Olimpisko spēļu fakti (6.daļa): Brīnums uz ledus! Amatieri no ASV apspēlē Padomju savienības hokeja zvaigznes
Olimpiskajās spēlēs iespējami arī lieli pārsteigumi. Viens no tiem bija novērojams 1980. gada spēlēs Leikplesidā, ASV hokeja izlasei, kuru pārstāvēja amatieri, apspēlējot vareno Padomju savienību.
Padomju savienība uz ziemas olimpiskajām spēlēm devās ar piecām izcīnītām zelta medaļām šajā turnīrā no pēdējiem sešām. Komandas sastāvu veidoja tādi leģendāri hokejisti kā Vladislavs Tretjaks, Boriss Mihailovs, Valērijs Harlamovs, Vjačeslavs Fetisovs, Sergejs Makarovs un citi. Sastāvā vieta atradās arī latvietim Helmutam Balderim, kurš septiņās spēlēs guva piecus vārtus un izdarīja četras rezultatīvās piespēles.
Savukārt amerikāņi savu skatītāju priekšā atrādīja amatierus. Galvenais treneris Herbs Brukss 1979. gada vasarā aizvadīja treniņnometni, un no 20 hokejistiem, kurus iekļāva sastāvā, tikai Bazs Šneiders bija tajā arī 1976. gada spēlēs. Deviņi no spēlētājiem zināja Bruksa prasības, jo viņa vadībā spēlēja Minesotas universitātē, bet vēl četri nāca no Bostonas universitātes. Minesotas un Bostonas universitātes bija sīvākās pretinieces, tamdēļ spēlētāju selekcijā Brukss izmantoja 300 jautājumu psiholoģisko testu. Ja kāds spēlētājs no tā atteicās, viņš netika sastāvā. ASV sastāva vidējais vecums bija 21 gads, kas bija tās jaunākā komanda olimpisko spēļu vēsturē.
Pirms tam ASV bija boikotējusi 1980. gada vasaras spēles Maskavā, un starp abām valstīm valdīja tā saucamais Aukstais karš. Līdz ar to valstu spēlēm bija nozīmīgāks konteksts kā tikai parasta sporta spēle.
Grupā ASV spēlēja neizšķirti 2:2 pret Zviedriju, un uzvarēja Čehoslovākiju (7:3), Norvēģiju (5:1), Rumāniju (7:2) un Rietumvāciju (4:2). Tas ļāva komandai iekļūt medaļu kārtā, kurā sacentās četras komandas – divas no katras grupas. PSRS grupā nezaudēja ne spēlē – 16:0 pret Nīderlandi, 17:4 pret Poliju, 8:1 pret Somiju un 6:4 pret Kanādu.
Leikplesidas arēna bija pārpildīta un tajā nebija brīvu vietu 8500 sēdvietu ietilpošajā hallē. Pirms spēles ASV galvenais treneris Brukss katram spēlētājam bija atstājis lapiņu ar vārdiem: “Tu dzimi, lai būtu hokejists. Tu esi pelnījis šeit būt. Šis ir tavs brīdis!” Viņš ticēja, ka ir iespējams uzvarēt spēcīgo PSRS, turklāt bija licis fiziskās sagatavotības trenerim sekot līdz nomaiņu laikam – viņš vēlējās, lai katra maiņa spēlē ap 40 sekundēm, jo tādā veidā hokejistiem paliks spēki noslēdzošajam periodam.
Pirmā perioda pašā pēdējā sekundē pēc Tretjaka kļūdas (atvairīja ASV spēlētāja metienu, bet nenokontrolēja atlēkušo ripu), amerikāņi izlīdzināja rezultātu (2:2). Tas lika Viktoram Tihonovam pārtraukumā izšķirties par radikālu soli – nomainīt Tretjaku pret Vladimiru Miškinu. Šāds solis šokēja abu komandu spēlētājus, bet vēlāk pats Tihonovs atzina šo savu lēmumu par sliktāko trenera karjerā. Otrajā periodā PSRS dominēja, guva vārtus un izvirzījās vadībā ar 3:2.
Trešajā periodā spēli mainīja Vladimira Krutova noraidījums. Tas ļāva amerikāņiem apgāzt spēles gaitu, ātri vien gūstot divus vārtus un panākot vadību ar 4:3. Turpmākajās desmit minūtēs PSRS devās ofensīvā, kas rezultātu nedeva. Tāpat netika mainīts vārtsargs pret sesto laukuma spēlētāju. Tas izrādās tāpēc, ka treneris Tihonovs šādam formātam neticēja kā rezultātu nesošam.
“Piecas sekundes atlikušas spēlē! Vai ticiet brīnumiem? Es jā,” teica kanāla ABC komentētājs Els Maikls. Pēc vēsturiskās uzvaras ASV hokejisti ģērbtuvē dziedāja valsts himnu, bet zeltu vēl nopelnījuši nebija. Tā kā medaļu kārtā bija jāspēle vēl arī pret Somiju, tad, lai tās iegūtu, amerikāņiem bija jāpārspēj arī somi. Ar trīs gūtajiem vārtiem noslēdzošajā trešdaļā ASV izcīnīja nepieciešamo panākumu (4:2) un zelta medaļas.
Pēc šī turnīra 13 no 20 ASV hokejistiem vēlāk kļuva par NHL spēlētājiem. Pieci no tiem līgā aizvadīja vismaz 500 spēles, bet veseli trīs – vairāk par 1000.
