Aiz propagandas priekškara: Rietumu "noziegumi" un baltiešu "sodīšana"
Krievijas režīms ir iegājis lejupslīdes spirālē - Ukrainas frontē nav vērojams nekāds progress, bet ekonomikā iestājusies stagnācija ar pieaugošu inflāciju. Savukārt Krievijas sabiedrībā pieaug neapmierinātība ar interneta ierobežojumiem un Kremļa diktatora Vladimira Putina reitingi ir būtiski pasliktinājušies. Visi šie faktori ar lielu devu izmisuma atspoguļojas arī krievu propagandas vēstījumos. Proti, tajos absolūti dominē Krievijas kā "aplenkta cietokšņa" naratīvs, kas aizēno visu pārējo.
Citos apstākļos Putina vizītei Ķīnā un tikšanām ar tās līderi Sji Dziņpinu tiktu atvēlēts daudz vairāk ētera laika. Aizvadītajā nedēļā par to, protams, runāja, cildinot Putina diplomātiskās prasmes un uzsverot cieņu, kādi ķīnieši viņam esot izrādījuši, taču to nepārprotami aizēnoja Starobiļskas naratīvs.
Proti, Krievija apgalvo, ka ukraiņu uzbrukumā krievu okupētajai Ukrainas pilsētai Starobiļskai esot cietusi jauniešu kopmītne un vairāki nepilngadīgie esot gājuši bojā. Krievija šajā sakarā arī sasauca ārkārtas ANO Drošības padomi sēdi. Jāuzsver, ka neatkarīgu pierādījumu tam, ka Ukrainas uzbrukumā būtu cietusi minētā kopmītne, nav.
Jāteic, ka Starobiļska pārliecinoši kļuva par aizvadītās nedēļas propagandistu galveno tematu. Tas skaidrojums ar vēlmi radīt krievu sabiedrībā dusmas par Ukrainas un Rietumu "noziegumiem", tādējādi mazinot neapmierinātību ar Krievijas iekšpolitiskajiem procesiem.
Uzbrukumi Latvijas vēstniecei
Saistībā ar Starobiļsku krievi, protams, lamāja "ukranacistus", bet kārtējo reizi nikni uzbruka arī Latvijai, mūsu valsts vēstnieci ANO Sanitu Pavļutu-Deslandes salīdzinot ar Salaspils koncentrācijas nometnes uzraudzi.
Propagandisti trakoja par to, ka ANO Drošības padomē neviena Rietumvalsts nav nosodījusi Ukrainas "uzbrukumu" Starobiļskai. Krievi plaši citēja Pavļutas-Deslandes teikto, ka "Krievijas meli, agresīvā dezinformācija un draudi ir izmisuma un vājuma pazīme". Tikai te krievi atkal meloja, pasniedzot šos vēstnieces vārdus tā, ka tie it kā esot teikti par Starobiļsku. Patiesībā Latvijas vēstniece to attiecināja uz Krievijas izteikumiem, ka Latvija ļaujot Ukrainai izmantot savu gaisa telpu dronu triecieniem pa Krieviju.
"Šo situāciju [Starobiļsku] īpaši cinisku padarīja tas, ka par to runāja sievietes, kas pārstāvēja Rietumvalstis. Un, ziniet, kad runāja Latvijas pastāvīgā pārstāve ANO, es kaut ko sapratu. Es vienmēr nevarēju saprast, kā sievietes varēja strādāt Salaspils bērnu koncentrācijas nometnē. Es toreiz nezināju, kā tādas sievietes izskatās, kā viņas jūtas. Es paskatījos uz Latvijas pastāvīgo pārstāvi Drošības padomē un sapratu," klāstīja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova.
Par, visticamāk, krievu safabricēto Starobiļskas gadījumu izteicās arī Putins. Šoreiz viņš izvēlējās runāt atšķirībā no teju noklusētājiem Ukrainas dronu uzlidojumiem Maskavai. Kremļa diktators "Kijivas režīma noziedzīgās rīcības iemeslus" skaidroja ar it kā pastāvīgām neveiksmēm frontes līnijās.
"Situācija frontē Ukrainas bruņotajiem spēkiem pamazām pārvēršas no sarežģītas uz katastrofālu. Pat Rietumu palīdzība, kas regulāri tiek nozagta, nepalīdz. Vardarbīga mobilizācija, kur cilvēki tiek izrauti no ielām kā klaiņojoši suņi un pēc tam izmesti uz fronti, ir katastrofāla ienaidniekam. Arī dezertēšana pieaug, sasniedzot milzīgus apmērus. Valdošās elites situāciju vēl vairāk pasliktina visaptverošā korupcija, kas korumpē sabiedrību un ko režīma vadītāji slēpj. Patiesībā viņi paši ir šo korupcijas shēmu dalībnieki," meliem pilnā opaziņojumā klāstīja Putins. Viņš apgalvoja, ka Kijivas režīmam neapšaubāmi ir nepieciešami "šādi noziegumi", lai novērstu uzmanību no notiekošajiem korupcijas skandāliem valstī un visā varētu vainot Krieviju.
Tikmēr Lielbritānijas vēstnieka un pastāvīgā pārstāvja ANO vietnieka Ārčija Janga paziņojumā par Starobiļsku teikts: "Šajā posmā, kā dzirdējām no ziņotājiem, incidents nav objektīvi vai neatkarīgi pārbaudīts. Un, tā kā Krievija atsakās atļaut jebkādu neatkarīgu pārbaudi, mēs diemžēl to, iespējams, nekad nevarēsim izdarīt. Lielbritānija pauž nožēlu par jebkādu civiliedzīvotāju, jo īpaši bērnu, bojāeju vai ievainojumiem. (..) Šajā kontekstā mums ir arī skaidri jānorāda, ka nebūtu civiliedzīvotāju nāves gadījumu, ja Krievija nebūtu sākusi savu nelikumīgo, pilna mēroga iebrukumu Ukrainā". Līdztekus paziņojumā minēts Ukrainas bojā gājušo civiliedzīvotāju skaits neskaitāmos Krievijas uzbrukumos.
Propagandisti to visu noliedz, apgalvojot, ka uzbrūk tikai militāriem objektiem Ukrainā, kas ir meli. Jāuzsver, ka Starptautiskā cilvēktiesību organizācija "Human Rights Watch" ir nevis safabricējujsi, kā to dara krievi, bet savākusi neapstrīdamus pierādījumus par Krievijas pastrādātiem kara noziegumiem Ukrainā.
Baltieši jāsoda par droniem
Visu aizvadīto nedēļu krievi arī ņēmās ap Baltijas valstu teritorijās ielidojušajiem Ukrainas droniem, melīgi apgalvojot, ka šie droni mūsu teritorijās ir nevis iemaldījušies, bet no tām palaisti, kas esot agresijas akts pret Krieviju.
Krieviem kā medusmaize bija Drīdža ezerā iekritušais un uzsprāgušais drons, par kuru nebija šūnapraides paziņojuma.
"Ir pilnīgi iespējams, ka nepaziņošana bija tieši saistīta ar to, ko ziņoja Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests. Ukrainas drons neielidoja Latvijas gaisa telpā. Tas pacēlās no Latvijas teritorijas. Neskatoties uz Latvijas bailēm kļūt par Maskavas atriebības trieciena upuri, Kijivas varas iestādes pārliecināja Rīgu piekrist operācijai. Ukraiņi uzsvēra, ka precīzu drona palaišanas vietu nebūs iespējams noteikt. Rezultātā Latvijas pašreizējo valdnieku alu cilvēka rusofobija izrādījās spēcīgāka par viņu kritisko domāšanu un pašsaglabāšanās sajūtu. Zināmas Ukrainas operatoru atrašanās vietas Latvijā ir Ādaži, Sēlija, Lielvārde Jēkabpils un Daugavpils," savu dezinformāciju klāstīja raidījuma "60 minūtes" vadītāji Jevgeņijs Popovs un Olga Skabejeva.
Vērts uzsvērt, ka Latvijas Nacionālie Bruņotie spēki ir atkārtoti uzsvēruši, ka Latvija nav atvērusi savu gaisa telpu Ukrainas droniem, lai veiktu triecienus pret Krieviju, taču Latvija turpina sniegt maksimālu atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
Tikmēr skandalozais propagandists Vladimirs Solovjovs paziņoja, ka "mums vienkārši vajadzētu notriekt dronus, kas lido virs viņu teritorijas, ļaujot atlūzām krist uz baltiešu galvām, kuri no sevis nez ko iedomājas. Un mums jāatceras, ka šobrīd krievu tauta trīs Baltijas Vimirātos (saliktenis no krievu vārda izmirt un Emirāti - red.) atrodas briesmīgā situācijā, bet Eiropa to neredz. Ir pienācis laiks mums viņus aizsargāt".
"Ienaidnieki ir jāiznīcina"
Lai kaut daļēji notušētu krievu iestigšanu Ukrainas frontē, ideoloģiskajā kaujas laukā krievi lielu akcentu ir likuši uz pagājušajā nedēļā notikušajām Krievijas un Baltkrievijas kopīgajām kodolmācībām.
Dažāda ranga militāristi un pašpasludināti politologi klāsta, ka karš ar Eiropu esot neizbēgams, jo to, protams, provocējot pati Eiropa. Līdztekus ir dažādas ciniskas pārdomas no sērijas: vispār jau kodolieroču pielietošana nav laba, bet, ja to darīsim mēs, lai vestu pie prāta Eiropu, tad tas gan būs lieliski un attaisnojami.
"Pamatojoties uz mūsu kodoldoktrīnu, mums jau ir visi iemesli veikt triecienus, izmantojot visu, kas mums ir," dižojās Solovjovs. Viņš uzsvēra, ka "tieša sadursme ar Eiropu ir neizbēgama. Tāpēc es uzskatu, ka pagaidām mēs varam kāpt pa šīm eskalācijas kāpnēm, neizmantojot kodolieročus, bet gan uzbrūkot Ukrainas rūpnīcām, kas atrodas Eiropā".
Propagandists garā tirādē prātuļoja, ka būt Krievijas draugam ir laime, bet būt Krievijas ienaidniekam ir vissliktākais iespējamais lāsts. Krieviem neesot vajadzīga Rietumu mīlestība, bet gan bailes. Vienlaikus neizpalika atgādinājums, ka no krievu puses šis esot svētais karš pret sātanistiem.
Savukārt militārais propagandists Igors Korotčenko bravūrīgi paziņoja, ka iebilst pret tā saukto signālu sūtīšanu Rietumiem, tā vietā esot jāsūt "Iskander" un "Orešņik" raķetes.
Kamēr militārie propagandisti dižojas televīzijas ekrānos, tikmēr sociālajos tīklos, kā vēsta domnīca "Starptautiskais kara pētījumu institūts", krievu militārie blogeri asi kritizē armijas militāro vadību. Viņi ir nepamierināti ar tā sauktajiem krievu "atriebes" triecieniem, kas notika naktī uz 24. maiju pa Kijivu.
Blogeri asi kritizēja 24. maija triecienus kā dārgus, bet militāri nelietderīgus, un to, ka "Orešņika" triecienam pa Bilacerkvu nebija skaidra militāri nozīmīga mērķa. Viņu ieskatā Krievijas spēkiem trūkst resursu un tie nespēj virzīties uz priekšu frontes līnijā. Līdz ar to Krievijas militārā vadība kļūdās, piešķirot prioritāti dārgiem, bet tikai simboliskiem triecieniem, neņemot vērā nepietiekamo dronu skaitu frontes līnijā.
Daudzu blogeru ierakstos secināts, ka Ukrainas spēki veiksmīgi uzbrūk Krievijas loģistikas mērķiem okupētajā Ukrainā un ka Krievijas triecieni Kijivai nespēs novērst Ukrainas turpmākos triecienus.
Turklāt Krievijas spēkiem kaujas laukā ir vāja veiktspēja un tie nespēj panākt operatīvi nozīmīgus panākumus savā 2026. gada pavasara-vasaras kampaņā, jo Ukrainas spēki turpina pretuzbrukumus un visaptverošus triecienus Krievijas vidēja darbības rādiusa mērķiem un dziļi Krievijas aizmugures daļā.
Krievijas militārā vadība, iespējams, ir uzbrukusi Kijivai veltīgā mēģinājumā novērst uzmanību no Krievijas neveiksmēm kaujas laukā un projicēt spēku un varu gan vietējai, gan starptautiskajai auditorijai, secina militārie blogeri.
