Aiz propagandas priekškara: dižoties ar neizjaukto "uzvaras" mini parādi
Krievija un tās diktators Vladimirs Putins savā nozīmīgākajā svētku dienā - 9. maijā - izskatās vāji un pazemoti. Tieši tā Uzvaras dienas parasti pompozo parādi, kas šogad bija neparasti pieticīga, raksturo ārvalstu mediji un eksperti.
Bailēs no ukraiņu uzbrukumiem krieviem pat nācās atteikties no ikgadējiem militārās tehnikas demonstrējumiem.
Krievu propagandisti gan savā ierastajā stilā skandē, ka Krievija vienmēr uzvar un karš Ukrainā nebūšot izņēmums. Lielākas ticamības vārdā atkal tiek skandēts Putina padomnieka Sergeja Karaganova teiktais, ka Rietumu "agresijas", lai kas ar to arī tiktu saprasts, gadījumā Maskava noteikti izmantos kodolieročus, jo tas esot pat tās pienākums civilizācijas glābšanai.
No Narvas līdz Rēzeknei
Šogad, kad Maskavas parāde bija īsākā vēsturē - vien 45 minūtes - un bez militārās tehnikas demonstrējumiem, krievi toties plaši atspoguļoja "lielās svinības" Igaunijas robežpilsētā Narvā.
Lai gan Igaunijas iedzīvotāji tika iebiedēti, tiem draudēja ar naudas sodiem un teica, ka Uzvaras dienas svinēšana būs līdzvērtīga agresorvalsts atbalstīšanai, tomēr neviens un nekas neapturēja tūkstošiem parasto igauņu pulcēties krastmalā, lai noskatītos koncertu un klausītos kara laika dziesmas, klāstīja Krievijas televīzijas uz pierobežas pilsētu Ivangorodu aizkomandētie korespondenti.
"Igaunijas varas iestādes pie Narvas pils sienas izkāra Ukrainas un ES karogus un pat izveidoja savus svētkus - koncertu par godu Eiropas dienai. Taču vienkāršie cilvēki Baltijā vēlreiz ir pierādījuši, ka tautas atmiņa ir spēcīgāka. Nav iespējams palikt vienaldzīgam, nav iespējams nedziedāt līdzi, nav iespējams savaldīt savas emocijas. Pilsēta, kurā atradās koncentrācijas nometne, šodien dzied uzvaras himnu, atbrīvojot Eiropu, un Eiropa klausās. Mazā Ivangoroda vēlreiz ir pierādījusi, ka Krievijas kultūras robežas ir bezgalīgas," klāstīja propagandisti.
Līdztekus 9. maija "svinībām" Narvā propagandistu uzmanību izpelnījās arī Rēzeknē nokritušie ukraiņu droni. Krievi plaši demonstrēja Latvijas Televīzijā raidīto interviju ar Nacionālo bruņoto spēku komandieri Kasparu Pudānu. No intervijas kopējā konteksta tika izrauti atsevišķi teikumi, kas, kopā salikti, radīja iespaidu, ka Latvijas armijai nav nedz spēju, nedz tehnikas, lai šādus dronus identificētu un tos nepieciešamības gadījumā notriektu.
Tāpat tika demonstrēts eiroparlamentārietes Sandras Kalnietes teiktais, ka Latvijai saistībā ar dronu incidentu nav pretenziju pret Ukrainu, jo vainīgā ir Krievija. Uz Kalnietes teikto tūdaļ asi reaģēja militārais propagandists Aleksejs Ļeonkovs, paziņojot, ka "jebkura nesodāmība rada visatļautību un visatļautība rada beztiesiskumu. Un kādai Baltijas valstij, ko sauc par Latviju, ir nekaunība vainot Krieviju par to, ka Ukrainas droni, izrādās, traucēja tās mieru. Tie ir tie paši droni, kas lidoja cauri Latvijas teritorijai, lai nogalinātu Krievijas pilsoņus. Un vienu no šiem droniem mūsu pretgaisa aizsardzības sistēma notrieca virs Pleskavas apgabala, bet pārējie, es pieņemu, nokrita Latvijas teritorijā. Krievija, protams, šeit nav vainīga. Tai ir tiesības sevi aizstāvēt".
Savu ideoloģisko artavu dronu sāgā deva arī uz Baltkrieviju aizbēgušais bijušais Saeimas deputāts Aleksejs Rosļikovs, kuru Latvija izsludinājusi starptautiskajā meklēšanā saistībā ar apsūdzībām nacionālā naida kurināšanā, par ko draud kriminālatbildība.
"Visatļautība, nekaunība un vēlreiz nekaunība! Absolūtais principu trūkums un teroristiskā nekaunība, un spītība, kas valda pašreizējā Ukrainas vadībā, ir novedusi viņus līdz tam, ka viņiem vairs nerūp suverēnu valstu teritorija. Viņi izmanto citu valstu gaisa telpu tā, it kā tā būtu viņu pašu. Ticiet man, es ar pilnīgu pārliecību varu teikt Latvijas parlamenta līmenī, ka neviens šādu atļauju nav devis. Tas, ko Ukraina dara šodien, ir atklāts terorisms," sūkstījās bijušais deputāts.
Bez ierastās pompozitātes
Krieviem par lielu pazemojumu Rietumos valdošais noskaņojums attiecībā uz 9. maija parādi Maskavā Sarkanajā laukumā tieši saistās ar to, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atļāva tai notikt, dodot pavēli to netraucēt.
It kā ar to nebūtu gana, agresorvalsts bija spiesta ieviest vēl nebijušus drošības pasākumus, ieskaitot interneta darbības pārtraukumus Maskavā un atteikšanos no militārās tehnikas demonstrēšanas, tāpat tai bija jāsamierinās ar nelielu un visnotaļ marginālu ārvalstu viesu dalību.
Tas, ka parādes mērogs ir tik niecīgs, ir nozīmīgs notikums, laikrakstam "Süddeutsche Zeitung" atzina Kārnegi Berlīnes Krievijas un Eirāzijas studiju centra zinātniskā līdzstrādniece Aleksandra Prokopenko. Viņas ieskatā Krievija nevar atļauties televīzijas kadrus, kuros redzami Ukrainas bezpilota lidaparāti, kas uzbrūk Krievijas militārajiem transportlīdzekļiem Sarkanajā laukumā. Turklāt parāde stiepjas vairākus kilometrus. Visas šīs teritorijas nodrošināšana būtu ļoti sarežģīts uzdevums.
"Šķiet, ka Kremļa naratīvs, ka Krievija uzvar karā pret Ukrainu, neiztur realitātes pārbaudi. Ja jūs uzvarat, jūs nesaīsināt jums tik svarīgo parādi," uzsver Prokopenko.
Savā astoņas minūtes garajā svētku uzrunā Putins, protams, pievērsās arī karotājiem Ukrainā. "Viņi stājas pretī agresīvam spēkam, ko apbruņo un atbalsta viss NATO bloks. Un tomēr mūsu varoņi soļo uz priekšu. Uzsverot, ka visa mūsu tauta stāv kopā ar Krievijas karavīriem. Panākumu atslēga ir mūsu morālais spēks, drosme un varonība, mūsu vienotība un spēja izturēt jebko, pārvarēt jebkuru izaicinājumu. Mums ir kopīgs mērķis. Katrs cilvēks sniedz personīgu ieguldījumu uzvarā. Tā tiek kaldināta gan kaujas laukā, gan aizmugurē. Esmu stingri pārliecināts, ka mūsu lieta ir taisnīga," skandēja agresorvalsts vadītājs.
Kamēr Putins dižojās ar uzvaras saukļiem Sarkanajā laukumā, tikmēr krievu sabiedrībā noskaņojums pasliktinās un arī vadoņa reitingi krīt.
"Tā kā uzvara nav redzama un nav arī paredzams pašreizējā kara beigu laika grafiks, noskaņojums Krievijā kļūst negatīvs. Masveida interneta pārtraukumi nedēļās pirms parādes, ko noteica drošības dienesti un attaisnoja kā nepieciešamus piesardzības pasākumus, ir izraisījuši sabiedrības dusmas un ietekmējuši Putina popularitātes reitingus," raksta laikraksts "The Guardian".
Vienlaikus tiek norādīts, ka pēc vairāku gadu ilgas kara izraisītas izaugsmes, ko lielā mērā veicināja masveida militārie izdevumi, Krievijas ekonomika tagad uzrāda spriedzes pazīmes. Ekonomiskā izaugsme ir strauji palēninājusies, pieaugošajai inflācijai ietekmējot gan vienkāršos krievus, gan uzņēmumus, savukārt budžeta deficīts sasniedz rekordaugstu līmeni.
"Kaujas laukā aina ir līdzīgi satraucoša. Krievijas karaspēks ir gandrīz apstājies, un neviena no pusēm nešķiet tuvu izrāvienam," secina laikraksts.
Savukārt starptautisko attiecību pētniece Ņina Hruščova, kura Krievijā pasludināta par "ārvalstu aģenti", medijam CNN norādīja, ka Kremlī paranoja jūtama ik uz soļa. Viņas ieskatā "Putins bija pamatīgi satriekts, redzot, kas notika ar valdību Irānā un Venecuēlā, kā arī pat apšaudes, kas bija vērstas pret ASV prezidentu Donaldu Trampu. Turklāt no Ukrainas katru dienu tiek palaisti simtiem dronu".
Draudi un iebiedēšana
Krievi Ukrainas piekrišanu netraucēt parādei Sarkanajā laukumā cenšas maldīgi uzdot par savu draudu rezultātu. Visu pagājušo nedēļu līdz 9. maijam krievi iztēloja visādas apokaliptiskas ainas, kas notiks, ja ukraiņi iztraucēs parādi Sarkanajā laukumā.
Krievija nosūtīja brīdinājumu ārvalstu diplomātiem Kijivā, norādot, ka uzbruks pilsētai, ja Ukraina Maskavā traucēs 9. maija svinības. Krievijas Aizsardzības ministrija brīdināja, ka jebkurš mēģinājums traucēt svinības izraisīs masveida triecienu Kijivas centram. Visām ārvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām tika nosūtīta oficiāla nota ar aicinājumu evakuēties.
"Aicinu ar vislielāko atbildību ņemt vērā šo paziņojumu un nodrošināt diplomātisko un citu pārstāvniecību personāla, kā arī iedzīvotāju savlaicīgu evakuāciju no Kijivas pilsētas saistībā ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku atriebības trieciena neizbēgamību Kijivai, tostarp lēmumu pieņemšanas centram, gadījumā, ja Kijivas režīms īstenos savus noziedzīgos teroristiskos plānus Lielās Uzvaras svinību laikā," 7. maijā paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova. Tāpat tika paziņots, ka pret kritiskiem mērķiem Kijivā tikšot izmantota "Orešņik" raķešu sistēma.
Vienlaikus krievi klāstīja, ka "mūsu mērķis ir Bankovas iela, tostarp padomju laika ēkas, ko izmanto Zelenskis". Propagandisti arī uzskaitīja visas ārvalstu vēstniecības, kas atrodas Kijivas centrā un kas cietīšot krievu uzbrukumos. Lieki teikt, ka neviena ārvalstu diplomātiskā pārstāvniecība Kijivā šim Kremļa "aicinājumam" nesekoja.
Vienlaikus daži militāristi nāca klajā ar draudiem Eiropas Savienībai, jo, apbruņojot Ukrainu, tā esot līdzdalīga Kijivas režīma noziedzīgajos plānos.
Kopumā jāteic, ka visa aizvadītā nedēļa krieviem pagāja ļoti nervozi, nodarbojoties ar draudiem Ukrainai un Eiropas Savienībai, jo Krievijā bija jūtamas lielas bailes par parādes izjaukšanu 9. maijā. Taču Putins no svinību rīkošanas iekšpolitisku iemeslu dēļ atteikties nevarēja, tajā pašā laikā ukraiņu apdraudējums lika viņam izskatīties vājam.
