Aiz propagandas priekškara: Kremlis "nepamana" Ukrainas triecienus Maskavai
Jau sen ir pierasts pie Kremļa ideologu melošanas kādas saviem mērķiem atbilstošas pasakas veidošanas vārdā, tāpat pierasts arī pie būtisku notikumu ignorēšanas, ja tie šādās pasakās nepavisam neiekļaujas, tomēr šoreiz propagandisti pamanījās pārsteigt ikvienu, kurš dzīvo demokrātiskā sabiedrībā, gandrīz pilnībā noklusējot plašo ukraiņu dronu uzbrukuma vilni Krievijas galvaspilsētai un mērķiem Maskavas apgabalā.
Naktī uz 17. maiju Ukrainas bruņotie spēki veica bezpilota lidaparātu uzbrukumu Maskavai un Maskavas apgabalam. Šis uzbrukums Krievijas galvaspilsētas reģionam ir lielākais kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Saskaņā ar oficiālajiem datiem bezpilota lidaparātu uzbrukumā gāja bojā trīs cilvēki un 16 tika ievainoti. Tika bojāti divi naftas rūpniecības objekti, dzīvojamās ēkas un privātmājas.
Jebkurā demokrātiskā valstī nākamajā dienā pēc šāda uzbrukuma ar paziņojumiem par situāciju nāktu klajā valsts augstākās amatpersonas, iespējams, pat būtu kādas demisijas. Tikai ne Krievijā. Svētdien visas dienas garumā pēc naktī notikušā uzbrukuma no Kremļa puses valdīja pilnīgs klusums. Nekādus paziņojumus nesniedza nedz diktators Vladimirs Putins, kas ir arī bruņoto spēku virspavēlnieks, nedz aizsardzības ministrs, nedz bruņotie spēki.
Arī lielajā svētdienas vakara ziņu izlaidumā šim uzbrukumam tika veltīta viena minūte ar vēstījumu, ka ukraiņi uz Maskavu raidījuši dronus, kas visi tikuši notriekti. Ne vārda nedz par bojā gājušajiem un ievainotajiem, nedz par bojājumiem infrastruktūrai.
Opozīcijas izdevums "Meduza" vēsta, ka 17. maijā Krievijas televīzijas Pirmajā kanālā ziņu raidījumā plkst. 10, piesakot dienas galvenās tēmas, raidījuma vadītājs Maksims Šarafutdinovs masveida uzbrukumu galvaspilsētai četru galveno notikumu apskatā vienkārši neiekļāva. Tāpat rīkojās arī "Rossija-1" raidījuma "Vesti" un NTV raidījuma "Segodņa" vadītāji.
Tiesa, ziņu raidījumos starp citām vēstīm ukraiņu uzbrukums tika pieminēts, taču tika mazināti tā mērogi un nozīme. Bojāgājušie netika pieminēti, uzsvaru liekot uz uzbrukumu "sekmīgo atvairīšanu" un neizbēgamo krievu atriebību.
Lūk, "Rossija-1" lielajās svētdienas vakara ziņās vēstītais par ukraiņu sekmīgo uzbrukumu: "Vakar vakarā "banderieši" veica plaša mēroga bezpilota lidaparātu uzbrukumu Krievijas reģioniem. Triecieni tika atvairīti Kalugā, Brjanskā, Smoļenskā, Maskavā un Maskavas apgabalā, Krimas pussalā un Krasnodaras novadā. Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas datiem tikai 24 stundu laikā pretgaisa aizsardzības spēki notrieca 1054 Ukrainas bezpilota lidaparātus, 8 vadāmās raķetes un 2 "Flamingo" un "Neptune" raķetes. Melnās jūras flote iznīcināja sešas Ukrainas bruņoto spēku bezpilota laivas." Tas arī viss, vairāk ne vārda.
Krievi jūtas bezspēcīgi
"Krievijas kara atbalstītāji blogeri, žurnālisti, "kara korespondenti" un pat dronu ražotāji ceļ trauksmi: pēdējās nedēļās un mēnešos Ukrainas armija atkal ir ieguvusi priekšrocības bezpilota lidaparātu izmantošanā Krievijas bruņoto spēku frontē un aizmugurē. Ukrainas triecienu sērija naktī no 16. uz 17. maiju pierādīja, ka Krievija nespēj efektīvi aizstāvēt galvaspilsētu, un šis vājums radīja ievērojamu neapmierinātību Krievijas ultranacionālistu informācijas telpā," vēsta ASV domnīca "Kara pētījumu institūts" (ISW), piebilstot, ka Kremļa reakcija uz triecieniem līdz šim ir bijusi klusināta un, visticamāk, vērsta uz triecienu ietekmes mazināšanu, pretēji skarbajām militāro blogeru atbildēm.
ISW atsaucas uz Krievijas ultranacionālistu kara blogeriem, kas reaģēja uz Ukrainas triecieniem pret Maskavu 17. maijā, norādot uz neefektīvu Krievijas pretgaisa aizsardzību, īpaši Maskavas apgabalā, un sūdzējās par pieaugošajām Ukrainas triecienu spējām. Viņi ir vairākkārt uzsvēruši Krievijas pretgaisa aizsardzības nepilnības un aicinājuši uz atriebību, jo Kremlis nav spējis pastāvīgi aizsargāt vai stiprināt Krievijas aizmugures pretgaisa aizsardzību. Tāpat blogeri kritizēja Krievijas mobilā interneta atslēgšanu, uzskatot to par neefektīvu Ukrainas triecienu mazināšanai.
Kā tikmēr LETA norāda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Elīna Vrobļevska, propagandistu klusēšana tikai apliecina, ka Kremlim vēl nav skaidra vēstījuma, ko teikt sabiedrībai. Pētniece atgādina, ka liela pauze no Putina puses bija arī pēc tā sauktā Prigožina marša un ukraiņu īstenotās Kurskas ieņemšanas.
Vienlaikus Kremlis labi saprot, ka mūsdienās informāciju ir grūti noslēpt, tieši tādēļ Krievijā ir noteikti interneta darbības ierobežojumi, tāpat arī ierobežota piekļuve tādām platformām kā "Telegram" un "Youtube".
Vrobļevskas ieskatā šādi ukraiņu triecieni Maskavai ļoti lielā mērā ir vērsti uz to, lai iespaidotu Krievijas sabiedrību, radītu tajā nedrošības sajūtu un neapmierinātību. Viņa arī uzsver, ka pašreizējo krievu neapmierinātību rada nevis karš Ukrainā kā tāds, bet ieviestie interneta darbības ierobežojumi.
Tikmēr odiozais propagandists Vladimirs Solovjovs nenoguris jau vairākas nedēļas pēc kārtas atkārto, ka būtu krimināli jāsoda visas tās personas, kas filmē ukraiņu dronu uzbrukumus Krievijai un pēc tam attēlus un video izvieto sociālajos tīklos. Tā esot dzimtenes nodevība un palīdzība ienaidniekam.
Faktiski Kremlim kļūst arvien grūtāk noslēpt netīkamās Ukrainas kara blaknes un to, ka karš nu jau labu laiku ir ietiecies arī Krievijas teritorijā.
Propagandistu atbilde - draudi
Zīmīgi, ka 17. maija vakara ziņu izlaidums, kurā tika teju noklusēts ukraiņu uzbrukums, pati pirmā ziņa, kas tika izvērsta vairākos sižetos ar dažādu ekspertu vērtējumiem, bija par starpkontinentālās ballistiskās raķetes "Sarmat" veiksmīgu izmēģinājumu pagājušās nedēļas sākumā.
Acīmredzami "kremliniem" ideoloģiski pareizi ukraiņu uzbrukuma kontekstā šķita likt akcentu uz savu spēku demonstrāciju.
"2026. gada 12. maijs ieies pasaules vēsturē, jo Krievija veiksmīgi pabeidza savas jaunākās starpkontinentālās raķetes "Sarmat" izmēģinājumus," patētiski paziņoja propagandists Dmitrijs Kiseļovs.
Pēc "Sarmat" raksturlielumu uzskaitīšanas īpaši tika uzsvērts, ka "šīs īpašības norāda, ka raķete nav paredzēta Eiropai, bet gan ASV, un tās mērķis ir miera uzturēšana un atmosfēras atvēsināšana".
Lai gan krievi vēl joprojām apgalvo, ka viņu lielākais ienaidnieks ir Eiropa, tomēr "Sarmat" kontekstā īpaši tika uzsvērts, ka raķete spēj aizsniegt Ameriku. Propagandisti ciniski bilda, ka "mēs nevienam nedraudam, tikai ziņojam par savām iespējām".
Militārais propagandists Igors Korotčenko paziņoja, ka "Sarmat" uzbrukuma gadījumā ienaidniekam nodarītie zaudējumi novedīšot pie tādām sekām, ka valsts vai nu pazudīs no pasaules politiskās kartes, vai arī būtiski kavēs turpmākas atriebības darbības pret Krieviju.
Te gan vērts piebilst, ka CNN, atsaucoties uz "Telegram" kanālu "Astra", kuru Krievijas varas iestādes nodēvējušas par ārvalstu aģentu un kurā pausta skepse par "Sarmat" veiksmīgo izmēģinājumu, norāda, ka Putins kopš 2021. gada vismaz desmit reizes ir runājis par kodolieročus nest spējīgās raķetes nenovēršamo gatavību. "Astra" vēsta, ka "Sarmat" raķete ir darbināma ar šķidro degvielu, kas nozīmē, ka tā ir jāuzpilda ar degvielu neilgi pirms palaišanas, kas ir trūkums salīdzinājumā ar cietās degvielas raķetēm.
"Putina pozicionēšanās uz "Sarmat ICBM", visticamāk, ir vērsta uz to, lai novērstu uzmanību no Krievijas sliktajiem rezultātiem kaujas laukā, īpaši Krievijas 2026. gada pavasara-vasaras ofensīvas laikā. Putins un augsta ranga Krievijas militārās amatpersonas 2026. gada laikā ir pastiprinājušas Krievijas panākumu pārspīlēšanu kaujas laukā, taču Krievijas virzības temps kopš 2025. gada oktobra ir samazinājies katru mēnesi, jo Ukrainas spēki pastiprināja vidēja darbības rādiusa triecienu kampaņu un radīja papildu izmaksas Krievijas centieniem virzīties uz priekšu," ziņo ISW.
Izdevums "Bulletin of Atomic Scientists" norāda, ka Krievija tuvojas gadu desmitiem ilgu centienu noslēgumam, lai aizstātu lielāko daļu savu stratēģisko un nestratēģisko kodolieroču sistēmu ar jaunākām versijām. Tomēr, kā raksta izdevums, neskatoties uz Maskavas nepārtraukto retorisko uzsvaru uz saviem kodolspēkiem, komerciālie satelītattēli un citi atklātie avoti liecina, ka Krievijas kodolmodernizācijas elementi virzās uz priekšu daudz lēnāk, nekā plānots: starpkontinentālo ballistisko raķešu un bumbvedēju modernizācija ir būtiski aizkavējusies, un "ievērojamais" Krievijas nestratēģisko kodolieroču pieaugums, ko ASV Stratēģiskā pavēlniecība prognozēja pirms pieciem gadiem, līdz šim nav īstenojies.
Krievu likme uz Šrēderu neattaisnojas
Visu aizvadīto nedēļu krievu propagandisti ar ārlietu ministru Sergeju Lavrovu priekšgalā sūrojās par to, ka Eiropas Savienība ir noraidījusi Putina priekšlikumu, ka tās pārstāvis sarunās ar Krieviju varētu būt bijušais Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, kurš pēc politiskās darbības beigām ieņēma ietekmīgu amatu Krievijas uzņēmumā "Rosneft".
Krievijas politikas eksperts Marks Galeoti šo ieteikumu raksturoja kā "klasisku Putina ideju" - viņš cenšas izklausīties saprātīgi, bet jebkuru potenciālo dialogu formulē sev ērtākajā veidā.
"Šrēderam ir niecīgas iespējas kļūt par Eiropas pārstāvi sarunās ar Kremli. Viņa pieredze Maskavas aizstāvēšanā vairākkārt ir likusi viņam nonākt pretrunā ar Eiropas sabiedrības viedokli. Pēc tam, kad 2022. gada aprīlī parādījās pierādījumi par masu slepkavībām Kijivas priekšpilsētā Bučā, viņš sacīja, ka netic, ka slaktiņu būtu pasūtījis Kremlis," raksta "The Guardian".
Kā arī atgādina laikraksts, Krievijas prezidents norādījis, ka konflikts Ukrainā varētu tuvoties noslēgumam - rets gadījums, kad Putins, šķiet, dod kādu mājienu par iespējamu iebrukuma izbeigšanas grafiku. Vienlaikus kā priekšnoteikumu turpmākām sarunām Kremlis turpina pieprasīt, lai Ukraina izvestu savu karaspēku no Donbasa austrumu reģiona.
"Putins joprojām ir apņēmies šogad ar spēku ieņemt atlikušās reģiona daļas, pirms sākas jebkādas nopietnas sarunas. Ukraina ir kategoriski noraidījusi jebkādus aicinājumus vienpusēji atkāpties no savas teritorijas, un šo nostāju pastiprina nesenā kaujas lauka dinamika, kurā Krievijas uzbrukumi lielākoties ir apstājušies," vēsta "The Guardian".
Savukārt Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss vizītes laikā Kijivā par Putina nodomiem izteicās skeptiski, norādot, ka tā vietā, lai izbeigtu karu, viņš izvirza nosacījumus. "Ir jābaidās - un es ceru, ka es kļūdos -, ka šī ir vēl viena maldināšana. Taču to nevar izslēgt, un šķiet, ka tā ir daļa no viņa hibrīdkara stratēģijas," norādīja Pistoriuss.
