Izmaiņas treniņprocesā un saglabātas ambīcijas. Olimpiskajā sezonā jaunais bobsleja treneris tēmē augstu

Pārmaiņas šī gada pavasarī notikušas Latvijas bobsleja saimē. Pēc neveiksmīgās 2024./2025. gada sezonas, kurā neizdevās cīnīties par augstākajiem mērķiem, darbu trenera amatā vairs neturpināja ilggadējais speciālists Sandis Prūsis. Viņa vietu ieņēma Emīls Cipulis, kurš pirms minētās sezonas, pārmetot par nevienlīdzīgu atalgojumu četrinieka ietvaros, noslēdza karjeru. Bez viņa jaunajā treneru korpusā strādā arī Edgars Maskalāns (arī bijis bobsleja pilots) un fiziskās sagatavotības treneris Ēriks Franke (bijis stūmējs vācieša Niko Valtera ekipāžā). Sezonai bobslejisti gatavojas jau kopš maija un mērķē atgriezties iepriekšējos augstumos. 

Treniņnometnes ārzemēs 

Līdz ar treneru maiņu notikušas izmaiņas arī tajā, kā bobslejisti gatavojas sezonai. Aizmirstas iepriekš par tradīciju kļuvušās treniņnometnes Usmā. Šoreiz bobslejisti daudz laika pavadījuši starta estakādē, trenējoties Rīgā, Valmierā, Siguldā un arī ārpus Latvijas. 

“Sākotnēji vairāk bija kā tehnikas apgūšana, bet beigās jau komandu iestrādne un specifiskāks darbs uz ātrumu,” pauž jaunais bobsleja izlases treneris. “Vienmēr ir, pie kā piestrādāt. Komandā ir jauns fiziskās sagatavotības treneris, kurš nācis iekšā ar savu skatījumu. Katram ir kādi savi knifiņi un nianses, pie kā jāstrādā. Tas darbs pie tehnikas bijis diezgan intensīvs,” par iemesliem strādāt tieši vairāk starta estakādē teica Cipulis. 

Augustā bobslejisti devās uz treniņnometni Čehijas galvaspilsētā Prāgā. Līdz šim bobslejisti lika uzsvaru uz gatavošanos pašu mājās, bet šoreiz šī rutīna mainīta. “Fiziskās sagatavotības trenerim Ērikam ir daži audzēkņi no Čehijas. Viņam tā vide ir diezgan pazīstama. Visa tur esošā bobsleja infrastruktūra ir pakārtota sportam - gan starta estakāde, gan skrejceļs, gan arī svaru zāle bija vienā vietā. Arī dzīvošana nebija tālu no treniņu vietas. Tā bija tiešām atbilstoša vieta bobsleja sagatavošanās posmam,” iemeslus, iespējams, netradicionālākai nometnes izvēlei skaidroja Cipulis, piebilstot, ka treniņos iesaistījušies arī Čehijas izlases bobslejisti un tas ļāvis sevi salīdzināt ar konkurentiem. 

Līdz šim pēdējā treniņnometne pavadīta Latvijā esošajā Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē, kurā pārbaudīta jau starta estakādes uz ledus. “Mums bija arī testi - gan individuālie, gan komandas stumšanā. Praktiski jau esam izveidojuši pirmās kombinācijas, kādās potenciāli iziesim uz starta sezonas sākumā,” klāstīja Cipulis, konkrētāk neizsakoties, kādas šīs kombinācijas no personāliju viedokļa būs. Viņš gan minēja, ka testi pierādījuši to, ka variācijas ir dažādas. 

Bobslejisti gatavoties olimpiskajai sezonai turpinās oktobra vidū, kad paredzēts sešas dienas trenēties uz Siguldas ledus. Pēcāk visa izlase dosies uz Norvēģijas Lillehammeres trasi, kur galvenais uzsvars tiks likts uz jauno četrinieku kamanu iemēģināšanu. “Norvēģijā aizvadīsim desmit dienas. Būtisku uzmanību pievērsīsim četriniekam, jo ir jauns ekipējums, četrinieku kamanas, kas pirms sezonas ir jānotestē.” 

Tāpat Norvēģijā būs jāturpina iesāktais darbs sportistu progresā un jaunu atlētu integrēšanā vienībā. “Diezgan tuvu komandai ir divi jauni sportisti, kuri nākuši no daudzcīņas. Mūsu mērķis ir viņus noturēt komandā,” par papildinājumu no ikgadējiem jauno sportistu testiem teica Cipulis. Viņš bilda, ka abi ir stūmēji un galvenais mērķis ir viņus iekļaut Renāra Grantiņa ekipāžā, kas tādējādi ļautu nokomplektēt arī četrinieku un piedalīties pasaules junioru čempionātā. “Jāskatās, kā viņiem veiksies Siguldas trasē. Viens ir trenēties vasarā un uzrādīt labus rezultātus, bet, kad pienāk trase, tad var gadīties arī atbirumi. Cerams, ka šoreiz tā nebūs.” 

Jau minētais par sportistu progresu redzams nesenajos testos Siguldā, kas tādējādi demonstrējis līdz šim labi paveiktu darbu, uzskata Cipulis. “Ja no desmit pamatsastāva stūmējiem pieci var izstumt personīgo rekordu, tad domāju, ka skaidrs - mēs progresējam. Arī citi sportisti nebija tālu no saviem labākajiem rezultātiem. Virziens ir pareizs un mēģināsim to noturēt visas sezonas laikā.” 

Mērķi sezonai zināmi 

Jaunā 2025./2026. gada Pasaules kausa sezona bobslejā sāksies ar posmu jaunajā Kortīnas trasē, kur nākamā gada februārī gaidāmas arī olimpiskās spēles. Sezona šajā trasē sāksies 17. novembrī, bet pirms tam sportistiem būs desmit dienu (no 7. līdz 16. novembrim) starptautiskie treniņi, lai trasi labāk iepazītu. “Par Kortīnu ir informācija no homologācijas, kas bija martā. Pagaidām nekas ļoti sarežģīts trasē nešķiet, taču ir dažas piņķerīgākas un bīstamākas vietas. Nozīmīgākus secinājumus gan varēsim izdarīt pēc pirmajiem braucieniem,” par trasi teica jaunais Latvijas bobsleja izlases treneris. 

Kopumā nākamajā Pasaules kausa sezonā gaidāmi astoņi posmi, septiņiem no tiem notiekot līdz olimpiskajām spēlēm. No 15. līdz 21. decembrim Pasaules kausa posmu uzņems arī Sigulda, Eiropas čempionāts no 5. līdz 11. janvārim gaidāms latviešiem ierasti veiksmīgajā Sanktmoricas trasē, bet pēc olimpiskajām spēlēm Pasaules kausa sezonu noslēgs Kēnigzes trasē, kura atjaunota pēc plūdu postījumiem 2021. gadā. 

Līdz pat priekšpēdējam Altenbergas posmam (no 12. līdz 18. janvārim) notiks kvalifikācija uz 2026. gada olimpiskajām spēlēm. Kvalifikācijā tiek ņemti vērā starti Pasaules kausā, Eiropas kausā, Ziemeļamerikas kausā un Āzijas kausā. Divu labāko nāciju piloti no kombinētā kopvērtējuma divniekos un četriniekos startēs ar trīs ekipāžām, septiņas nākamās labākās ar divām, un vēl astoņas kvotas divniekos un četriniekos tiks piešķirtas labākajiem astoņiem dažādu valstu pārstāvjiem pēc minētā kombinētā kopvērtējuma ranga. Vēl arī divas kvotas atvēlētas mājiniecei, Itālijai. Tas nozīmē, ka vīriešu bobslejā startēs 30 ekipāžas. Dāmām ir 25 vietas monobobā un tikpat arī divniekā. 

Pirms šīs sezonas IBSF rangā Jēkabs Kalenda divniekos ieņēma desmito vietu, bet četriniekos - devīto (abu distanču kombinācijā viņam 11. vieta). Savukārt Renārs Grantiņš atrodas 34. vietā divniekos un 41. vietā četriniekos (abu distanču kombinācijā viņam 35. vieta). Raugoties rangā, redzams, ka labākais trešais pilots ir Vācijai (1., 2. un 4. vieta rangā), kam seko Šveice (6., 7., 8. vieta rangā). Šīs divas valstis šobrīd pretendē uz trīs pilotu vietām Milānas spēlēs. Savukārt Lielbritānija, ASV, Kanāda, Ķīna, Austrija, Čehija un Latvija pagaidām varētu kvalificēties ar divām ekipāžām. Sievietēm Amēlija Kotāne sieviešu divniekos ir 50. vietā, bet monobobā - 26. pozīcijā. Latvijas juniore var pacīnīties par tikšanu uz Milānu tieši monobobā. 

“Startēsim ar divām vīru ekipāžām,” par plāniem Pasaules kausā teica Cipulis. Tas nozīmē, ka sagaidāma Renāra Grantiņa pirmā sezona starp pieaugušajiem, bet otro gadu pēc kārtas pirmā pilota lomā iejutīsies Jēkabs Kalenda. Tāpat ir plāni attiecībā uz dāmām - Amēlija Kotāne plāno startēt Amerikā notiekošajos kausos, taču nav izslēgts, ka viņa varētu piedalīties arī ap diviem Pasaules kausa posmiem. 

Latvijas izlases trenerim ir arī skaidrs mērķis, cik ekipāžas viņš vēlētos redzēt Kortīnā ziemas olimpiskajās spēlēs. “Ejam uz to, ka būs divas vīru ekipāžas un viena dāmu. Tas ir reālistisks mērķis, ko varam īstenot. Uz to arī iesim bez jebkādām atkāpēm. Tādu variantu kā nekvalificēties neizskatām. Pati kvalifikācija gan ir saspringta - pēdējās sacensības būs īsi pirms olimpiskajām spēlēm.” 

Vai izdosies pārsteigt? 

Bobslejs ziemas olimpisko spēļu apritē ienāca jau tālajā 1924. gadā līdz ar pirmajām ziemas spēlēm Šamonī, Francijā. Bobslejs no tās reizes bijis olimpiskajā programmā, izlaižot tikai vienas spēles  - 1960. gadu Skvovelī, kad rīkotāji, taupot līdzekļus, izvēlējās nebūvēt renes trasi.  Allaž olimpisko spēļu programmā bijušas četrinieku sacensības, izņemot 1928. gadu Sanktmoricā, kad sacentās piecinieku ekipāžas.1932. gadā Leikplesidā olimpiskajā saimē ienāca arī vīriešu bobsleja divnieki, bet 2002. gadā Soltleiksitijā dāmu divnieku ekipāžas. Savukārt sieviešu monobobu braucējas līdz šim startējušas tikai vienu reizi – 2022. gadā Pekinā.

Bobslejam Latvijā ir seni panākumi. Padomju savienības laikā 1984. gada ziemas olimpiskajās spēlēs bronzu izcīnīja Zintis Ekmanis, 1988. gadā Jānis Ķipurs kļuva par olimpisko čempionu divniekā un bronzas medaļas ieguvēju četriniekā, savukārt mūsdienās medaļas no ziemas lielākā sporta notikuma atvedušas Oskara Melbārža pilotētās ekipāžas. 

2014. gadā Sočos pēc Krievijas bobslejistu diskvalifikācijas Melnbārža četrinieks (stūmēji Daumants Dreiškens, Arvis Vilkaste, Jānis Strenga) kļuva par čempioniem, bet Melbārža un Dreiškena divnieks ieguva bronzu. Savukārt 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā Melbārdis kopā ar Jāni Strengu ieguva bronzas medaļas divniekā. Latvijas bobslejisti izcīnījuši dažāda kaluma godalgas Eiropas un pasaules čempionātos. 

Pēdējā sezona gan bobslejistiem nebija no veiksmīgākajām, paliekot bez cēlmetāliem. Pēc tam, kad Emīls Cipulis kļuva par izlases treneri, viņš atklāja, ka ticot iespējai jau olimpiskajā sezonā cīnīties par augstākajiem mērķiem. Pagaidām viņš no šīs tēzes neatkāpjas. “Mums ir visi instrumenti, lai cīnītos par augstākajām vietām. No saviem vārdiem neatkāpjos, taču, protams, sports ir nežēlīgs un arī neprognozējams.” Pats treneris ir jau iejuties savos jaunajos pienākumos, kuros pagaidām lielākais izaicinājums ir visa saorganizēšana lielai cilvēku grupai. “Brīžiem pats domāju, vai neesmu ko aizmirsis, taču man apkārt ir daudz palīgi.”

2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs sieviešu monoboba sacensības plānotas 15. un 16. februārī, vīriešu divnieku 16. un 17. februārī, bet četrinieki - pašā olimpisko spēļu noslēgumā 21. un 22. februārī. “Lielos vilcienos ar neko daudz neatšķiras. Konkurenti pārsvarā ir tie paši, taču olimpiskajās spēlēs atbildības sajūta ir nedaudz cita, jo mugurās tiek vilktas Latvijas krāsas formas,” par olimpisko spēļu atšķiršanos no citām bobsleja sacensībām raksturoja Cipulis, kurš uzskata, ka galvenie Latvijas konkurenti ir nemainīgie. 

“Šveice, Austrija, droši vien arī Itālija būs spēcīga. Tie paši amerikāņi. Konkurence ir diezgan nopietna, turklāt uz olimpisko sezonu visi būs gatavojušies un sasparojušies,” teica jaunais izlases treneris. Raugoties medaļu tabulā, bobslejā dominē Vācija, kam ieskaitot Austrumvācijas un Rietumvācijas laikus, 51 medaļa, no kurām 22 zelta. Ar 31 godalgu vāciešiem seko Šveice, 28 ASV, 12 Itālija un 11 Kanāda. 2026. gada spēlēs atkārtot medaļu rekordu vīriešiem var titulētais vācietis Frančesko Frīdrihs, kuram līdz šim četras godalgas (visi zelti). Ar sešām medaļām (četras zelta, divas sudraba) titulētākais vīriem ir stūmējs Kevins Kuske.