
Aiz propagandas priekškara: lielākais drauds mieram ir Eiropa

"Krievija karam ar Eiropu ir gatava. Ja Eiropa karu sāks, tas beigsies ļoti ātri, tikai pēc tā Eiropā nebūs neviena, ar ko sarunāties." Šos Krievijas prezidenta Vladimira Putina vārdus visu aizvadīto nedēļu dažādos veidos apspēlēja Kremļa propagandisti, Eiropu pasludinot par lielāko draudu mieram.
Propagandas politisko kontekstu aizvadītajā nedēļā iezīmēja Maskavā notikušās sarunas starp Putinu un ASV prezidenta Donalda Trampa īpašo sūtni Stīvu Vitkofu, kas bijušas "ļoti produktīvas", taču, kā jau prognozēts, beidzās bez rezultāta.
Līdztekus krievi līksmoja par jauno ASV Nacionālās drošības stratēģiju, kas esot tuva Maskavas redzējumam, kā arī priecājās par Ukrainas delegācijas neveiksmīgajām sarunām Vašingtonā, kurās valdījis "Ankoridžas gars".
Kremlis diktē nosacījumus
Lai arī Putins pēc tikšanās ar ASV delegāciju runāja par savstarpēju dialogu un jēgpilnām, konstruktīvām sarunām, patiesībā, kā to norāda vairāku starptautisku domnīcu eksperti, tā bija vienpusēja Krievijas nosacījumu izvirzīšana.
Putins, komentējot tikšanos ar Vitkofu, paziņoja, ka "vēl ir pāragri pateikt tieši, kas mums neder vai ko mēs varētu pieņemt". Lai arī Kremļa diktators atzina, ka amerikāņu piedāvājums lielā mērā balstās uz Ankoridžā apspriesto, tomēr tajā esot jaunas nianses, kas punktu pa punktam tikušas apspriestas piecu stundu ilgās tikšanās laikā. Uz žurnālistu jautājumu, vai amerikāņu plānā bija kādi punkti, kuriem Krievija nevar piekrist, Putins atbildēja apstiprinoši, tomēr neko tuvāk neprecizējot.
Tomēr skaidrs, ka divi galvenie klupšanas jautājumi ir par teritorijām un drošības garantijām Ukrainai. Maskava neatkāpsies no prasības iegūt visu Donbasu, ieskaitot tās teritorijas, kuras ir ukraiņu kontrolē.
Par to Putins daiļrunīgi izteicās savas vizītes laikā Indijā, žurnālistiem klāstot šādi: "Mēs nesākām šo karu. Mēs bijām spiesti iejaukties pēc astoņiem Donbasa iedzīvotāju iznīcināšanas gadiem. Nez kāpēc Rietumos neviens par to nepiemin ne vārda. Mēs bijām spiesti, pirmkārt, atzīt šīs republikas un, otrkārt, sākt tās atbalstīt. Un mūsu īpašā militārā operācija nav militāra kara sākums, bet gan mēģinājums to pabeigt, pabeigt karu, ko Rietumi pret mums uzsāka ar ukraiņu nacionālistu rokām. Lūk, kas patiesībā notiek. Tā ir pašreizējo problēmu būtība. Un mēs to pabeigsim, kad sasniegsim savus mērķus, kurus izvirzījām pirms īpašās militārās operācijas uzsākšanas - mēs atbrīvosim šīs teritorijas."
Savukārt par eiropiešu izvirzīto plānu mieram Ukrainā Kremlis Putina personā norādīja, ka "visas izmaiņas sākotnējā amerikāņu miera plānā ir vērstas tikai uz miera procesa bloķēšanu, izvirzot Krievijai absolūti nepieņemamas prasības - viņi to saprot, lai tādējādi varētu vainot Krieviju miera procesa kavēšanā".
Domnīcas "Carnegie Endowment for International Peace" vecākā zinātniskā līdzstrādniece Tatjana Stanovaja atzīst, ka nav nekā pārsteidzoša Putina un Vitkofa nespējā panākt vienošanos par miera plānu - tā nekad nav bijusi reāla iespēja, un Maskava to arī negaidīja.
Pētnieces ieskatā Putins joprojām nevēlas atkāpties no savām pamatprasībām, kuras viņš turpina uzskatīt par neapspriežamām. Tikšanās vienīgais mērķis bija pēc iespējas skaidrāk paust Krievijas nostāju Vitkofam, novēršot jebkādu neskaidrību, un darīt to no pieaugošas pārliecības pozīcijas.
"Vitkofs nerunā Ukrainas vārdā, viņš runā Donalda Trampa vārdā. Tāpēc Putina mērķis bija nodot Krievijas sarkanās līnijas tieši ASV prezidentam, apejot visus starpniekus. Maskavas aprēķins ir vienkāršs: Vašingtonai tagad ir jāizdara spiediens uz Kijivu, lai tā pieņemtu šos nosacījumus kā vienīgo dzīvotspējīgo ceļu uz mieru. Šīs tikšanās nebija sarunas. Tas bija apzināts nepārprotams Krievijas priekšnosacījumu izklāsts. Putins tagad gaida, vai šis tiešais vēstījums mainīs Trampa nostāju," uzskata Stanovaja.
Savukārt par Ukrainas delegācijas vizīti ASV krievu propagandisti paziņoja, ka Ukrainas amatpersonas esot "izsauktas" uz Floridu, kur notikušas nevis sarunas, bet gan instruktāža Ukrainai par sarunu rezultātiem Maskavā.
Kā raksta "The Guardian", Donalds Tramps juniors garā tirādē pret karadarbības turpināšanu Ukrainā paziņojis, ka Ukrainas "korumpētie" bagātnieki ir pametuši savu valsti, atstājot "to, ko viņi uzskatīja par zemnieku šķiru", lai cīnītos karā. Trampa dēls arī norādīja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paildzinot karu, jo zinot, ka nekad neuzvarēs vēlēšanās, ja tas beigsies, un apgalvoja, ka Ukraina esot daudz korumpētāka nekā Krievija.
"Trampam jaunākajam nav oficiālas lomas sava tēva administrācijā, taču viņš ir galvenā figūra MAGA kustībā. Viņa iejaukšanās atspoguļo dažu Trampa komandas locekļu antipātijas pret Ukrainas valdību un notiek laikā, kad Trampa sarunu komanda izdara spiedienu uz Kijivu, lai tā atdotu teritorijas," komentē laikraksts.
Maskavai un Vašingtonai kopīgas intereses
ASV nacionālās drošības stratēģija, kas par lielāko draudu demokrātijai un vārda brīvībai pasludinājusi Eiropu, ārkārtīgi iepriecinājusi Kremli, kas apgalvo, ka šī stratēģija "lielākoties atbilst" Krievijas vīzijai. Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs izteicās, ka Maskavas skatījumā jaunā ASV stratēģija varētu būt "pieticīga garantija" tam, ka būs iespējams turpināt kopīgu konstruktīvu darbu pie risinājuma rašanas Ukrainā.
Tikmēr amerikāņu žurnāliste un vēsturniece, kā arī vairāku grāmatu autore Anna Eplbauma par jauno stratēģiju raksta, ka tā ir "propagandas dokuments, kas paredzēts plašai lasīšanai. Tā ir arī performatīva pašnāvība. Grūti iedomāties vēl kādu lielvaru, kas tik strauji un tik publiski atteiktos no savas ietekmes. Būs vērts sekot līdzi reakcijām visā pasaulē, ne tikai Eiropā".
Žurnāla "The Economist" redaktors Šašanks Joši uzskata, ka nacionālās drošības stratēģija ir daudz bargāka pret Eiropu nekā pret Krieviju. Nav pieminēti draudi no Krievijas puses vai atturēšana, tikai tas, ka prioritāte ir "stratēģiskās stabilitātes atjaunošana". Eiropa tiek attēlota kā būtisks drauds brīvībai. "Radikāls, bīstams dokuments," secina Joši.
Savukārt laikraksta "Le Monde" ieskatā "nekad agrāk šāda veida oficiāls dokuments nebija demonstrējis tādu vienaldzību pret Amerikas pretiniekiem un tādu necieņu pret tās tradicionālajiem sabiedrotajiem, īpaši tiem, kas atrodas Eiropā".
"Stratēģijā Eiropa tiek attēlota kā tāda, kas saskaras ar "civilizācijas iznīcināšanu" imigrantu un tās vadošo partiju līderu vadībā. Tajā teikts, ka Amerikas Savienotās Valstis kultivēs pretošanos Eiropas vadošajiem partiju līderiem, un apgalvots, ka daudzas no to valdībām "mīda kājām demokrātijas pamatprincipus, lai apspiestu opozīciju"," konstatē "The New York Times".
Lai uzkurinātu pašmāju publikas naidīgumu pret Eiropu kā kara kurinātāju un "ļaunuma perēkli", raidījums "60 minūtes" demonstrēja garu Putina ārpolitikas padomnieka Sergeja Karaganova monologu, kuru citādi kā par kūdīšanu uz karu nosaukt nevar.
"Mēs karojam ar Eiropu, nevis ar nabaga, nožēlojamo, maldināto Ukrainu. Es neesmu prezidents, bet varu teikt, ka karš nebeigsies, kamēr mēs neuzvarēsim Eiropu morāli un politiski, kamēr ārprātīgās Eiropas elites nepārtrauks savu neprātīgo skrējienu uz pasaules karu," klāstīja Karaganovs.
Savukārt par kodolkara ultimātu Putina padomnieks izteicās, ka "ir pilnīgi skaidrs, ka bez šāda ultimāta, un varbūt pat sliktākajā gadījumā bez šī ultimāta daļējas īstenošanas, mēs neizbeigsim nebeidzamo 500 gadu ilgo Eiropas uzbrukumu Krievijai un Eiropas karu vēsturi. Diemžēl tagad mums ir darīšana ar neparasti bezatbildīgu, brutālu un apstulbušu Eiropas eliti un ar milzīgu, apstulbušu iedzīvotāju skaitu".
Karaganovu papildināja odiozais propagandists Dmitrijs Kiseļovs, svētdienas vakara lielajā nedēļas ziņu apskatā norādot, ka Eiropa un Kijiva vēlas pamieru, tikai lai sagatavotos jaunam karam. Taču Maskava un Vašingtona vēloties ilglaicīgu mieru, turklāt Tramps būšot priecīgs aiz borta atstāt nevienam nevajadzīgo Eiropu.
Melu straume pār Ukrainu
Propagandisti sarūpēja kārtējo viltus ziņu sižetu par "šausmām", kas notiekot Ukrainā. Šoreiz runa ir par Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sievas Olenas Zelenskas labdarības fondu, par kuru krievi jau ilgstoši apgalvo, ka tas nododot ukraiņu bērnus pedofilu tīklam Rietumos. Visi šie apvainojumi tiek izteikti bez pierādījumiem un faktiem.
Arī aizvadītajā nedēļā izskanēja stāsts par fonda organizētu nometni nepilngadīgām meitenēm Turcijā, kur tās tikušas pārdotas seksuālā verdzībā turku vīriešiem, un daudzas palikušas stāvoklī. Par "pierādījumiem" kalpoja divi sliktas kvalitātes video. Vienā no tiem kāds turku vīrietis stāsta, ka ar ukraiņu meiteni esot nodarbojies ar seksu lielveikala invalīdu tualetē, kas esot pietiekami plaša. Savukārt otrajā video kāda meitene krieviski stāstīja, ka 15 gadu vecumā esot palikusi stāvoklī pēc seksa ar turku vīrieti.
Šie stāsti krieviem ir būtiski, lai "nomazgātu" savus noziegumus ukraiņu bērnu nolaupīšanā un aizvešanā uz Krieviju. Turklāt šos noziegumus ir atzinusi ANO UNICEF komiteja, turklāt arī Starptautiskā krimināltiesa par šiem noziegumiem ir izdevusi aresta orderi gan Putinam, gan Krievijas bērnu tiesībsardzei Marijai Ļvovai-Belovai.
Citā propagandas materiālā kāda Ukrainas Augstākās Radas deputāte klāstīja, ka neesot sastapusi nevienu ukraiņu karavīru, kas vēlas turpināt karot, lai aizstāvētu Ukrainu, jo visi vēloties karu izbeigt. Tie, protams, ir klaji meli. Tāpat deputāte atsaucās uz nez kur iegūtu vai pat tikai izdomātu statistiku, ka absolūtais vairums ukraiņu vēloties miera plānu parakstīšanu atbilstoši izvirzītajiem Krievijas noteikumiem.
Kopumā, vērojot krievu propagandu, izkristalizējas kopējais Kremļa uzstādījums draudēt ar karu Eiropai un izdarīt spiedienu uz Trampu, lai panāktu Ukrainas kapitulāciju.






































