Agris Semēvics atradis tiešām iespaidīgu dzintaru
Mūziķis un fotogrāfs Agris Semēvics Kurzemes jūrmalā piedzīvojis īpašu atradumu – viņa rokās nonācis iespaidīgs dzintars plaukstas platumā. Žurnālam "Kas Jauns" Semēvics atklāj, ka šis ir lielākais dzintars, kādu viņam izdevies atrast desmit gadu laikā.
Sociālajos tīklos Agris Semēvics publicēja fotogrāfijas ar iespaidīgo atradumu, un ieraksts ātri vien izraisīja lielu cilvēku interesi, īsā laikā saņemot simtiem reakciju. Viņš stāsta, ka dzintarus meklē jau kādus desmit gadus un šī nodarbe kļuvusi par hobiju un savdabīgu meditāciju: “Es necenšos obligāti kaut ko atrast. Tā vienkārši ir pastaiga vai “sportiņš” pie jūras. Tad nu reizēm jūra pati kaut ko pasniedz priekam.”
Tajā rītā viņš bija devies savā ierastajā, kā pats saka, rīta sportiņā, šoreiz pie jūras Liepājas pusē. Sākumā pat neesot bijusi liela vēlme doties ārā. “Nemaz negribēju iet. Bija tāds kā slinkumiņš, arī vējš stipri pūta. Tomēr saņēmos. Parasti no rītiem ātrā tempā nostaigāju kādus septiņus kilometrus. Iesākumā atradu nelielu dzintariņu un pēc brīža apmēram tajā pašā vietā, atpakaļ nākot, šo lielo,” viņš stāsta. Iespaidīgais atradums bijis viegli pamanāms. Dzintars gulējis smiltīs gandrīz pa vidu sēklim un spīdējis saulē. “To nevarēja nepamanīt. Stāvēja smiltīs tā, it kā gaidītu, kad tieši šai vietai iešu garām,” smejas Semēvics.
Atradums ir patiešām iespaidīgs – pēc viņa aplēsēm, dzintars varētu svērt nepilnus 100 gramus, un tas viennozīmīgi ir lielākais “Latvijas dimants”, kādu Agris jelkad ir uzgājis. “Man ir dziesma par dimantiem, tad nu dzintari ir mani Latvijas dimanti. Es pret tiem izturos ļoti rūpīgi,” saka Semēvics. Gadu gaitā viņš savācis jau ievērojamu kolekciju – mājās esot divi lieli stikla trauki ar dzintariem. “Dažreiz kādam uzdāvinu. Ir arī gadījies, ka kāds mans draugs no maniem dzintariem ir uztaisījis sev rokassprādzi. Reizēm jubilāriem uzdāvinu dzintariņu,” stāsta viņš. Tomēr lielais atradums gan paliks pie paša. “Šis būs mans. Kā amulets. Es pat tam, atrastam piektdienā, 13. datumā, esmu devis vārdu – Piektdienis,” viņš saka ar smaidu.
Semēvics arī piebilst, ka cilvēkiem patīk koncentrēties uz iespējamajiem riskiem – piemēram, jūras izskaloto fosforu. Viņš pats uz to raugās mierīgāk. “Ja mēs no visa baidīsimies, tad vispār neko nevar darīt – ne mežā iet, ne pie jūras staigāt. Es izvēlos par labām un skaistām lietām priecāties,” viņš saka. Mūziķis cer, ka viņa atradums iedvesmos arī citus vairāk iziet dabā: “Varbūt kādam tas būs iemesls aiziet pastaigā pie jūras. Dažreiz lielākie pārsteigumi notiek tieši tad, kad tos nemaz nemeklē. Un īstā dzīve sākas, kad mēs pieceļamies no dīvāna.”
