Tiecamies pēc medaļas! Uz ko Milānas olimpiskajās spēlēs var cerēt filigrānajā daiļslidošanā un ātrajā šorttrekā?

Latvija uz Milānas olimpiskajām spēlēm dosies ar lielāko delegāciju savā vēsturē. Tāpat kā pēdējās olimpiskajās spēlēs, arī Itālijā gan daiļslidošanā, gan šorttrekā latviešu sportisti cīnīsies par augstākajiem mērķiem. Šorttrekā trešās spēles pēc kārtas startēs divi sportisti, bet daiļslidošanā pēc viena dalībnieka Pekinā nu būs divi.

Daiļslidošanai sena vēsture

Populārais sporta veids, kas pie TV ekrāniem spēj sapulcēt pat no sporta attālākus vērotājus, 1908. gadā atradās vasaras olimpisko spēļu programmā. Vien no 1924. gada daiļslidošana tika iekļauta ziemas spēlēs. Kopš pirmajām spēlēm daiļslidošanā bijušas sieviešu un vīriešu individuālās sacensības, kā arī pāru sacensības, savukārt no 1976. gada to programmu papildināja dejas uz ledus. 

Olimpisko spēļu vēsturē pie 54 medaļām tikuši ASV sportisti (17 zelta, 16 sudraba un 21 bronzu), kam seko Kanāda ar 29 godalgām (sešām zelta, 11 sudraba un 12 bronzām) un Krievija (neskaitot Padomju savienības veikumu - 15 zelta, deviņas sudraba un trīs bronzas). 

Daiļslidošanā nozīmīgs ekipējums ir slidas. To asmeņi ir aptuveni 4,7 milimetrus biezi un pati slida veido apļa loku rādiusā no 180 līdz 220 centimetriem. Savukārt tikai no 1980. gada visas daiļslidošanas sacensības notiek arēnās. Olimpiskajās spēlēs to izmērs ir 30x60 metri un tieši šāda izmēra laukumiem nozīmīgajās sacensībās priekšroku dod Starptautiskā Slidošanas savienība (ISU). 

Katrā disciplīnā tiek veiktas divas programmas - īsā jeb obligātā un izvēles. Īsā programma ir noteiktu septiņu elementu izpildījums, turklāt jāiekļaujas zem trijām minūtēm. Labākie sportisti pēc īsās izvēles gūst iespēju sevi apliecināt izvēles programmā, kurā noteikts lēcienu skaits (sievietēm septiņi, vīriešiem astoņi), trīs piruešu vietas programmā, kā arī soļu virknējums un horeogrāfiskā kompozīcija. 

Visās sacensībās sportistiem būs jāveic lēciens ar vismaz trīs apgriezieniem, kaskāde (sastāv no diviem lēcieniem, vienam jābūt vismaz ar trīs lēcieniem), divarpus apgriezienu aksels, piruete ielēcienā, vienas pozas piruete ar kāju maiņu, kā arī kombinētā piruete ar ne vairāk par vienu kāju maiņu. Pastāv arī dažādi lēcienu veidi, kā, piemēram, lēciens no soļiem, aksels, salhovs, tulups, lups (cilpas lēciens), flips, lucs, kaskāde, libille, vilciņš jeb piesēdiena piruete, vertikālā piruete, kombinētā piruete, pirmā un ceturtā līmeņa piruete un soļu virknējums. Par izpildījumiem sportistiem piešķir punktus tiesneši, un tas, kuram ir visvairāk abu programmu kopsummā (īsajā un izvēles programmā) kļūst par sacensību uzvarētāju. 

Visvairāk dalībnieku no Latvijas olimpiskajās spēlēs daiļslidošanā bija tālajā 1936. gadā, kad startēja pat četri sportisti. Pēc neatkarības atgūšanas daiļslidošana bija pārstāvēta 1992. un 1994. gadā, pēc kā bija tukšuma periods 24 gadu garumā. Ar Denisa Vasiļjeva parādīšanos Latvija ar 2018. gadu atkal ir pārstāvēta nozīmīgajās sacensībās. Līdz šim Vasiļjevs izcīnījis 19. un 13. vietu šajās sacensībās (2018. un 2022. gadā). 

Šorttreks kā jaunākais slidošanas sporta veids

Šorttreks attīstījies no ātrslidošanas sacensībām ar kopēju startu. Šāda veida notikumi 20. gadsimta sākumā tika organizēti ASV un Kanādā, un 1932. gada ziemas spēlēs ātrslidošanā distances tika aizvadītas ar kopēju startu. 

1967. gadā Starptautiskā Slidošanas savienība atzina šorttreku kā vēl vienu slidošanas sporta veidu, taču līdz pat 1976. gadam nerīkoja tajā nekādas starptautiskas sacensības. Pirmais pasaules čempionāts šajā sporta veidā notika 1981. gadā, bet olimpisko spēļu programmā šorttreks ir kopš 1992. gada. 

Sportisti sacenšas 500, 1000, 1500, 3000 metru distancēs. Tāpat notiek 5000 metru stafete un 2000 metru jauktā stafete. 111,111 metru garajā ovālās formas aplī sportisti veic noteiktus apļus konkrētajā distancē, nosakot, kurš būs ātrākais. Šorttrekā dominē Āzijas valstis. Tā, piemēram, olimpisko spēļu medaļu tabulā ar 53 godalgām labākā ir Dienvidkoreja (26 zelta, 16 sudraba un 11 bronzas), kam seko Ķīna (12 zelta, 16 sudraba, 9 bronzas) un Kanādas sportisti (10 zelta, 13 sudraba un 14 bronzas).

Latvija šorttrekā olimpiskajās spēlēs debitēja 2006. gadā Turīnā un kopš tā laika bijusi pārstāvēta visās nākamajās olimpiādēs. Izņēmums nebūs arī 2026. gads, kad otrajās olimpiskajās spēlēs pēc kārtas šorttreku pārstāvēs divi sportisti - nesenais Eiropas čempionāta sudraba medaļas ieguvējs Roberts Krūzbergs un Reinis Bērziņš. 

Apmierināti ar izcīnītajām kvotām 

Daiļslidošanā olimpiskajās spēlēs piedalīsies 142 sportisti  - 29 vīriešu un sieviešu individuālajā disciplīnā, 19 pāri un 23 komandas dejās uz ledus sacensībās. 
Lielākā daļa vietu uz olimpiskajām spēlēm tika sadalītas jau 2025. gada pasaules čempionātā. Tajā noteica 83 kvotas - 24 katrā no individuālajām sacensībām, 16 pārus un 19 pārus dejās uz ledus. Pārējās kvotas noteica no 2025. gada 19. līdz 21. septembrim Ķīnā notikušajā “ISU Skate to Milano” sacensībās, kurās startēja valstis, kurām vēl nebija iegūta kvota uz olimpiskajām spēlēm.

2025. gada pasaules čempionātā Deniss Vasiļjevs izcīnīja 11. vietu, nesen Latvijas pilsonību ieguvušais Fedirs Kuļišs 24. pozīciju, bet Sofja Stepčenko - 30. vietu. Līdz ar to noskaidrojās, ka Latvijai būs divas kvotas daiļslidošanā, kuras ieguva Vasiļjevs ar Kuļišu. 

Šorttrekā kvalifikācija uz olimpiskajām spēlēm notika 2025./2026. gada sezonas četros Pasaules kausa posmos no pagājušā gada oktobra līdz novembra beigām. Pēc kvalifikācijas beigām noskaidrojās, ka Roberts Krūzbergs piedalīsies trijās disciplīnās (500, 1000 un 1500 metros), kamēr Reinis Bērziņš vienā (1000 metros). 

“Kvalifikācija uz olimpiskajām spēlēm abos sporta veidos ir bijusi ļoti augstas konkurences un vairāku sezonu darba rezultāts. Gan daiļslidošanā, gan šorttrekā izšķiroši bija ne tikai atsevišķi starti, bet stabils sniegums starptautiskā līmenī, vietu izcīnīšana kvotu sacensībās un precīza sagatavošanās galvenajiem atlases posmiem. Uzskatām, ka esam veiksmīgi paveikuši šo posmu, jo esam aizpildījuši maksimālo kvotu skaitu abās disciplīnās cik nu tas šobrīd ir iespējams,” gandarījumu par iegūtajām četrām vietām abos sporta veidos kopā Jauns.lv izteica Latvijas Slidošanas asociācijas ģenerālsekretāre Anna Beļēviča. 

Cīņa par Top10 

Gan daiļslidošanas, gan šorttreka sacensības Milānas olimpiskajās spēlēs norisināsies “Unipol Forum” arēnā. Nelielajā Asago pilsētiņā, kas atrodas trīs kilometrus no Milānas, arēna tika atvērta 1990. gadā. Šajā arēnā savas mājas spēles aizvada basketbola komanda “Olimpia”, tāpat hallē uzņemtas volejbola, tenisa, hokeja, boksa un citu sporta veidu sacensības. Daiļslidošana un šorttreks arī šeit nenotiks pirmo reizi - tā, piemēram, 2018. gadā šajā arēnā tika aizvadīts pasaules čempionāts. Ja par dažām citām infrastruktūras būvēm bijušas atsevišķas bažas, tad par šo gan nē, atklāja Latvijas Slidošanas asociācijas ģenerālsekretāre. 

Latvijas daiļslidotājiem starts paredzēts 10. un potenciāli 13. februārī. Vispirms, kā ierasts, notiks īsās programmas izpilde un, kvalificējoties, arī izvēles programma. Šorttrekā sacensības gaidāmas no 10. līdz 20. februārim un latviešiem var tikt paredzēti starti no 10. līdz maksimums 18. datumam. LSA ģenerālsekretāre ieskicēja mērķus abos sporta veidos. 

“Federācijai svarīgākais ir, lai sportisti olimpiskajās spēlēs demonstrē savu labāko iespējamo sniegumu. Par vīriešu vienslidojumu daiļslidošanā, sagaidām, ka abi sportisti - Deniss un Fedirs kvalificēsies brīvās izvēles programmai, un, protams, vēlamies, lai sportisti iekļūst labāko desmitniekā. Šorttrekā gan Roberts, gan Reinis ir pierādījuši sevi kā augsta līmeņa slidotājus. Visa olimpiskā cikla laikā viņi ir izcīnījuši medaļas gan Pasaules tūrē, gan Eiropas čempionātos, tāpēc mērķi, protams, ir augsti. Medaļa jebkurā no distancēm būtu izcils sasniegums ikvienam no šiem sportistiem, un tieši uz to mēs arī tiecamies. Tajā pašā laikā, ņemot vērā sporta veida specifiku un konkurences līmeni, iekļūšana labāko desmitniekā jau pati par sevi būtu ļoti labs rezultāts,” atklāja asociācijas pārstāve. 

Šīs sezonas ievadā medijus pāršalca ziņas par finansējuma grūtībām daiļslidošanas līderim Denisam Vasiļjevam. Jau tobrīd LSA pauda, ka iespējamās nesaskaņas ir noregulētas, to vēlreiz apliecinot komentārā. “Jau iepriekš ziņojām, ka 2025./2026. gadu sezonā Denisam Vasiļjevam nav bijušas problēmas ar finansējumu. Tieši otrādāk, ar LOK un IZM tiešu iesaisti ir ticis nodrošināts finansējums jaunu sacensību programmu izveidei, treniņu un rehabilitācijas inventāra iegādei, sacensību tērpu un treniņapģērba iegādei. LSA ir nodrošinājusi visu paredzēto sacensību izdevumu apmaksu Denisam Vasiļjevam un viņa trenerim. Deniss un viņa treneris Stefans ir arī LOV sastāvā un tiek nodrošināti ar darba algu,” skaidroja LSA. 

Pirms olimpiskajām spēlēm Vasiļjevs, kurš publiski atklājis par savām fiziskās sagatavotibas problēmām, Eiropas čempionātā ieņēma devīto vietu, bet Kuļišs - 15. pozīciju. Savukārt ar priecīgu prātu uz Milānu dosies Roberts Krūzbergs, kurš janvāra vidū kļuva par sudraba medaļas ieguvēju Eiropas čempionātā 1500 metru distancē. Tas var viest cerības arī uz augstiem rezultātiem Milānā. Turklāt šorttrekā jāņem vērā paveikšanās faktors, kā tas notika 2002. gada spēlēs Soltleiksitijā. Toreiz pēdējā līkumā, cīnoties par zeltu, krita četri šorttrekisti, kas ļāva tobrīd pēdējā vietā esošajam Stīvenam Bredburijam kļūt par olimpisko čempionu.