Olimpisko spēļu fakti (8. daļa): radošs risinājums, kā kompensēt sniega trūkumu
Ja mūsdienās sniega trūkumu var atrisināt ar mākslīgā sniega ražošanu, tad vēl 1964. gadā pret siltiem laikapstākļiem cīnījās ar armijas iesaisti un sniega pievešanu no citiem reģioniem.
1964. gada olimpiskās spēles notika Austrijas pilsētiņā Insbrukā. Dažas nedēļas pirms spēlēm satraukumu radīja siltie laikapstākļi un siltais vējš. Veselas septiņas nedēļas Tiroles reģionā nebija novērojams sniegs, turklāt siltā laika dēļ kusa sniegs un ledus izveidotajā olimpisko spēļu infrastruktūrā. Tā kļuva par pirmo reizi gadsimta laikā, kad Tiroles reģionā ziema bija tik silta un ar tik maz sniegu.
Divas nedēļas pirms spēļu sākuma organizatoriem nācās problēmu risināt ar radikāliem paņēmieniem. No tuvu Itālijas robežai esošajiem Alpu kalniem tika vests sniegs 25 tonnu smagumā, ko ar rokām izkaisīja uz sacensību vietām kalnos. Lai to paveiktu, tika iesaistīta armija. Tāpat ar 20 tūkstošiem ledus kluču noklāja bobsleja un kamaniņu sporta trasi. Lai nogādātu sniegu, tika izmantoti furgoni, ragavas un pat karavīriem maisus nācās nest uz savām mugurām.
Ar visām pūlēm vēl pirms sacensību sākuma notika divi traģiski negadījumi. 19 gadus vecais austriešu kalnu slēpotājs nobrauciena laikā nenokontrolēja savu ķermeni un ietriecās kokā, mirstot pa ceļam uz slimnīcu. Tikmēr kamaniņu sporta treniņos ārpus trases izlidoja britu sportists, kurš gāja bojā. Abi gadījumi ietekmēja noskaņojumu pirms olimpiskajām spēlēm, taču ar visām grūtībām tās tika aizvadītas godam.
Skatītāju interese par spēlēm bija milzīga. Atklāšanas ceremoniju kopumā klātienē noraudzījās 50 tūkstoši, bet pirmo reizi ziemas spēles TV auditorija sasniedza vienu miljonu. Spēlēs visvairāk zelta medaļu izcīnīja PSRS sportistu, kam sekoja mājinieki austrieši.
