Olimpisko spēļu fakti (12. daļa): ieraksti vēsturē un pārsteidzoši lēmumi
Tuvojoties ziemas olimpiskajām spēlēm, vērts pievērst uzmanību atsevišķiem vēsturiskiem ierakstiem un pārsteidzošām pārējām no sporta uz ikdienas dzīvi.
Ātrslidotājs Čārlzs Džetravs 1924. gadā kļuva par pirmo vēsturē ziemas olimpisko spēļu zelta medaļnieku. Šo godalgu viņš ieguva 500 metru distancē, to veicot 44 sekundēs. Ja jāsalīdzina šis rezultāts ar mūsdienām, tad tas bija par desmit sekundēm lēnāks nekā 2022. gada olimpisko spēļu čempionam šajā pašā distancē.
Džetravs 1924. gada spēlēs startēja arī 1500 un 5000 metru distancēs, kurās gan neiekļuva labāko trijniekā (respektīvi, astotā un 13. vieta). Džetravs mūžībā devās 1996. gadā 95 gadu vecumā, bet viņa pirmā olimpiskā zelta medaļa aplūkojama Amerikas vēstures muzejā Vašingtonā.
Citu vēsturisku ierakstu veikusi ātrslidotāja, Krista Ludinga-Rotenburgere. Viņa kļuvusi par vienīgo olimpieti, kura vienā gadā kļuvusi par olimpisko medaļnieci gan ziemas, gan vasaras olimpiskajās spēlēs. Pašlaik šāds veikums nav iespējams, jo spēles tiek organizētas atsevišķos gados. Ātrslidotāja kļuva par pirmo dāmu, kam izdevās iegūt medaļu abās olimpiskajās spēlēs. Bez ātrslidošanas ziemā, viņa vasarā kāpa uz riteni un par godalgām cīnījās treka riteņbraukšanā.
Ierakstu vēsturē ātrslidotāja un treka riteņbraucēja iespēja 1988. gadā, kad notika gan ziemas, gan vasaras spēles. Ziemas nozīmīgais forums risinājās Kanādas pilsētā Kalgarī, bet vasaras - Dienvidkorejas pilsētā Seulā. Ziemas spēlēs viņa ieguva divas medaļas - zeltu 1000 metros (uzrādīja pasaules rekordu) un sudrabu 500 metros, kamēr vasaras spēlēs viņa tika pie sudraba sprintā. Ātrslidošanā karjeras laikā Ludinga-Rotenburgere uzrādīja veselus astoņus pasaules rekordus.
Ne visi olimpiskie medaļnieki pēc to iegūšanas turpināja sportistu karjeras. Divi somi izcēlušies ar pievēršanos citām karjeras iespējām. Distanču slēpotājs Heiki Hasu sportista karjeru noslēdza jau 27 gadu vecumā, pirms tam izcīnot zeltu un sudrabu ziemeļu divcīņā, kā arī zeltu 4 x 10 kilometru stafetē distanču slēpošanā. 1948. un 1950. gadā Hasu atzina par Somijas labāko sportistu, bet pēc 1952. gada viņš lēma pielikt punktu karjerai, lai nopietnāk pievērstos zemkopībai. Tāpat Hasu kļuva par politiķi, tiekot ievēlētam Somijas parlamentā uz veseliem diviem termiņiem (no 1962. līdz 1966. un no 1967. līdz 1970. gadam). Hasu mira 2025. gada aprīlī 99 gadu vecumā.
Līdzīgi rīkojās Hasu tautiete, arī distanču slēpotāja Mirha Hietamisa. 1952. gadā Oslo viņa kļuva par sudraba medaļnieci 10 kilometros, bet 1956. gadā par zelta medaļnieci 3x5 kilometru stafetē. Pēc 1956. gada olimpiskajām spēlēm somiete noslēdza karjeru, apprecējās un sevi pamēģināja dažādos arodos - autobusa šoferes, sporta skolotājas un treneres.
2026. gada ziemas spēlēs Milānā un Kortīnā gandrīz 2900 sportisti no 90 valstīm 16 sporta veidos sadalīs 116 medaļu komplektus. Latvija uz spēlēm dosies ar lielāko delegāciju ziemas spēļu vēsturē - 68 atlētiem.
