Olimpisko spēļu fakti (10.daļa): “Aerodium” un Latvijas kultūras slavas mirklis 
foto: Aerodium
Latvieši olimpiskajās spēlēs piedalījušies arī ne kā sportisti.
Citi sporta veidi

Olimpisko spēļu fakti (10.daļa): “Aerodium” un Latvijas kultūras slavas mirklis 

Sporta nodaļa

Jauns.lv

Uz ziemas olimpiskajām spēlēm devušies ne tikai sportisti no Latvijas. Ieskaitot Milānā, arī iepriekš no Latvijas savus priekšnesumus piedāvājuši radošo jomu pārstāvji. 

Olimpisko spēļu fakti (10.daļa): “Aerodium” un Lat...

Jāmin, ka 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs programmā bija ietverta arī sacensības mākslā. Medaļas pasniedza piecās kategorijās - arhitektūrā, literatūrā, mūzikā, gleznošanā un skulptūru veidošanā. Visiem darbiem bija jāsatur sporta tematiku. 

2006. gada Turīnas olimpisko spēļu noslēguma ceremonijā teatralizētā un muzikālā priekšnesumā piedalījās arī uzņēmuma “Aerodium”, kas ar vēja tuneļa palīdzību piedāvā lidošanas iespēju. Latvieši sniedza lielisku priekšnesumu (sniedzot pasaulē pirmo lidošanas šovu), iespēju tikt pie šādas izdevības gūstot ar uzvaru starptautiskā konkursā. Turīnas olimpiskās spēles deva “Aerodium” starptautisku atpazīstamību. 

Soču olimpisko spēļu svinīgais noslēgums

Soču olimpisko spēļu svinīgais noslēgums

“Aerodium” pārstāvji uz ziemas olimpiskajām spēlēm devās arī astoņus gadus vēlāk, respektīvi, 2014. gada Soču spēlēs. Arī toreiz tie piedalījās noslēguma ceremonijas tapšanā, taču ne ar lidošanas šovu, bet gan ar vēju izveidotiem vizuāliem efektiem. Toreiz uzņēmuma vadītājs Ivars Beitāns skaidroja, ka uzņēmums atradis jaunu darbības nišu - ar vēju saistītu vizuālo efektu radīšanu. 

Savukārt 2026. gada spēlēs Latviju pārstāvēs ne tikai sportisti, bet arī radošo jomu pārstāvji. Pirmo reizi uz ziemas olimpiskajām spēlēm dosies teātra izrāde. Dienu olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas, respektīvi, 7. februārī, Milānā notiks Liepājas teātra izrādes “Latviešu raķetes” pirmizrāde Itālijā.

Izrāde, kuras režisors ir Regnārs Vaivars, balstīta uz Latvijas bobsleja vēstures faktiem, īpaši akcentējot inženiera Rolanda Upatnieka darbu 20. gadsimta 80. gados. Upatnieks izveidoja pirmo PSRS izlasi bobslejā, kurā 95% sportistu bija latvieši, un viņa projektētās kamanas ieguva pasaulē atpazīstamu iesauku “Latviešu raķetes”. Izrāde, kas ieguvusi “Spēlmaņu nakts” balvu kā gada lielās formas izrāde, pēta latviešu vīriešu varonību un spēju sasniegt virsotnes. 

Lai spētu labāk sagatavotos izrādei, režisors un aktieri tikās ar bobsleja sportistiem un speciālistiem, kā arī apmeklēja Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi. Izrāde tiks rādīta “Teatro Lirico Giorgio Gaber” Milānā un būs subtitrēta angļu valodā. 

Izrāde nebūs vienīgais kultūras elements, kas piedalīsies Milānas olimpiskajās spēlēs. No 23. līdz 25. janvārim Itālijā risinājās starptautisks ledus skulptūru festivāls. Tajā piedalījās tēlnieks Kristaps Andersons, kurš zināms arī kā animācijas filmas “Straume” skulptūru veidotājs. 

Andersons iepriekš guvis panākumus ledus skulptūru veidošanā, uzvarot Jelgavas ledus skulptūru festivālā un tādējadi izcīnot iespēju doties uz Milānu. Viņš atzīst, ka ledus ir kļuvis par vienu no viņa mīļākajiem materiāliem, jo tas ir bezputekļu un ļauj radīt interesantas formas. Milānā Andersons plānoja izveidot divus jaunus darbus: “Sniegpārsliņas glābšana” un konceptuālu, abstraktu darbu, kas būtu veltīts tagadnei.

Gan teātra izrāde, gan tēlnieks Andersons uz Milānu dosies kultūras olimpiādes ietvaros. Šī ir pirmā reize, kad Latvijas Olimpiskā komiteja iekļauj dalību arī kultūras olimpiādē.