Galvenais par revīziju

Valsts kontrole secina: Satiksmes ministrija, "airBaltic" padome un Ministru kabinets neveica pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu. Tā rezultātā Valsts kontrole 2021. gada revīzijā sniegtos ieteikumus atzinusi par neieviestiem.
2024. gadā valdība samazināja pamatkapitālu par 571 milj. eiro, norādot uz gatavošanos IPO, taču publiskajā komunikācijā radās neskaidrības par sākotnējiem ieguldījuma atgūšanas plāniem.
2020.–2022. gadā valsts ieguldīja "airBaltic" 340 milj. eiro, palielinot līdzdalību uzņēmumā. Bija skaidrs nodoms ieguldījumu atgūt, tomēr konkrēta redzējuma "kā" nebija. Kopš 2023. gada vidus "airBaltic" biznesa plānos šāda mērķa vairs nav.
Lai gan 2022. gadā definēts valsts vispārējais stratēģiskais mērķis "airBaltic", valsts nav noteikusi konkrētus mērķus un darbības virzienus, Latvijas sasniedzamības veicināšanu vairāk izmantojot kā lozungu.
Satiksmes ministrija un "airBaltic" padome nav būtiski uzlabojušas "airBaltic" pārvaldību un nav pietiekami nodrošinājušas valsts interešu aizstāvību uzņēmumā.

“Valsts ieguldījums "airBaltic" Covid-19 krīzes laikā bija būtisks – 340 milj. eiro –, tāpēc ieguldījumam no pirmās dienas bija jābūt pārvaldītam ar skaidru mērķi un atbildību. Valstij sākotnēji bija nepārprotams nodoms ieguldījumu atgūt. Tomēr skaidrības, kā tieši tas notiks un no kādiem priekšnosacījumiem tas ir atkarīgs, nebija. Diemžēl nevienā no "airBaltic" pārvaldības līmeņiem netika nodrošināta pietiekama uzraudzība vai izveidoti mehānismi, kas ļautu valstij mērķtiecīgi aizsargāt savas intereses un, iespējams, atgūt ieguldīto.

Jau no 2023. gada vidus "airBaltic" biznesa plāni vairs nav saistīti ar mērķi valstij atgūt savu veikto ieguldījumu. Par to liecina arī valsts veiktās darbības ar pamatkapitāla samazināšanu, kā arī plānotā līdzdalības samazināšana. Neskaidra un dažkārt pretrunīga komunikācija par valsts ieguldījuma iespējamo atgūšanu neveicina sabiedrības uzticēšanos pieņemtajiem lēmumiem,” uzsver Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.

Valsts no Covid-19 laikā sniegtā atbalsta bija apņēmusies atgūt 250 miljonus eiro

Latvijas kopējais ieguldījums "airBaltic" pamatkapitālā veido 545 milj. eiro. No tā Covid-19 krīzes seku mazināšanai valsts 2020.–2022. gadā ieguldīja kopumā 340 milj. eiro, tādējādi palielinot valsts līdzdalību uzņēmumā no 80,05 % līdz 97,97 %.

Sākotnēji valsts bija apņēmusies atgūt pirmajā posmā "airBaltic" piešķirtos 250 milj. eiro. Tas tika skaidri pausts gan oficiālos dokumentos, gan publiskajos paziņojumos līdz 2023. gada jūnijam.

Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gadā apstiprinātajai stratēģijai ieguldījuma atgūšana bija plānota sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesā, kurā daļa valstij piederošo akciju tiktu pārdotas, līdzdalību samazinot līdz 51 %. Tomēr stratēģijai trūka konkrēta rīcības plāna – nebija noteikts, kā un kādos apstākļos ieguldījums tiks atgūts. To apliecina fakts, ka apstiprinātā stratēģija nav ne reizi pārskatīta, lai gan pārmaiņas bija būtiskas, tai skaitā Covid-19 pandēmijas otrais vilnis, Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, lidmašīnu dzinēju problēmas un vairākkārtējas izmaiņas airBaltic biznesa plānos. Tikmēr valsts uzņēmumā ieguldīja vēl 90 milj. eiro.

2024. gada augustā valdība nolēma samazināt "airBaltic" pamatkapitālu par 571 milj. eiro, ko uzņēmums uzskata par būtisku priekšnoteikumu IPO veiksmīgai īstenošanai. Pēc šī lēmuma amatpersonas un airBaltic pārstāvji publiski nepamatoti pauda, ka ieguldījuma atgūšana nekad nav bijusi plānota, vai arī uzsvēra, ka valsts atbalsts jau atmaksāts caur nodokļiem un ekonomisko pienesumu.

Atbalsts "airBaltic" tika sniegts atbilstoši tobrīd spēkā esošajam Eiropas Komisijas regulējumam, kā rezultātā uzņēmums nonāca “valsts atbalsta stāvoklī”. Tas nozīmē, ka "airBaltic" bija jāievēro noteikti ierobežojumi, piemēram, attiecībā uz valdes atalgojumu. Izejas no valsts atbalsta galvenais mērķis ir samazināt valsts līdzdalību uzņēmumā. Taču tas ir Latvijas – kā atbalsta sniedzējas – lēmums, vai šī procesa rezultātā tā atgūst savu Covid-19 lakā ieguldīto finansējumu. Šobrīd Pagaidu regulējumā ir ietverti vēl citi iziešanas mehānismi, t. sk., ieguldījumu faktiski neatgūstot. Tomēr Ministru kabinets līdz šim nav apstiprinājis šādu iziešanas stratēģiju.

Citas aviokompānijas (piemēram, KLM, "Finnair", "Lufthansa") Covid-19 laikā veiktos valsts ieguldījumus faktiski atmaksāja, turklāt vēl pirms termiņa. Valsts kontrole nav konstatējusi nevienu piemēru, kur atbalstu saņēmusi aviokompānija izietu no valsts atbalsta līdzīgi "airBaltic" šobrīd iecerētajai iziešanas stratēģijai.

Papildus Eiropas Komisijas nosacījumiem valstīm bija iespēja piemērot arī stingrākus nosacījumus. Piemēram, Nīderlande noteica 20 % samazinājumu vadības atalgojumam salīdzinājumā ar 2019. gadu un iecēla valsts pārstāvi (aģentu), kas uzraudzīja KLM piešķirtā finansējuma izmantošanu. Latvija papildu ierobežojumus nenoteica. Lai gan sabiedrībai un valdībai 2020. gadā tika sniegta informācija par "airBaltic" vadības brīvprātīgu algas samazinājumu par 20 % Covid-19 krīzes sākumā, revīzijā konstatēts, ka šī summa bija tikai uz laiku ieturēta un 2022. gada janvārī valdei pēc tās iniciatīvas tika izmaksāta.

Satiksmes ministrija joprojām nesaņem būtisku informāciju, lai varētu pilnvērtīgi īstenot "airBaltic" uzraudzību

Valsts kontrole jau 2021. gadā aicināja Ministru kabinetu noteikt īpašu kārtību "airBaltic" ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai. Ministru kabinets to neizveidoja, turpinot uzraudzību pēc 2015. gada noteikumiem. Līdz pat 2024. gada decembrim Ministru kabinetam iesniedzamos informatīvos ziņojumus par faktisko situāciju sagatavoja pati "airBaltic"

Informatīvajos ziņojumos, ja vien tie nebija saistīti ar papildu ieguldījuma nepieciešamību, pārsvarā tiek izcelti airBaltic operacionālās darbības pozitīvie aspekti, neminot dažādus ar finansiālo situāciju saistītus riskus. Lielākā daļa ziņojumu nav publiski pieejami, mazinot caurskatāmību. Ministru kabineta uzraudzība netika veikta, balstoties uz strukturētu informācijas analīzi par rādītājiem un rezultātiem, kas parādītu virzību uz ieguldījuma atgūšanu vai savlaicīgi identificētu novirzes, lai veiktu korektīvus pasākumus.

Savukārt Satiksmes ministrija joprojām nav izveidojusi tādu kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu, kas nodrošinātu iespēju valstij īstenot nozares stratēģiskos mērķus un veicinātu racionālu resursu izmantošanu. Ministrija joprojām nesaņem būtisku informāciju, lai varētu pilnvērtīgi īstenot "airBaltic" uzraudzību (piemēram, darbiniekus atalgojums, kapitālieguldījumi). Valsts kontroles vērtējumā, Satiksmes ministrija nepietiekami reaģē uz nozīmīgu informāciju, kad tā tomēr nonāk tās rīcībā. Piemēram, par "airBaltic" 2023. gadā noslēgtajiem darījumiem, kas paredzēja būtisku flotes palielināšanu. Ministrija pilnvērtīgi nepiedalās finanšu un nefinanšu mērķu noteikšanā.

Valsts kontrole secina, ka "airBaltic" padome nav pietiekami uzraudzījusi valdes atalgojuma ierobežojumus. Lai gan finansiālā situācija bija sarežģīta, valdes atalgojums pieauga. Tāpat 2022. gadā valdei no valsts atkārtotā Covid-19 ieguldījuma izmaksātas prēmijas par 2019. gadu. Valsts kontrole uzskata, ka šāda rīcība nebija atbilstoša uzņēmuma finanšu stāvoklim un akcionāra interesēm. Tā rada iespaidu par nepamatotu izšķērdību krīzes apstākļos. Šis valsts atbalsts primāri bija paredzēti "airBaltic" finanšu stabilizēšanai.

"airBaltic" biznesa plānus ietekmējuši ārējie apstākļi un uzņēmuma mērķis

Ieteikuma ieviešanas pārbaudē konstatēts, ka atbildīgo institūciju uzdevumi nav izpildīti pietiekami mērķtiecīgi, lai valsts kā akcionārs varētu pilnvērtīgi sekot līdzi "airBaltic" biznesa plāniem un finansiālajai situācijai ar mērķi sekmēt ieguldījuma atgūšanu. Tāpat nav izvērtētas valsts kā akcionāra stratēģiskās alternatīvas, atstājot pilnīgu rīcības brīvību uzņēmuma valdei.

"airBaltic" biznesa plāni pēdējos gados ir būtiski mainījušies, ko ietekmējuši gan ārējie apstākļi, gan uzņēmuma mērķis īstenot IPO. Būtiskākās izmaiņas "airBaltic" biznesa plānos veiktas 2023. gada jūlijā, apstiprinot jaunāko biznesa plānu un plānojot flotes palielināšanu. Valsts kontrole secina, ka jaunais plāns un tajā ietvertās izaugsmes ieceres primāri vērstas uz veiksmīgu IPO īstenošanu, uzņēmumam uzskatot, ka izaugsme ir priekšnoteikums finansiālajai ilgtspējai un darbības nepārtrauktībai. Vienlaikus nav precīzi definēti ne uzņēmuma izaugsmes virzieni, ne flotes faktiskā izmantošana un šie aspekti var mainīties atkarībā no tirgus un ārējiem apstākļiem. Plāni balstīti uz virkni pieņēmumu, tostarp par reģiona izaugsmi, un airBaltic izvirzītās ambīcijas nav pilnībā segtas ar pieejamo finansējumu.

Valsts saturiskā iesaiste biznesa plānu izstrādē joprojām netiek pilnvērtīgi nodrošināta. Saistībā ar aktuālo biznesa plānu atbildīgās institūcijas izvērtēja un sniedza atzinumu par plānu, kas paredzēja divus iespējamus flotes izmēra scenārijus. "airBaltic" padome tām nesniedza informāciju, kurš no šiem scenārijiem un kāpēc tika izvēlēts. Satiksmes ministrija aktuālāko biznesa plāna versiju pieprasīja no padomes tikai tad, kad to vajadzēja iesniegt Valsts kontrolei.

“Valsts kontroles ieskatā, šobrīd ir nopietni jāizvērtē "airBaltic" biznesa plāna dzīvotspēja. Uzņēmuma finanšu situācija ir sarežģīta – to apliecina zaudējumi gan pagājušajā gadā, gan šī gada sākumā, negatīvs pašu kapitāls, kā arī būtiski aizkavēts un vairākkārt pārcelts IPO process. Vairs nav runas par iespēju valstij atgūt ieguldītos līdzekļus IPO ceļā. Tieši pretēji – uzņēmums atklāti norāda uz vajadzību pēc papildu valsts finansējuma un bez tā IPO īstenošana ir maz ticama. Lai arī uzņēmums ir strauji audzis un sasniedzis sākotnēji plānoto flotes apjomu, tā finansiālā situācija ir pasliktinājusies. Ir saprotami ārējie apstākļi, piemēram, dzinēju ražotāja problēmas un karš Ukrainā, tomēr vienlaikus redzami arī trūkumi paša uzņēmuma biznesa modelī. Mūsu ieskatā, valsts līdzekļu turpmāka ieguldīšana esošajā modelī, neizvērtējot tā dzīvotspēju un ilgtspēju, būtu nepamatota. Aicinām Satiksmes ministriju, uzņēmuma padomi un Ministru kabinetu meklēt racionālas un ekonomiski pamatotas alternatīvas uzņēmuma turpmākai attīstībai,” norāda Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.

"airBaltic" vispārējais stratēģiskais mērķis

2022. gada novembrī valsts pirmo reizi definē, ko tā vēlas sasniegt ar līdzdalību "airBaltic" jeb aviokompānijas vispārējo stratēģisko mērķi. Tas paredz veicināt Latvijas starptautisko sasniedzamību, nodrošinot pasažieru un kravu aviopārvadājumus. Gaidu vēstuli, kas detalizētu šo mērķi, Satiksmes ministrija līdz šim nebija izstrādājusi.

Latvijas sasniedzamības veicināšana vairāk kalpo kā lozungs, nevis skaidra valsts vīzija par to, ar ko un cik bieži mums ir jābūt sasniedzamiem un pie kādiem rentabilitātes nosacījumiem. Rezultātā "airBaltic" savos izaugsmes plānos pietiekami neņem vērā potenciālos riskus, kas var ietekmēt valsts ieguldījuma vērtības saglabāšanu un valsts to arī neprasa. Valsts līdz šim drīzāk darbojās kā “maks, no kā pasmelties”, nevis pietiekami kvalificēts un prasīgs kapitālsabiedrības īpašnieks.

Labvēlīgais Tips

Labvēlīgais Tips

Sigulda ar daudzveidīgiem pasākumiem svinēs vasaras sezonas atklāšanu

Dynoro, Daddy Was A Milkman, rolands če un vēl daudzi citi mākslinieki pievienojas “Summer Sound 2025” festivāla programmai

Andris Freidenfelds par vegānismu, džezu un humoru: "Tad jau manīs, cik ilgi vēl jokošu"

Būs arī "Labvēlīgais tips" un Emilija. Festivāls "Summer Sound 2025" papildina programmu

"Labvēlīgais tips" aicina uz gada noslēguma koncertiem "Lai laime nepāriet 2025"

Andris Freidenfelds stāsta par dzīvi, jokiem un pensiju, kas vēl nav aktuāla

FOTO, VIDEO: leģendāri mūziķi priecē skatītājus "Bilžu" noslēguma koncertā

“Pārdziedi mani!” – jauns šovs ļaus skatītājiem ieraudzīt pazīstamus mūziķus citā gaismā

Carnikavā norisināsies tradicionālie Nēģu svētki

Zvejnieksvētku programma: latviešu otrie lielākie vasaras svētki jau sestdien, 13. jūlijā

Jūlija otrajā pusē ar svētku gājienu un radošo kolektīvu piedalīšanos notiks Krāslavas pilsētas svētki

Valmierā ar plašu pasākumu programmu svinēs pilsētas un olimpiskā soļotāja Jāņa Daliņa jubileju

“Labvēlīgais tips” laiž klajā jaunu singlu “Šanhajā jau vakars”

FOTO: Jūrmalā pilnā sparā norisinās Kūrorta svētki

Mika Galvanovska koncertā uz skatuves lido 100 krūšturu

"Labvēlīgais tips", "Astro'n'out", Intars Busulis un citas zvaigznes — Dobelē vērienīgi svinēs pilsētas 770 gadu jubileju

Dodies iepazīt mežu jau šajā nedēļas nogalē “Latvijas Meža dienās” Tērvetē!

Kas sagaidāms 55. Jūrmalas kūrorta svētkos?

“Labvēlīgā tipa” koncerts, motofestivāls un izklaides vairāku dienu garumā - kā svētkus šogad svinēs Grobiņā?

“Bermudu Divstūris” un “Apvedceļš”? Kādu mūziku visvairāk straumē Latvijā?

"Labvēlīgais tips" laiž klajā jaunu singlu "Aiz mums ir Sarkandaugava"

Fredis un Gustavo uz skatuves, Zigmars Liepiņš skatītāju rindās - kā savā pirmajā lielkoncertā ālējās "Citi zēni". FOTOREPORTĀŽA

Jaunu albumu izdod Eirovīzijas dalībnieki "Citi zēni"

Kristīne Kutepova par mākslu, dārzu un iepazīšanos ar vīru: "Nostrādāja mans naivums"

Spītējot tehniskām problēmām, "Muzikālajā bankā" triumfē Dons ar dziesmu "Lauzto šķēpu karaļvalsts"

Daugavpilī tiks noskaidroti "Muzikālās bankas 2023" uzvarētāji

Zināmas “Muzikālā banka 2023” 15 fināldziesmas

Kur pazudis Normunds Jakušonoks? Mūziķis skaidro, vai aizgājis no "Labvēlīgā tipa"

Noklausies - jaunu hitu klajā laiž leģendārā grupa "Labvēlīgais tips"

Daina Jāņkalne: "Ja televīzijā slikti izskatīsieties, neviens nedzirdēs, cik lieliskas domas jūs paužat"

Osokina Brīvības festivālā Ukrainas atbalstam saziedoti vairāk nekā 32 000 eiro

Policija kliedē satraucošās baumas, kuras “Summer Sound” izplatījušās starp jauniešiem

Par narkotiku lietošanu "Summer Sound 2023" laikā policija sāk vairākus administratīvos procesus

FOTO: "Summer Sound 2023": līksmotāji gatavi iegriezt festivāla otro vakaru

"Nekur jau nebiju pazudis!" - jokdaris Ufo par atgriešanos, diskotēkām un tiktoku

Noklausies - vasaras hitu klajā laiž "Citi zēni" un "Labvēlīgais tips"

Normunds Jakušonoks ar siltām jūtām viesojas pansionātos: "Redzu, kā tur seniori prot priecāties par dzīvi"

Velna pilnais Gunārs Meijers - draugu atmiņas par piedzīvojumiem un ēverģēlībām

INTERVIJA. Andris Freidenfelds: vajag dot vaļā pa visām frontēm

"No sāpēm gandrīz atslēdzos," - mūziķis Kaspars Tīmanis lauzis roku

"Nejūtos kā pensionāre!" - Elita Mīlgrāve svin savus 60

FOTO: ar koncertu Saulkrastos publiku sajūsmina "Labvēlīgais tips"

Rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti uz saulgriežu svinēšanu dažādās pilsētas apkaimēs

Noklausies - grupa "Labvēlīgais tips" izdod vasaras ballīšu grāvēju "Tukšu tačku"

VIDEO: Normunds Jakušonoks stāsta, kāpēc jau divus gadus nedzīvo kopā ar mīļoto

Normunds Jakušonoks pārtikas veikaliem ir zudis klients - ļaudis viņu apdāvina ar desām un kotletēm

Juris Kaukulis: par nosaukumu "Dzelzs vilks" smējās pat "Labvēlīgais tips"

Normunds Jakušonoks sāk braukt un dziedāt "pēc izsaukuma"

Kaupers pelna ar "Pienu", Donam kopīgs uzņēmums ar Strūbergu - kā šovbiznesa zvaigznēm veicas biznesā

FOTO: jauna albuma izdošanu nosvin grupa "Saldās sejas"

Svarīga informācija visiem, kuri dodas baudīt zelta rudeni Siguldā: sastrēgumi uz Gaujas tilta, labāk kājām

"Raudāju kā mazs bērns," - mūziķis Normunds Jakušonoks ļoti pārdzīvojis drauga Gunāra Meijera nāvi

Grupa "Saldās sejas" aicina talkā Antru Stafecku un izdod jūlijam veltītu dziesmu

Slavenības, kuras 5. jūnijā kandidēs uz deputātu vietām pašvaldību vēlēšanās

Grupa "Krasts" jaunā skanējumā ieraksta savu leģendāro dziesmu "Tavas saknes tavā zemē"

Atminamies pavasarus pirms Covid-19 krīzes. Cik delverīga bija dzīve!

Lielais “sastrēgums” pašvaldību vēlēšanu sarakstos Vidzemē: Jūrmala, Ropaži un Ogre

Noklausies gada, iespējams, kaitinošāko dziesmu - "Saldās sejas" un Svilpis piedāvā hitu "Aprīlis"

Grupa "Saldās sejas" velta dziesmu mīlestības mēnesim februārim

"Labvēlīgais tips" izdod laikmetīgu singlu "Es gribu būt tievs"

Noklausies - Rača grupa "Saldās sejas" un "Labvēlīgais tips" rada kopdziesmu “Decembris”

Apmeklētāji Spilves lidlaukā izbauda Latvijā līdz šim vērienīgāko autokoncertu