VIDEO: kā visu nesabojāt jau sākumā? Pavasara darbi un izaicinājumi botāniskajā un citos dārzos
Pavasaris ir laiks, kad daba mostas, bet mums jāķeras pie stādīšanas un dārza sakopšanas darbiem. Tā ir arī iespēja veidot videi un dabai draudzīgāku apkārtni.
Nacionālā botāniskā dārza (NBD) eksperte Ginta Jakštāne, Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras, reto un saimnieciski izmantojamo augu sektora vadītāja teic – katrs pavasaris atnāk ar saviem pārsteigumiem, un šis gads nav izņēmums.
Īpaši smagi aizvadītajā ziemā ir klājies skujkokiem un mūžzaļajiem augiem, tostarp rododendriem, priedēm, tūjām, pacipresēm un baltajām eglēm. Spilgtā pavasara saule februārī un martā radījusi pamatīgus apdegumus, bet lielajā ziemas salā augi nosaluši.
Tomēr eksperte mierina, ka nelaime nav neatgriezeniska. Pagaidām nevajadzētu steigties ar bojāto zaru griešanu vai zāģēšanu, jo pastāv liela iespēja, ka guļošie pumpuri modīsies un laika gaitā koki paši atjaunosies.
Pareiza dārza darbu sākšana un augsnes kopšana
Sākot pavasara darbus, pirmais un svarīgākais solis ir augu laistīšana, kam drīz vien seko arī mēslošana. NBD eksperte Ginta uzsver, ka viena no biežākajām kļūdām pavasarī ir steigties ar stādīšanu, īpaši, ja stādi kādu laiku jau auguši siltumnīcā. Šādi augi ir pieraduši pie siltuma, tāpēc tos nekādā gadījumā nedrīkst uzreiz stādīt klajā laukā bez iepriekšējas norūdīšanas un pakāpeniskas pieradināšanas pie āra apstākļiem.
Tāpat dārzkopjiem vajadzētu atteikties no augsnes pārrakšanas pavasarī. Dziļa irdināšana bojā augsnes struktūru, tāpēc barības vielas ātri izskalojas un augsne noplicinās. Ieteicams uzirdināt tikai pašu augsnes virskārtu vai, vēl labāk, mulčēt. Kā mulčas materiālu dārzā noder siens, salmi, lapas, komposts, mizu mulča vai šķelda.
Augu prasības un pārdomāta plānošana
Katram augam ir specifiskas augšanas prasības, kas jāņem vērā, lai dārzs būtu veselīgs. Kā piemēru Ginta min pareizu stādīšanas dziļumu. “Koku stādot, jāraugās, lai mēs to neiestādām par dziļu, savukārt ogulāji jāstāda mazlietiņ dziļāk, nekā tie ir auguši.”
Bieža kļūda, vēloties ātrāk panākt baudāmu rezultātu, ir sastādīt augus pārāk tuvu citu citam. Plānojot stādījumus, vienmēr jāņem vērā, cik liels un kupls izaugs konkrētais augs.
Apputeksnētāju un dabas daudzveidības veicināšana
Botāniskajā dārzā viens no pamatuzdevumiem ir Latvijas reto un aizsargājamo augu saglabāšana. Kopumā kolekcijās ir 93 aizsargājamu augu sugas, no kurām 69 tiek saglabātas audu kultūrā. Taču tikpat svarīga dārza ekosistēmas daļa ir augu un dzīvnieku mijiedarbība, kurā nepārtraukti notiek vielu, enerģijas un informācijas aprite.
Nozīmīga loma ir apputeksnētājiem, piemēram, kamenēm, kas dārzā ir ļoti laba zīme. Lai atbalstītu kukaiņus, NBD dārzā tiek uzturēti dažādi dzīvotņu elementi – dīķi, grāvji un akmeņu kaudzes, kur kukaiņi var droši patverties. Tāpat tiek praktizēta vēlā pļaušana (maksimāli divas reizes gadā), ļaujot savvaļas augiem iziet pilnu dzīves ciklu, nogatavināt sēklas un nodrošināt kukaiņiem gan barību, gan patvērumu. Bioloģiskajai daudzveidībai nāks par labu, ja arī privātmāju saimnieki zālienos atstās kādu nenopļautu stūrīti un necentīsies visu teritoriju uzpost līdz absolūtam perfektumam.
Kukaiņu loma dārza ekosistēmā – draugi vai kaitēkļi?
Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns skaidro, ka kukaiņi ir viena no galvenajām barības ķēdes sastāvdaļām un dārzā tie nav tik briesmīgi, kā nereti tiek uzskatīts. Lai dārznieks spētu atšķirt derīgos kukaiņus no kaitēkļiem, nepieciešamas plašas zināšanas. Kā uzskatāmu piemēru entomologs min mārītes – kamēr dārzā uzdarbojas laputis, mārītes ir dārznieka sabiedrotie, jo ar tām cīnās. Savukārt skudras, lai gan mēdz traucēt ar saviem pūžņiem un taciņām, kopumā darbojas kā dabas sanitāri un palīdz ierobežot citus kaitēkļus.
Uģis aicina dārzniekus mierīgāk uztvert kukaiņu radītos vizuālos defektus. “Ja tas kukainis, kas apsēdies uz lapas, izgrauž četrus caurumus, augam no tā nekāda baigā bojājuma nav.” Pētījumi rāda, ka dārza kukaiņu daudzveidība ir milzīga, ilgākā laika posmā vienā dārzā var ielidot vairāki simti vai pat tūkstoši dažādu sugu. Piemēram, tauriņu pētniekam Ivaram Šulcam piemājas dārzā Purvciemā ir izdevies konstatēt pat vairāk nekā 1000 tauriņu sugu.
Dārzā sastopamas arī lapsenes un irši. Lapsenes galvenokārt ir visēdāji, kas medī citu kukaiņu kāpurus un tādējādi palīdz apkarot kaitēkļus. Arī irši nav tik bīstami, kā pieņemts domāt, – ja cilvēks tos liks mierā, tie pirmie neuzbruks. Dabas daudzveidība palīdz dabiski ierobežot arī ērču izplatību, jo bagātīgā un daudzveidīgā vidē ir vairāk citu dzīvnieku, kas ērces var apēst, kamēr vienveidīgā, zemu nopļautā mauriņā šādu dabisko ienaidnieku trūkst. Entomologs iesaka cilvēkiem pamazām iepazīt kukaiņus, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas un mākslīgā intelekta palīdzību. Tuvāk iepazīstot dabu, mazinās arī bailes no tās.
Raksts sagatavots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
