Aiz propagandas priekškara: bezjēdzīgās miera sarunas un enerģētiskā krīze
Kamēr Krievijas ārlietu ministrs skaidri sludināja, ka nemainīgs Krievijas mērķis Ukrainā ir valdības nomaiņa, Ukrainā turpinās traģiski notikumi, kurus Latvijas vēstnieks Ukrainā Andrejs Pildegovičs jau nodēvējis par krievu veiktu genocīdu - krievi turpināja triecienus pa Ukrainas enerģētikas infrastruktūru, atstājot lielu daļu valsts ļoti bargā salā bez elektrības, siltuma un ūdens.
Lai arī ASV prezidents Donalds Tramps lūdza Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu atturēties no uzbrukumiem enerģētikas objektiem līdz 1. februārim, tas situāciju būtiski neatviegloja.
"Vakar vakarā [30. janvārī] netika veikti triecieni enerģētikas objektiem, bet vakar pēcpusdienā tika skarta mūsu enerģētikas infrastruktūra vairākos reģionos. Tagad mēs novērojam Krievijas armijas pāreju uz triecieniem loģistikai. Turpinās arī bezpilota lidaparātu uzbrukumi parastajiem dzīvojamajiem rajoniem pilsētās. Turklāt pret Harkivas apgabalu tika izmantota ballistiskā raķete - tika bojātas civilās ražošanas iekārtas noliktavas, un tas ir amerikāņu uzņēmums," sociālajā tīklā X vēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Tikmēr par notikumiem ASV iekšpolitikā un tās ārpolitikā krievi runāja, savu kritiku nekādā gadījumā nevēršot pret Trampu personīgi, bet tomēr nododot vēsti savai sabiedrībai, ka ASV nebūt viss nav kārtībā. Proti, iztiekot bez Trampa vainošanas un pieminēšanas, krievi rādīja vairākus sižetus par notikumiem Minesotā saistībā ar ICE aģentu plosīšanos, kā arī pieminēja ASV, krievuprāt, nepamatoto vēršanos pret Irānu, kas ir Krievijas sabiedrotā.
Proti, krievi slavē amerikāņus par sev izdevīgajām "miera sarunām" par Ukrainu, vienlaikus, izmantojot izdevību parādīt ASV negatīvā gaismā par vēršanos pret migrantiem un "imperiālistisko" politiku attiecībā pret Irānu. Tā teikt, divi zaķi ar vienu šāvienu.
Līdztekus krievi savos propagandas raidījumos ir ļoti aizrāvušies ar dažādu dokumentālu hroniku rādīšanu, kur redzamas nacistu zvērības Otrā pasaules kara laikā. To pavada vēstījums, ka šodienas Eiropas līderi ir vēsturisko nacistu pēcteči, un arī šodien no viņiem var sagaidīt tādas pašas zvērības.
Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs nepārprotami skaidrā tekstā pateica: runa nav tikai par Donbasa sagrābšanu. Krievu mērķis ir režīma maiņa Ukrainā. Kamēr tas nebūs noticis, Rietumi var runāt par kādām drošības garantijām grib, Maskava nekad tām nepiekritīs.
Enerģētiskajā krīzē vaino pašu Ukrainu
30. janvāra raidījumā "60 minūtes" tā vadītāji propagandisti Olga Skabejeva un Jevgeņijs Popovs ar nepārprotamu lepnumu klāstīja, ka masveida gaisa uzlidojumi un aukstais laiks ir izraisījuši elektroenerģijas padeves sabrukumu Ukrainā. "Elektroenerģijas padeves pārtraukumi turpinās visā valstī. Jau tā nemierīgais un nožēlojamais Kijivas Troješčinas rajons ir kļuvis par kopienas katastrofas simbolu. Kijivas režīms ir apmulsis un panikā. Zelenska ierēdņi atzīst, ka vienkārši nezina, ko darīt. Remontdarbu vietā amatpersonas iesaka ukraiņiem iemācīties dzīvot bez apkures un pierast pie regulāriem elektroenerģijas padeves pārtraukumiem. Viņi iesaka rakt atkritumu bedres tieši daudzdzīvokļu māju pagalmos un izmantot kaķu pakaišus. Frustrētie ukraiņi novēl Zelenskim dzimšanas dienā veselo saprātu un līdzjūtību, kā arī pienācīgu uzvalku, ko ņemt līdzi trimdā. Protestējot cilvēki dodas ielās un bloķē ceļus," nekaunīgi meloja propagandisti.
Proti, krievi nevienā brīdī nejūtas vainīgi par to, ka tūkstošiem cilvēku, ieskaitot zīdaiņus, Kijivā ir pakļauti nosalšanas draudiem. Savus triecienus viņi uzskata par absolūti leģitīmiem, paziņojot, ka pie visa vainīgs Zelenskis, jo viņš atsakās izbeigt karu. Vēl vairāk, propagandisti melo, ka ukraiņu dusmas ir vērstas nevis pret krievu okupantiem, bet gan pret Zelenski.
Skandalozais propagandists Vladimirs Solovjovs gāja vēl tālāk, ukraiņus vainojot ne tikai krievu izraisītajā enerģētikas krīzē, bet karā kopumā. Solovjova ieskatā ukraiņi paši pie visa ir vainīgi, jo nav sacēlušies pret Zelenski un nav metušies Krievijas apkampienos.
"Kas jūs pārvalda? Dēmoni! Un jums, ukraiņi, ja kaut kas jūsos joprojām atgādina par jūsu diženo vēsturi kā Krievijas impērijas sastāvdaļai un par jūsu uzticību patiesajai pareizticīgajai ticībai, tad jums ir iespēja glābties. Pretējā gadījumā izvēlieties nāvi, pirmkārt un galvenokārt, dvēseles nāvi," skandēja Solovjovs.
Turpinot ukraiņu vainošanu, Solovjovs noņēma jebkādu atbildību no agresora, paziņojot: "Jums ir vienkārša izvēle: gāzt savu noziedzīgo valdību un dzīvot mierā, vai mirt, kad jūsu valdība jūs izmetīs frontes līnijā. Vienīgais jautājums ir: par ko? Mēs zinām, par ko mēs cīnāmies. Mūsu mērķi ir svēti, mēs esam krievi, Dievs ir ar mums. Kas ir ar jums? Nožēlojamu pederastu un pervertu bars."
Solovjovs savā uzrunā ukraiņiem, kas patiesībā bija domāta pašmāju auditorijai, jo Ukrainas ukraiņi krievu propagandu neskatās, sludināja, ka ukraiņi ir "Zelenska nacistu režīma vergi", kas pat nevar izbraukt no valsts. Līdztekus propagandists meloja, ka Putins nekad neesot teicis, ka grib iznīcināt Ukrainu kā valsti. Tieši paši ukraiņi situāciju novedot līdz šādai galējībai.
Skaidrs, ka propagandistiem šādas runas ir nepieciešamas, lai, Dievs pasarg, kādām līdzjūtīgākām dvēselēm nenāktu prātā žēlot ukraiņus par to, ka viņi faktiski atstāti nosalšanai. Ja ar ienaidnieka dēmonizēšanu vien ir par maz, jo pārāk daudz tas izskatās pēc upura, tad skaidrs, ka lielākos panākumus dos pašu upuru vainošana viņu likstās. Turklāt ar velnišķīgu viltību tiek piedāvāts arī "risinājums", kā upurim būtu jāuzvedas, lai viņa ciešanas beigtos. Ja viņš to nedara, tad pats vainīgs. Tādējādi propagandas vēstījumi atbrīvo "vienkāršos krievus" no jebkādas vainas izjūtas.
Miera sarunu bezjēdzīgums
Lai gan amerikāņi joprojām tradicionāli ir optimistiski, tomēr Lavrova izteikumi, tostarp saistībā ar ASV un Krievijas pārstāvju sarunām, kas notika 31. janvārī Floridā, skaidri liecina: kamēr Ukrainā pie varas būs Zelenskis vai jebkurš cits Ukrainas neatkarības kursa un virzības uz Rietumiem turpinātājs, krievu militārā agresija turpināsies.
Lavrovs ļoti skaidri pauda, ka krievi nepiekritīs nekādām Rietumu drošības garantijām Ukrainai, kamēr kādā no tās daļām pie varas būs "rusofobisks režīms, kas īsteno neonacistisku politiku". Kā atkārtoti uzsvēra Kremlis, ja netiks mainīts valdošais režīms Ukrainā, tā turpinās būt par placdarmu, no kura uzbrukt Krievijai.
"Neviens, ar ko es runāju Ukrainā, netic, ka Rietumu nākotnes "drošības garantijas" tiktu ievērotas un tās kādreiz tiktu izmantotas. Lai tām ticētu, ir jātic, ka Rietumvalstis sāks lielu karu ar Krieviju Ukrainas dēļ. Tas ir neticami šī vārda vistiešākajā nozīmē," tik skeptiski sociālajā tīklā X raksta ārpolitikas un drošības analītiķis Džimijs Raštons.
Jāteic, ka Kremlis nepiekrīt ASV nostājai, ka Donbasa teritoriālā kontrole joprojām ir vienīgais neatrisinātais jautājums ASV, Ukrainas un Krievijas miera sarunās. Krievijas prezidenta palīgs Jurijs Ušakovs 29. janvārī Krievijas valsts televīzijas intervijā nepiekrita šādam ASV valsts sekretāra Marka Rubio sarunu raksturojumam, uzsverot, ka darba kārtībā ir arī citi svarīgi jautājumi.
Kas ir šie citi svarīgie jautājumi savukārt artikulēja Lavrovs ar savu paziņojumu, ka nepiekritīs, ka Ukrainā pie varas paliek "neonacistisks režīms".
Tikmēr propagandists Popovs tradicionāli paziņoja, ka galvenais šķērslis ceļā uz mieru ir Zelenskis un viņa prasība, lai Putins brauc uz sarunām uz Kijivu, ir absurda. Putins gan noteikti uz Kijivu braukšot, taču pēc uzvaras karā.
Kā vienlaikus paziņoja Kremlis, kamēr dokumenti netiks parakstīti, uguns pārtraukšanas nebūs. "Tas fundamentāli maina pieeju, kas pastāvēja gan Minskas formātā, gan Stambulas formātā. Šī tēze nozīmē, ka Krievijai nav nevienas valsts pasaulē, ieskaitot Amerikas Savienotās Valstis, kas varētu garantēt otras puses saistību izpildi. Krievijai šī tēze nozīmē, ka vienīgais šo saistību garants ir Krievijas armija un flote. Ne Minskas, ne Stambulas formātiem neizdevās atrisināt konfliktu, jo pirms sēšanās pie sarunu galda viņi mums teica: noslēgsim pamieru. Tā ir bijis astoņus garus gadus. Tagad tā vairs nebūs," dažādās toņkārtās uzsvēra Kremļa amatpersonas.
Grenlande, Krima, referendums
Krievi ar lielu prieku izmanto nokaitēto situāciju ap Grenlandi savā labā. Propagandisti, reflektējot par ANO ģenerālsekretāra Antoniu Guterreša skaidrojumu par Grenlandes tautas pašnoteikšanās tiesībām, protams, uzdeva jautājumu, kāpēc šādu pašnoteikšanās tiesību Rietumu skatījumā nav Krimas autonomās republikas iedzīvotājiem.
Krievi izlikās nezinām, ka šādi referendumi notiek starptautiski noteiktā kārtībā, un tie nevar notikt okupācijas armijas klātbūtnē.
Īpaši ciniski izskanēja apgalvojumi par to, ka tad, ja Ukraina respektētu tautas viedokli un būtu pieņēmusi balsošanas rezultātus Donbasā, Novorossijā un Krimā, iespējams, asinsizliešana nebūtu notikusi. Propagandisti gāja vēl tālāk, paziņojot, ka arī no Ukrainas konstitūcijas viedokļa ukraiņu karavīriem esot pieņemami aiziet no šīm teritorijām, pamatojoties uz tur notikušajiem referendumiem.
Savukārt Solovjovs paziņoja, ka "mums ir jāpalielina Ukrainas militāro upuru skaits līdz astoņdesmit, ja nepieciešams, simts vai, ja nepieciešams, simt piecdesmit tūkstošiem cilvēku mēnesī. Lai to panāktu, šķiet, ka mums būs jāpārorientē mūsu dronu veiktie triecieni. Mums būs jāpaplašina mūsu triecienu ģeogrāfija un jāvēršas pret lielām Ukrainas karaspēka koncentrācijām to izvietošanas vietās tālu no līnijas. Tā kā Ukrainas teritorijā nav punktu, kurus mēs nevarētu sasniegt ar savām raķetēm, tad, ja viņi vēlas asinspirti, viņi to dabūs".
