievainojamību jau pašam Putinam.
Mākslīgais intelekts ļauj ātri analizēt milzīgus video apjomus, meklēt maršrutus, ieradumus, apsardzi un atkārtotas uzvedības modeļus.
Ņemot vērā ziņas, ka FSO pastiprina Putina apsardzi, bet viņš pats arvien retāk parādās reģionos un pārvietojas ar bezprecedenta aizsardzību, kameru atslēgšana izskatās kā vēl viens signāls par pieaugošu paranoju Kremlī.
