Kur pazudis Normunds Jakušonoks? Mūziķis skaidro, vai aizgājis no "Labvēlīgā tipa"

Sarunā ar žurnālu "Kas Jauns" Normunds Jakušonoks nu ieviesis skaidrību, kur bija pazudis un kāpēc nepriecēja ar savu balsi un taustiņinstrumentu spēli "Labvēlīgā tipa" vecgada šova "Lai laime nepāriet 2024" klausītājus: “Mana mamma Guna tieši pirms Ziemassvētkiem pēkšņi pārcieta insultu un palika uz gultas. Un, tā kā es viņu kopju, pašlaik nevaru piedalīties nevienā lielākā koncerttūrē, bet noteikti šā gada laikā, kad mammai uzlabosies veselība, kādos atsevišķos koncertos pievienošos "Labvēlīgajam tipam".”

Tāpat arī gada pašā pēdējā dienā Normundam Jakušonokam tomēr izdevās izrauties no mājām un aizbraukt uz VEF Kultūras pilī notiekošo "Vecgada dziesmu dueli", kur divpadsmit stundas pirms pusnakts viņš uzstājās kopā ar kolēģiem Baibu Sipenieci-Gavari, Uldi Marhileviču, Olgu Rajecku, Ufo, Elitu Patmalnieci un daudziem citiem populāriem māksliniekiem. “Tā kā tas bija rīta koncerts un divpadsmitos sākās, tad pēc diviem dienā jau biju mājās un varēju pasniegt mammai pusdienas,” viņš piebilst.

Vaicāts, kā mūziķis tiek galā, jo uz gultas guļoša insulta slimnieka kopšana nebūt nav viegla, un kas viņu atbalsta šajā dzīves posmā, Jakušonoks pastāsta: “Mēs abi ar tēti Eduardu divatā tiekam ar visu galā. Insults mammai bija pēkšņs, 82 gadu vecumā pirmo reizi. Tieši gada nogalē bija akūtais posms un ļoti sarežģīti. Jāteic, ka viegli nav. Nekad nebiju domājis, ka kopt cilvēku ir tik grūts un pašaizliedzīgs darbs. Bet es to daru, mamma pašlaik ir mana dzīves prioritāte. Esmu nepārtraukti līdzās viņai. Tikai izbraucu uz veikalu vai kaut kur citur pēc nepieciešamības un atkal esmu atpakaļ. Mamma ir pie veselā saprāta – varam lasīt, viņa var klausīties manu muzicēšanu.”

Mājas apmeklējumos regulāri nākot ārsts, un drīz sākšoties arī fizioterapeita vizītes. Normunds zina stāstīt, ka Rīgā ir ļoti lielas rindas uz fizioterapeita ierašanos mājās. “Nokļuvis šādā situācijā, pārliecinājos, ka jāgaida vismaz divas nedēļas. Un rinda ir rinda, savu vārdu es tā nevaru izmantot. Kas jāgaida, tas jāgaida. Jo reāli jau nav cilvēku, kas strādā. Man stāstīja, ka viena fizioterapeite skraida apkārt pa visu Pļavnieku mikrorajonu. Bet nu esmu jau aizrunājis, drīz būs mūsu kārta. Pamazām mēs jau ceļam mammu augšā no gultas, bet tā visa atveseļošanās ir ļoti smags un ilgstošs process. Cīnāmies. Tas ir bērnu pienākums – rūpēties par saviem vecākiem,” cerību pilns, ka mammai izdosies atgūties pēc insulta, ir Normunds Jakušonoks.

Citas ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!