
Aiz propagandas priekškara: Trampa garīgā neveselība un "vajag sākt ar Baltijas valstīm"

Aizvadītās nedēļas Krievijas ideoloģisko vēstījumu degpunktā bija 15. aprīlī Aizsardzības ministrijas publiskotais saraksts ar Eiropas valstu, tostarp arī Latvijas, rūpnīcām, kuras ražo dronus Ukrainai. Krievi publicēja šo rūpnīcu adreses un paziņoja, ka tās ir leģitīms Maskavas mērķis, tādējādi draudot veikt triecienus arī NATO valstu teritorijās.
Līdztekus krievi sprieda par ASV, Izraēlas un Irānas karu, slavējot teokrātisko mullu režīmu un nu jau atklāti kritizējot ASV prezidentu Donaldu Trampu. Šī kritika gan tiek veikta, izmantojot ASV propagandista Takera Karlsona un dažādu senatoru izteikumus.
Savukārt par Ungārijas parlamenta vēlēšanās uzvarējušo partiju "Tisza" un tās līderi Pēteri Maģāru tika sludināts, ka nekur tālu no iepriekšējā premjera un krievu drauga Viktora Orbāna jau viņš nestāvot. Tas pats Orbāns vien esot, tikai jaunāks un stingrāks. "Viņš neskrēja pie Ursulas fon der Leienas, lai zvērētu uzticību, viņš neizteica nekādu līdzjūtību Zelenskim. Tieši otrādi," gandarīti klāstīja propagandisti.
Reaģējot uz Maģāra paziņojumu, ka viņš ka ir gatavs atbloķēt Eiropas Savienības 90 miljonu aizdevumu Ukrainai, krievi tūdaļ gandarīti piebilda, ka vienlaikus Maģārs ir orientēts uz sankciju atcelšanu Krievijai un gatavs sazināties ar Krievijas prezidentu. Rietumi par viņa paziņojumiem esot atklāti vīlušies.
"Mēs ceram, ka Budapeštas politika attiecībā pret Krieviju Eiropas Savienības spiediena ietekmē katastrofāli nemainīsies. Vismaz mēs sagaidām, ka Ungārijas izlūkdienesti ievēros atturību, tostarp sadarbojoties, piemēram, ar Ungārijas militārā atašeja biroja pozīciju Maskavā," pauda Kremļa ideologi.
Šāda reakcija liecina vai nu par krievu vēlmi "saglabāt seju", vai nu par cerībām veikt darījumus arī ar Maģāru, tāpat kā iepriekš ar Orbānu.
"Vajadzētu sākt ar Baltijas valstīm"
"Visefektīvākā metode, protams, ir uzbrukt. Mums ir jāuzbrūk šiem objektiem. Nu, mums droši vien vajadzētu sākt ar Baltijas valstīm. Mēs varam tās sasniegt ar "Iskander" raķetēm, neizmantojot "Kinžal" vai "Orešņik". Ja mēs runājam par Spāniju, tad, protams, būs nepieciešamas jaudīgākas raķetes ar vienu kaujas galviņu," uz dronu rūpnīcu iznīcināšanas nepieciešamību Eiropā mudināja atvaļinātais ģenerālis Jevgeņijs Bužinskis.
Dronu rūpnīcu izveide Eiropā Krievijai ir kā bullim sarkana lupata, ko visi militāristi vērtēja kā tiešu apdraudējumu. Raidījuma "60 minūtes" vadītāji Olga Skabejeva un Jevgeņijs Popovs klāstīja, ka tā nav nejaušība, ka Krievijas Aizsardzības ministrija publicēja gan dronu ražotāju uzņēmumu nosaukumus, gan adreses. Jo visi šie uzņēmumi tiek uzskatīti par potenciāliem mērķiem. Sarakstā iekļauti 11 uzņēmumi, arī Londonā, Minhenē, Viļņā, Rīgā un Prāgā.
Krievijas Federācijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs paziņoja, ka tas, vai triecieni kļūs par realitāti, atkarīgs no turpmākās notikumu attīstības. Savu paziņojumu Medvedevs noslēdza, "novēlot Eiropas partneriem mierīgu nakti". Popovs gan steidza viņu palabot, ka nevis "partneriem", bet "pretiniekiem".
Krievi īpaši sašuta par Eiropas Savienības lēmumu 248 miljonus eiro atvēlēt dronu iegādei Ukrainai. "Visi šie soļi, protams, pārvērš Eiropu par Ukrainas stratēģisko aizmugures zonu un paildzina karu," paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija. Savukārt propagandisti atgādināja, ka vistuvāk Krievijai atrodas Lietuva un Latvija.
Dažāda kalibra militāristi un atvaļinātie ģenerāļi draudēja, ka Krievija nestāvēšot dīkā, ja Eiropa piegādās Ukrainai ieročus un militāro aprīkojumu. Līdz ar to rūpniecības kompleksi, kas ražo aprīkojumu Ukrainai, kļūšot par uguns triecienu mērķi.
Militārais eksperts Igors Korotčenko uzsvēra, ka nepieciešamības gadījumā Krievija esot gatava no parastajiem ieročiem pāriet uz speciālajiem, ar to saprotot kodolieročus.
"Polija savos poligonos intensīvi apmāca Ukrainas kaujiniekus. Mēs uzbruksim Polijas poligoniem. Rietumi infiltrē NATO un CIP aģentus Ukrainas bruņoto spēku tiešajā komandstruktūrā. Mēs viņus tur iznīcināsim. Mēs visur nogalināsim Krievijas ienaidniekus. Ja viņi vēlas atvērt uzņēmumus, kā viņi to dara tagad, mēs viņus tur iznīcināsim. Tas mums ir leģitīms mērķis. Mēs to iznīcināsim," draudēja propagandists Vladimirs Solovjovs.
Vienlaikus viņš pauda absolūti absurdas analoģijas ar notiekošo Tuvajos Austrumos, un Izraēlas triecieniem Libānai. "Kāpēc Izraēlai tas ir atļauts, bet Krievijai ne? Tāpēc, ka holokaustā gāja bojā seši miljoni ebreju, bet divdesmit septiņi miljoni padomju cilvēku neskaitās? Tā ir tik dīvaina loģika. Bet kaut kā tā šķiet pilnībā atbilstoša pašreizējo starptautisko tiesību interpretācijai."
Krievi sprieda, ka attiecībā uz Ukrainu vairs nevajadzētu pastāvēt vecajai attieksmei, ka tā ir draudzīga nācija, kas līdzinās pazudušajai avij. Patiesībā tā esot militāra pretiniece, pret kuru jāizmanto visi Krievijas bruņotajiem spēkiem pieejamie ieroči.
Šādi krievu draudi attiecībā uz Ukrainas sabiedrotajiem nav nekas jauns, un faktiski jau kopš tā brīža, kad Rietumvalstis sāka atbalstīt ukraiņus, krievi sāka draudēt, tostarp pat ar atombumbu, Londonai, Parīzei un Berlīnei. Protams, ka četru gadu laikā diendienā skandētie draudi zaudē savu asumu un varbūt baida tikai pašus krievus.
Tikmēr propagandists no Latvijas Andrejs Mamikins, atsaucoties uz melīgajiem izdomājumiem, ka Latvija ir atvērusi savu gaisa telpu Ukrainas droniem, vilka paralēles ar 1939. un 1940. gadu. Tāpat kā nekas jauns nav propagandistu kodolšantāža, tāpat arī Mamikins nenoguris maļ vienu un to pašu, ka krieviem jāpārņem Baltijas valstis, jo tās esot krievu vēsturiskās zemes.
"Padomju Savienības vadība un diženais un gudrais Josifs Staļins runāja par nepieciešamību pievienot Baltijas valstis Padomju Savienībai kā buferzonu," klāstīja Mamikins un uzsvēra, ka pašlaik esot tieši tāda pati situācija. Latvija ar savu rīcību pati uzprasoties, lai to pievieno Krievijai.
Genocīds kā propagandas instruments
Svētdien krievu TV propagandisti reflektēja par "padomju cilvēku genocīda" piemiņas dienu, kura ar Kremļa diktatora Vladimira Putina atbalstu tika ieviesta 2025. gada 29. decembrī.
"Jēdziens "padomju tautas genocīds" ir bīstams tieši tāpēc, ka tas padara neiespējamu dziļāku nacistu noziegumu izpratni. Uz neērtiem jautājumiem padomju varas iestādēm, piemēram, par to, kā tās varēja pieļaut, ka 70 miljoni tās pilsoņu jādzīvo vācu okupācijā, vai par to, vai tika veikti visi iespējamie pasākumi, lai glābtu Ļeņingradas iedzīvotājus no bada 1941. gada ziemā, tagad var ērti atbildēt ar frāzi: mums pašiem bija savs genocīds," raksta krievu opozīcijas laikraksts "Novaya Gazeta".
Turklāt, kā norāda laikraksts "Moscow Times", pats "padomju tautas" jēdziens ir ļoti problemātisks. PSRS bija daudzetniska un daudznacionāla valsts, savukārt Genocīda konvencija pieprasa, lai genocīda mērķis būtu konkrēta etniskā, nacionālā, rasu vai reliģiskā grupa. Turpretī "padomju tauta" bija politisks konstrukts, kas aptvēra dažādas iedzīvotāju grupas ar atšķirīgu identitāti, vēsturi un pieredzi.
Abi opozīcijas laikraksti uzskata, ka Kremlis šo piemiņas dienu un jēdzienu "padomju tautas genocīds" izmanto tikai un vienīgi propagandas nolūkos. "Laikā, kad Krievija izpelnās starptautisku nosodījumu par karu Ukrainā, "padomju tautas genocīda" iekļaušana publiskajās debatēs liecina, ka Kremlis "cenšas attēlot Krieviju kā upuri, vienlaikus ignorējot savus noziegumus, piemēram, Krimas tatāru un čečenu deportācijas," raksta "Moscow Times".
Šajā "genocīda" kontekstā īpaši cinisks ir fakts, ka 19. aprīlī Tomskā tika demontēts piemineklis, kas bija veltīts boļševiku represiju upuriem.
To, ka tā ir vistīrākā propaganda pašreizējā kara ar Ukrainu apstākļos, liecina svētdienas vakara raidījumā "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" pārraidītā Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāves Marijas Zaharovas uzruna. Tajā viņa uzsvēra, ka 81 gadu pēc Otrā pasaules kara Rietumi grib "revanšēties" Krievijai par tās uzvaru un "atriebties" par sakāvi.
Zaharova klāstīja, ka Rietumi vēloties mazināt Krievijas lomu uzvarā pār fašistisko Vāciju un tiekot pat aizvērti muzeji koncentrācijas nometnēs, kas absolūti neatbilst patiesībai. Viņa arī sašutusi "atcerējās", cik daudz vēsturiskas nepatiesības un "drazas" par Krievijas lomu Otrā pasaules kara laikā esot izdots pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā.
"Bet, paldies Dievam, tad pie varas nāca citi politiskie spēki un figūras, kas izbeidza šo iekšējo bakhanāliju. Un, protams, galvenā loma šeit, būsim godīgi, pieder Krievijas prezidentam Vladimiram Vladimirovičam Putinam, kurš visu savu sirdi un dvēseli ieguldīja mūsu vēsturiskās atmiņas atjaunošanā," patētiski dvesa Zaharova.
Ja kādreiz tieši Krievijas demokrātiskā prese bija tā, kas publicēja materiālus par vēsturisko Molotova Ribentropa paktu un uzdeva jautājumus, vai lielie dzīvā spēka zaudējumi bija neizbēgami, tad pašlaik par to var draudēt kriminālatbildība.
Apšauba Trampa garīgo veselību
Pēc ASV sāktā kara pret Irānu krievi ir sākuši atklāti kritizēt ASV prezidentu Donaldu Trampu, ko viņi agrāk nedarīja. Tiesa, interesanta iezīme ir tā, ka par Trampu viņi nepauž paši savus komentārus, bet plaši tiražē sižetus, kuros Trampu kritizē viņa kādreizējais sabiedrotais propagandists Takers Karlsons un dažādi kongresmeņi.
"Tramps ir briesmīgs. Tramps ir traks. Viņš teica, ka pāvests ir vājš. Bet kas tad viņš pats ir? Manuprāt, Tramps izliekas par kristieti, bet patiesībā viņš tāds nav. Pirms kļūšanas par prezidentu nekad neesmu dzirdējis viņu runājam par kristietību, Dievu vai baznīcas apmeklēšanu. Viņš vienkārši uzliek tēlu, kas darbojas un nes viņam popularitāti. Tātad viņam nav īstas ticības. Tramps jūtas mazliet kā Dievs. Viņš pat teica, ka Leons XIV kļuva par pāvestu, pateicoties viņam. Bet, cik es saprotu, kļūšana par pāvestu notiek pēc Dieva gribas," šādus ASV kongresmeņa izteikumus translēja Krievijas televīzija.
Lūk, vēl viens kongresmeņa citāts par Trampu, kuru pārraidīja propagandistu raidījumos: "Šī ir garīgi traucēta persona. Šī ir persona, kurai nevajadzētu būt nekādai saistībai ar virspavēlnieka amatu. Uzbrukt pāvestam ir neizdevīgi, neprātīgi, nepiedienīgi un aizskaroši. Jautājums par to, vai un kā atcelt Trampu no amata, atsaucoties uz divdesmit piekto konstitūcijas grozījumu, tiek atklāti apspriests."
Ironisks ir fakts, ka krievi, kas Rietumu liberālos medijus dēvē par informācijas "izgāztuvēm", apvainojot tos pērkamībā, tagad plaši citē, piemēram, "New York Times" un "Axios", kuros tiek pārspriesta Trampa garīgā (ne)veselība un neadekvātās rīcības.
Skandalozais propagandists Vladimirs Solovjovs atklāti kritizēja ASV aizsardzības ministru Pītu Hegsetu, paziņojot, ka viņam kādreiz esot bijusi liegta piekļuve nozīmīgiem amatiem, jo "viņa tetovējumi klasificēja viņu kā teroristu un bīstamu, smagu alkoholiķi, bet kurš tagad lielā mērā ir pavēris ceļu jebkuram idiotam kļūt par NATO aizsardzības ministru".
Solovjovs ironizēja arī par Hegseta citēto izdomāto Bībeles citātu no Tarantino filmas "Lubene", paziņojot, ka Hegsets daudzējādā ziņā ir aizēnojis lielo psalmu dziesminieku ķēniņu Dāvidu.
Šī attieksmes maiņa pret Trampu un viņa komandu liecina, ka krievi laikam vairs īsti necer gūt kādas dividendes Ukrainas jautājumā no pašreizējās administrācijas. Ne velti Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sūkstījās, ka "Ankoridžas gars" ir izplēnējis.






































