Latvija kā ziemas sporta lielvalsts. Ar grandiozu šovu Milānā sākas 2026. gada olimpiskās spēles 

Šīs kļūs par 25. ziemas olimpiskajām spēlēm to vēsturē. Eiropā tās atgriezušās pēc divām pēc kārtas aizvadītām spēlēm Āzijā – 2018. gadā tās notika Phonjčanā, bet pirms četriem gadiem Pekinā. Latvijas sportisti līdzšinējā ziemas olimpisko spēļu vēsturē tikuši pie desmit godalgām, pusi no tām iegūstot pirms 12 gadiem Sočos. Latviešu starti un rezultāti pieejami ŠEIT. 

Itālija uzņems ceturto reizi

Šīs valsts kandidatūra par ziemas olimpisko spēļu rīkotāju tika izvēlēta 2019. gada 24. jūnijā. Tās galvenā konkurente bija Zviedrija, kura bija apņēmusies renes sporta veidu norisi aizvadīt Latvijā, Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē. Balsojumā Milānas un Kortīnas kopējā kandidatūra ieguva par 13 balsīm vairāk (47 pret 34) un tādējādi ieguva rīkotājas statusu. Šī kļūs par ceturto reizi, kad Itālijā tiek aizvadītas ziemas olimpiskās spēles. Pēdējo reizi tā notika 2006. gadā jeb pirms 20 gadiem, kad nozīmīgo forumu uzņēma Turīnā. Šī kļuvusi par pirmo reizi spēļu vēsturē, kad to oficiāli piesakās rīkot divas rīkotājpilsētas – šajā gadījumā Milāna un Kortīna. 

Jāmin gan, ka Milānas un Kortīnas ziemas olimpiskās spēles kļūs par plašākajām to vēsturē. Milānā rīkos tikai hokeja, daiļslidošanas, ātrslidošanas un šorttreka sacensības, bet Kortīnā – bobsleja, kamaniņu sporta, skeletona, kērlinga, daļēju kalnu slēpošanas un biatlona (Anterselvā) norisi. Stelvio gaidāmas kalnu slēpošanas un kalnā kāpšanas slēpošanas cīņa par godalgām (šis sporta veids debitēs olimpiskajās spēlēs). Livinjo uzņems snovborda un fīrstaila slēpošanas sacensības, kamēr Predazo un Tesero – ziemeļu divcīņas, distanču slēpošanas un tramplīnlēkšanas. 

Kopumā 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs startēs 93 pasaules valstis jeb aptuveni 2871 sportists. Viņi visi sadalīs 116 medaļu komplektus 16 disciplīnās. Kopā ar infrastruktūras izmaksām un organizatoriskiem tēriņiem Itālijai šo spēļu uzņemšana būs izmaksājusi ap pieciem miljardiem eiro (3,5 miljardi ieguldīti infrastruktūrā, 1,7 miljardi spēļu rīkošanā), un analīze noteikusi, ka arī pienesums valsts ekonomikai varētu būt visai ienesīgs. 

Ne visi infrastruktūras darbi noritēja plānotajā gaitā. Lielas problēmas sagādājusi “Santagiulia” hokeja arēnas celtniecība Milānā, kurā viss līdz galam pabeigts netikšot. Tomēr pēc SOK teiktā, visas spēles, kuras sieviešu turnīrā sākās jau no ceturtdienas, 5. februāra, tiks izspēlētas. Tāpat ilgi peripētijas valdīja ap renes sporta veidu trasi, beigās organizatoriem restaurējot Kortīnas trasi. 

Top valsts ziemas sporta veidos

Aprēķināts, ka Latvija ar 68 sportistiem veido otru lielāko sportistu daudzumu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Tas veido 3,72 sportistus uz vienu iedzīvotāju, atpaliekot vien no pundurvalsts Andoras – tai septiņi sportisti veidos 8,54 atlētus uz 100 tūkstošiem. Latvijai uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir vairāk sportistu nekā Igaunijai (2,40), Somijai (1,82), Slovēnijai (1,74), Zviedrijai (1,68) un daudzām citām vadošām ziemas sporta veidu nācijām. 

Uz ko tēmē Latvijas sportisti?

Jau ilgāku laiku pirms olimpisko spēļu sākuma Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Raimonds Lazdiņš pauda, ka mērķis ir aizvest lielāko delegāciju vēsturē. Tas arī izdevies, tomēr jāsecina, ka lielu artavu devuši hokejisti, kuri ar 25 sportistu lielu delegāciju veido trešdaļu no 68 sportistu lielā atlētu skaita. 

Tieši hokejam tiks pievērsta lielākā uzmanība spēlēs, jo pirmo reizi kopš 2014. gada tajās atgriezīsies pasaules labākie hokejisti no Nacionālās hokeja līgas. Tas nozīmē, ka arī Latvijas valstsvienībai varēs palīdzēt tādi vīri kā Elvis Merzļikins, Artūrs Šilovs, Teodors Bļugers, Zemgus Girgensons, Uvis Balinskis un nesen debitējušais Sandis Vilmanis. Diemžēl trauma liegusi spēlēt Rodrigo Ābolam, tāpat nopietnu savainojumu AHL guva Ēriks Mateiko.

“Gribētu, lai mēs cīnāmies par uzvaru katrā spēlē. Gribam parādīt, ka varam iekosties jebkurā pretiniekā un visiem mūs ir jānovērtē,” dažus mēnešus pirms turnīra Jauns.lv teica izlases ģenerālmenedžeris Rūdolfs Kalvītis. Grupa nav no grūtākajām, taču katra spēle būs sarežģīta – turnīru latvieši 12. februārī sāks pret ASV, kam sekos spēles pret Vāciju 14. februārī un Dāniju 15. februārī. 

Lielas cerības var saistīt ar Latvijas kamaniņu sportistiem. Tieši viņi kopš 2006. gada spēlēm Turīnā lutinājuši ar augstiem rezultātiem. “Mūsu mērķi, ņemot vērā visu iepriekšējo četru gadu sagatavošanās ciklu, ir paši augstākie. Man kā federācijas vadītājam būtu svarīgi, ka spējam attaisnot uz sevi liktās cerības,” teica Latvijas Kamaniņu sporta federācijas prezidents Klāvs Vasks. Viņam piebalsoja Daniels Fogels. “Septembra beigās (domāts – 2025. gadā) mums bija noslēdzošie testi, un, atklāti sakot, komanda fiziskās sagatavotības līmenī nekad nav bijusi tik spēcīga. Nav jautājumu par mērķiem, tie ir paši augstākie.” Atjaunotajā Kortīnas trasē testa sacensībās vislabāk sevi apliecināja Kristers Aparjods, ieņemot otro vietu, bet Pasaules kausa sezonā starp vadošajiem bijuši arī citi kamaniņu sportisti. 

Paaudžu maiņas notiek bobslejā un skeletonā. Vēl 2022. gadā debitējis olimpiskajās spēlēs, četrus gadus vēlāk Emīls Cipulis uz tām dosies kā izlases galvenais treneris. Pilotos debitēs Jēkabs Kalenda, kamēr Renāra Grantiņa potenciālo debiju aizēnoja kritiens treniņā un gūtās traumas. Abi sezonas laikā Pasaules kausā vairāk finišēja aiz pirmā desmitnieka. Tas gan pirms sezonas neliedza jaunajam trenerim runāt par labākā sešinieka sasniegšanu Kortīnā. “Mums ir visi instrumenti, lai cīnītos par augstākajām vietām. No saviem vārdiem neatkāpjos, taču, protams, sports ir nežēlīgs un arī neprognozējams.” Skeletonā latviešu jaunie sportisti, kuri aizstājuši no sporta aizgājušos brāļus Dukurus, aizvadīja pirmo pilnvērtīgo sezonu Pasaules kausā, un divu sportistu kvalificēšanās olimpiskajām spēlēm jau vērtējams kā veiksmīgs rezultāts. Jauno sportistu galvenais uzdevums būs iekrāt vērtīgu pieredzi. 

Biatlons pēc ilgāka laika varēs nokomplektēt stafešu sastāvus gan vīriešiem, gan sievietēm. Tomēr sporta veidu nepamet dažādas iekšējās peripētijas. Ilmārs Bricis, kuru diskvalificēja par konfliktu ar Andreju Rastorgujevu, to izcieta un uzreiz atgriezās izlases treneru sastāvā. Olimpiskajā delegācijā viņa vārda nav, kas sašutumu raisa viņa dzīvesbiedrē Baibā Bendikā un uzlecošajā zvaigznē Estere Volfā, kuras treneris Bricis ir. LOK veica arī papildus izvērtējumu Edgara Mises kandidatūrā, jo viņam iepriekš bijusi dubultpilsonība (vēl arī Krievijas pilsoņa pase), turklāt viņš bija viesojies agresorvalstī. Pasaules kausā labāko sezonu karjerā aizvadījis Renārs Birkentāls, uz spēlēm, iekšējo atlasi izturējis, brauks tikai 16 gadus vecais Rihards Lozbers, un kopumā biatlonā var tikt demonstrēti atsevišķi pārsteigumi.

Slēpošanas disciplīnās pēc traumas un atgūšanās no pārslodzes elitē atgriezušās Dženifera Ģērmane un Patrīcija Eiduka. Kalnu slēpošanā kopumā Latviju pārstāvēs trīs sportisti, bet distanču slēpošanā otro reizi pēc kārtas veseli septiņi. Bez Ģērmanes kalnu slēpošanā, kurā mīt liela konkurence, startēs arī Elvis Opmanis un Liene Bondare. “Dženiferai galvā ir pašai savi mērķi, taču es teiktu, ka iekļūšana labāko desmitniekā ir reāls mērķis. Pārējiem pie lielā dalībnieku skaita, kas būs ap 100, mērķis varētu būt tikt 30 labāko vidū,” sportistu izredzes komentēja Latvijas Slēpošanas federācijas prezidents Dinārs Doršs. 

“Distances mums savā ziņā nav parocīgas. Sprints mums vairāk parocīgs brīvajā stilā, bet tas šoreiz notiks klasikā. Ņemot vērā Patrīcijas Eidukas rezultātus sezonas ievadā, no viņas var gaidīt labu rezultātu īsajā distancē. Pati viņa baidās prognozēt, taču nebūs pārsteigums, ja viņa spēs iespraukties labāko divdesmitniekā. Puišiem visas likmes varētu būt uz komandu sprintu. Tajā mērķis ir iekļūt finālā jeb starp 15 labākajām komandām. Ja tas izdosies, tad var cerēt par iespēju sasniegt labāko desmitnieku,” par mērķiem distanču slēpošanā stāstīja Jānis Puida.

Šorttrekā un daiļslidošanā Latviju pārstāvēs pa diviem sportistiem. Nesen Roberts Krūzbergs kļuva par Eiropas vicečempionu šorttrekā, bet vadošajam daiļslidotājam Denisam Vasiļjevam šī bijusi sarežģīta sezona. Tas gan nav liedzis Latvijas Slidošanas asociācijai domāt par augstiem mērķiem. “Daiļslidošanā sagaidām, ka abi sportisti, Deniss un Fedirs, kvalificēsies brīvās izvēles programmai. Protams, vēlētos, lai sportisti iekļūst labāko desmitniekā. Šorttrekā gan Roberts, gan Reinis ir pierādījuši sevi kā augsta līmeņa slidotājus. Olimpiskā cikla laikā viņi izcīnījuši medaļas Pasaules tūrē un Eiropas čempionātā, tāpēc mērķi ir augsti. Medaļa jebkurā distancē būtu izcils sasniegums ikvienam no šiem sportistiem, un tieši uz to mēs arī tiecamies.” 

Medaļas atnestas renes sporta veidos

Līdz šim latvieši zem neatkarīga karoga ziemas spēlēs tikuši pie desmit godalgām – vienas zelta, trijām sudraba un sešām bronzām. Pirmā bija jāgaida līdz pat 2006. gadam, kad to ieguva Mārtiņš Rubenis. Medaļas izcīnījuši arī Oskara Melbārža ekipāžas bobslejā 2014. un 2018. gadā, skeletonists Martins Dukurs 2010. un 2014. gadā, kamaniņu stafetes izlase un divnieks Juris un Andris Šici. 

Padomju savienības laikā no Latvijas par medaļniekiem kļuva kamaniņu sportistes Ingrīda Amantova (tagad Priedniece) un Vera Zozuļa, bobslejisti Jānis Ķipurs un Zintis Ekmanis, kā arī hokejists Helmuts Balderis. Līdz ar to var secināt, ka jau izsenis latvieši ziemas spēlēs sevi visspilgtāk apliecinājuši tieši renes sporta veidos. 

Ar agresorvalsts sportistiem 

Lai arī Starptautiskās Olimpiskās komitejas jaunā prezidenta Kristija Koventrija pirms spēlēm aicināja sportu nesaistīt ar politiku, pati organizācija praksē darbojas citādāk. Tāpat kā Parīzes spēlēs, arī Milānā un Kortīnā krievu un baltkrievu atlēti varēs startēt neitrālo sportistu statusā. Tas ļāva krieviem caur apelācijām Sporta arbitrāžas tiesā atgriezties kamaniņu sportā un slēpošanas disciplīnās.

 Kopumā agresorvalsts sportistu dalība būs astoņos sporta veidos – ātrslidošanā (divas krievu sportistes, viena baltkrievu), kalnu kāpšanas slēpošanā (viens krievu sportists), šorttrekā (viens krievu sportists un viena sportiste), kamaniņu sportā (viens krievu sportists un sportiste), frīstaila slēpošanā (trīs baltkrievu sportistes), daiļslidošanā (viens krievu sportists, viena sportiste, viena baltkrievu sportiste), distanču slēpošanā (viens krievu sportists, sportiste, viena baltkrievu sportiste) un kalnu slēpošanā (viens krievu sportists, viena sportiste, viena baltkrievu sportiste). Tātad kopumā ziemas olimpiskajās spēlēs pieļauta 21 agresorvalsts sportista dalība, kas ir vairāk nekā 2024. gada Parīzes vasaras spēlēs.

Latvijā jau paziņots, ka šo sportistu starti netiks pārraidīti. Tāpat Latvijas Olimpiskā komiteja nākusi klajā ar vadlīnijām, kā rīkoties saskarsmē ar agresorvalsts atlētiem. Par tiem mierā nav bijusi Krievijas Olimpiskā komiteja, kas solījusi latviešus sūdzēt tiesā. Visas olimpiskās sezonas laikā krievi bieži sūdzējušies par cilvēktiesību pārkāpumiem, izliekoties neredzam, ko dara pati valsts Ukrainas kara sakarā.

Kur skatīties? 

Latvijas teritorijā spēļu translācijas plānotas Latvijas sabiedriskajā medijā jeb LSM. LTV7 kanāls olimpisko spēļu laikā kļūs par translāciju vietu latviešu sportistu startiem. 
Pēc bukmeikeru domām visvairāk zelta medaļas izcīnīs Norvēģijas sportisti (koeficients 1,45), kam seko ASV (5,75) un Vācija (6,25). Pirms četriem gadiem Pekinā norvēģi gan ieguva visvairāk zelta godalgas (16), gan uzvarēja medaļu kopvērtējumā (37 godalgas). Pie 32 medaļām kopā tika krievi, bet 27 un 25 respektīvi vācieši un amerikāņi. 

Latvijas delegācija Milānas olimpiskajās spēlēs:

Biatlons:  Baiba Bendika, Estere Volfa, Sanita Buliņa, Annija Keita Sabule, Andrejs Rastorgujevs, Renārs Birkentāls, Rihards Lozbers, Edgars Mise

Bobslejs: Jēkabs Kalenda, Matīss Miknis, Lauris Kaufmanis, Mairis Kļava, Renārs Grantiņš, Arnis Bebrišs, Edgars Ungurs, Dāvis Kaufmanis, Edgars Nemme

Skeletons: Emīls Indriksons, Marta Andžāne 

Hokejs: Elvis Merzļikins, Artūrs Šilovs, Kristers Gudļevskis, Uvis Jānis Balinskis, Alberts Šmits, Oskars Cibuļskis, Ralfs Freibergs, Roberts Mamčics, Jānis Jaks, Kristaps Roberts Zīle, Kristiāns Rubīns, Renārs Krastenbergs, Dans Ločmelis, Kaspars Daugaviņš, Martiņš Dzierkals, Rihards Bukarts, Rūdolfs Balcers, Zemgus Girgensons, Eduards Tralmaks, Anrī Ravinskis, Teodors Bļugers, Roberts Bukarts, Oskars Batņa, Haralds Egle, Sandis Vilmanis

Kamaniņu sports: Kristers Aparjods, Gints Bērziņš, Elīna Ieva Bota, Kendija Aparjode, Mārtiņš Bots, Roberts Plūme, Eduards Ševics-Mikeļševics, Lūkass Krasts, Marta Robežniece, Kitija Bogdanova

Distanču slēpošana: Patrīcija Eiduka, Kitija Auziņa, Linda Kaparkalēja, Samanta Krampe, Raimo Vīgants, Lauris Kaparkalējs, Niks Saulītis

Kalnu slēpošana: Dženifera Ģērmane, Liene Bondare, Elvis Opmanis

Daiļslidošana: Deniss Vasiļjevs, Fedirs Kulišs

Šorttreks: Roberts Krūzbergs, Reinis Bērziņš