"Tas nav publiskai atklāšanai..." KNAB šefs Straume marta sākumā intervijā teica dažus zīmīgus vārdus
Šodien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) atklātais par norisēm Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) un Valsts digitālājā attīstības aģentūrā (VDAA) ļāva atcerēties KNAB vadītāja Jēkaba Straumes pausto kādā intervijā "Latvijas Radio", marta sākumā.
Intervijā raidījumam "Labrīt" Straume skaidroja, ka Korupcijas uztveres indeksā (KUI) stagnē tikai viens indikators - tas, kas izvērtē uzņēmēju viedokli par korupciju, investīciju riskiem un negodprātību publisko līdzekļu apgūšanā, kā arī kopējo uzņēmējdarbības vidi valstī. "Eksperti situāciju vērtē labāk, nekā uzņēmēji," raidījumam pauda KNAB vadītājs.
"Bet tas ir tas būtiskākais rādītājs," viņam oponēja raidījuma vadītājs Lauris Zvejnieks, "tie ir cilvēki, kas saskaras ar reālo situāciju valstī". Uz ko Straume atbildēja, ka jājautā kādēļ šie uzņēmēji nenāk un neziņo. "Tās varētu būt bailes, ka viņi vairs nevarēs piedalīties publiskos iepirkumos. Bet mēs ar to strādājam," sevis teikto paturpināja Straume.
Runājot par skaļākajām lietām, Straume minēja, ka pagājušajā gadā KNAB uzsāka 45 kriminālprocesus, kas ir lielākais skaits pēdējos piecos gados. Lielākā daļa ir saistītas ar kukuļošanu, kukuļņemšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, galvenokārt valsts un pašvaldības struktūrās, pauda KNAB vadītājs. Attiecībā uz korupciju medicīnā, Straume informēja par KNAB vizītēm divās reģionu slimnīcās. Saistībā ar lielo medikamentu piegāžu iepirkumiem ir ierosināti kriminālprocesi un septiņām personām ir piešķirtas tiesības uz aizstāvību. Viens kriminālprocess ierosināts KNAB, divi – Eiropas Prokuratūrā, pamatojoties uz KNAB sniegto informāciju.
Straume uzsvēra, ka kriminālprocesi tiek ierosināti tikai tad, ja izmeklētājs un prokurors saprot, ka faktus nav iespējams pārbaudīt ar citām izmeklēšanas metodēm, izņemot kriminālprocesa ierosināšanu, kas norāda uz pietiekamu pierādījumu bāzi.
Atbildot uz žurnālista jautājumiem par to, vai KNAB redzeslokā ir nonākušas kādas jaunas "taureņu pirtis" jeb vietas, kur pulcējas personas koruptīvām darbībām, Straume atbildēja: "Es nevaru šādus jautājumus atklāt. Tas nav publiskai atklāšanai. Prokuratūra man par to pārmetīs, jo tas joprojām bieži vien ir valsts noslēpums".
Jau ziņots, ka aizvadītajā dienā Valsts policija veica vērienīgu operāciju, kuras laikā tika aizturēta 21 persona, tai skaitā valsts amatpersonas, kas tiek turētas aizdomās par dalību 1,5 miljonu eiro vērtā IT iepirkuma krāpšanas shēmā.
Izmeklēšanas laikā noskaidrots, ka organizēta personu grupa noslēgusi nelikumīgu slepenu vienošanos, lai iepriekš noteiktu, kurš uzvarēs publiskajos iepirkumos vismaz sešos projektos, ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) līdz 1,5 miljonu eiro apmērā.
Izmeklēšanā iegūtā informācija liecina, ka organizētās grupas dalībnieki vienojušies, lai nodrošinātu projekta uzdevumu piešķiršanu iepriekš izvēlētiem uzņēmumiem, pēc kā nelikumīgi iegūtā peļņa sadalīta starp līdzdalībniekiem. Kā arī pastāv aizdomās, ka līgumi tikuši nelikumīgi nodrošināti ar valsts amatpersonu palīdzību.
Vakar Rīgā un Rīgas reģionā kopumā veiktas 67 kratīšanas gan personu dzīves vietās, gan uzņēmumos, kopumā iegūstot apjomīgu iespējamo pierādījumu kopumu, kā arī kopumā aizturot 21 personu.
Kā Jauns.lv ziņo KNAB, tā rīcībā esošā informācija liecina, ka divas valsts amatpersonas, iespējams, izpaudušas uzņēmējam neizpaužamas ziņas, kas nav valsts noslēpums, bet kas uzskatāmas par ierobežotas pieejamības informāciju. Izpaustā informācija saistīta ar IT iepirkumiem dažādās valsts iestādēs.
KNAB apliecināja, ka patlaban trim kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību. Šīs personas ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas amatpersona, Valsts digitālās attīstības aģentūras amatpersona un uzņēmējs.
Jauns.lv vērsās pie uzņēmēja Ivo Vasiļevska ( “East West Transit”), lai pārbaudītu neapstiprinātu informāciju un noskaidrotu vai KNAB vērsies arī pie viņa, tomēr Vasiļevskis šo informāciju noliedzis. Jauns.lv saistībā ar notikušo vērsās pēc komentāra arī pie Latvijā vadošā informāciju tehnoloģiju un biznesa pārvaldības konsultāciju uzņēmuma "Corporate Consulting", tomēr līdz šim kompānija nav bijusi sasniedzama.
