Aiz propagandas priekškara: Eiropas iznīcināšana un NATO histērija
"Eiropa ir pūstoša izgāztuve, no kuras jāturas pēc iespējas tālāk," šie Krievijas odiozā politologa un kodolieroču izmantošanas atbalstītāja Sergeja Karaganova vārdi kļuva par aizvadītās nedēļas Kremļa propagandistu galveno vadmotīvu, kas tika izspēlēts dažādās interpretācijās un kontekstos.
Par Eiropas "pagrimumu" krievi runāja gan Davosas samita, gan Grenlandes, gan, protams, arī Ukrainas, Krievijas un ASV miera sarunu kontekstā. Turklāt nu jau izskatās, ka "kremlini", Trampa antieiropiskās retorikas iedvesmoti un apdullināti, uzkurina un uzkūda pašmāju sabiedrību uz Eiropas iznīcināšanu, jo, Karaganova vārdiem runājot, "kodolieroču neizmantošana arī var būt grēks".
Šajā diskursā labi iederas arī Kremļa vadošo ideologu pakalpiņš no Latvijas Andrejs Mamikins, kurš propagandistu televīzijas raidījumā bļaustījās, ka vidējas darbības ballistisko raķeti "Orešņik" vislabāk būtu izmēģināt triecienos pa baltiešiem, jo "viņu nebūtu žēl".
Teritoriālais kompromiss teju neiespējams
Aizvadītās nedēļas nogalē Abū Dabī notika trīspusēja tikšanās - ASV, Ukraina, Krievija -, lai apspriestu kara izbeigšanas iespējas. Prognozējami, visoptimistiskāk uz šīm sarunām raudzījās ASV. Tomēr jāuzsver, ka sarunas Abū Dabī noslēdzās bez jebkādas vienošanās. Galvenais šķērslis - Donbasa teritoriālā piederība.
Kā zināms, Krievija pieprasa Ukrainas spēku izvešanu no Donbasa. Arī ASV savas drošības garantijas Ukrainai izvirzīja ar nosacījumu, ka tā pieņems teritoriālo kompromisu. Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atkārtoti apliecina, ka Ukraina savas teritorijas Krievijai neatdos.
Līdz ar to likumsakarīgs ir Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretāra Dmitrija Peskova paziņojums, ka Kremlis pašlaik atturas no Abū Dabī notikušo Krievijas, ASV un Ukrainas trīspusējo konsultāciju vērtēšanas.
"Es vēl nevaru sniegt vērtējumu; būtu kļūda gaidīt kādus būtiskus rezultātus no šīm sākotnējām sarunām. Šis ir ļoti sarežģīts jautājums," uzsvēra Peskovs, tomēr piebilstot, ka "pats fakts, ka šīs sarunas ir sākušās konstruktīvā veidā, var tikt vērtēts pozitīvi".
Tikmēr par Kremļa patiesajiem centieniem, kas neaprobežojas tikai ar Donbasa iegūšanu, liecina Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova teiktais, ka "priekšlikumi par izlīgumu, kuru pamatā ir mērķis saglabāt nacistu režīmu Ukrainas daļā, kas tiks saukta par tādu, protams, Krievijai ir absolūti nepieņemami".
Domnīcas "Carnegie Endowment for International Peace" vecākā zinātniskā līdzstrādniece Tatjana Stanovaja norāda, ka pēdējās nedēļās Krievijas augstākās amatpersonas arvien skaidrāk uzsver, ka viņu patiesais mērķis ir režīma maiņa Ukrainā.
"Kā jau iepriekš teicu, runa nav par marionešu valdības ieviešanu Kijivā. Runa ir par institucionālu apstākļu radīšanu, kuros "pretkrieviskie" spēki vienkārši tiek izslēgti. Šis mērķis atspoguļojas Krievijas politiskajās prasībās Ukrainai. Atkal - runa nav par teritoriju - runa ir par visu Ukrainu, nevis ar fiziskas kontroles, bet gan ar institūciju palīdzību," sociālajos tīklos vēsta Stanovaja.
Propagandisti ārkārtīgi skrupulozi vētīja miera sarunu delegāciju sastāvu. Krievi ārkārtīgi sašuta par to, ka Ukrainas delegācijā ir iekļauts Zelenska kancelejas vadītājs, bijušais Galvenās izlūkošanas pārvaldes priekšnieks Kirilo Budanovs. Krievi apgalvoja, ka tas viņiem esot spļāviens sejā.
"Mūsu delegāciju vada ļoti nopietnas militāras struktūras augsta līmeņa vadītājs. Un viņam pretī sēž terorists, slepkava un nelietis Budanovs. (...) Mēs esam pieklājīgi cilvēki. Mēs zinām, kā uzvesties. Bet mēs neko neaizmirstam. Mēs visu ļoti labi atceramies. Un mēs zinām, kas un kā plāno teroristu uzbrukumus mūsu teritorijā," sava sarunu šova tiešraidē kliedza par "krievu Gebelsu" iesauktais Vladimirs Solovjovs.
Šāda Ukrainas delegācijas diskreditēšana liecina, ka krieviem nav patiesas vēlmes panākt mieru Ukrainā, kas neparedz tās kapitulāciju. Tas labi saskan ar Lavrova teikto, ka Maskava nesamierināsies, ja daļā Ukrainas saglabāsies līdzšinējais "nacistiskais režīms".
Līdztekus krievi īstenā staļinistu un hitleristu garā sprieda, kādai jābūt ideoloģijai okupētajās teritorijās, kuras anektējusi Krievija. "Trīs komponentes - valstiskums, tautība, vienotība, kur valstiskums ir lojalitāte valstij, kur tautība ir mūsu valsts daudznacionālisms. Šī vienotība kopumā izpaužas krievu tautā, kur visu sociālo slāņu, partiju grupu un attiecīgi tautību vienotībai jābūt saistītai ar lojalitāti valstij," totalitāras valsts uzstādījumu, kas varbūt var šķist pieņemams krieviem, bet ne citām tautām, atskaņoja propagandisti.
"Eiropas krahs Davosā"
Krievi, runājot par Davosas forumu, līksmoja par to, kā ASV prezidents Donalds Tramps ir "nopēris" un izsmējis "vārgos un nožēlojamos eiropiešus". Kamēr sapratne starp Krieviju un Ameriku aug, ASV attiecības ar Eiropu pasliktinās, priecājās propagandisti.
Tas, protams, vislielākajā mērā ir saistīts ar Trampa ambīcijām pārņemt ASV kontrolē Grenlandi. Pagājušās nedēļas nogalē to pirmo reizi komentēja arī Putins. Viņš norādīja, ka tā esot NATO "iekšējā lieta", kas Krieviju neskar. Tomēr uzskatīja par vajadzīgu piebilst, ka Dānija vienmēr esot pret Grenlandi izturējusies kā pret savu koloniju, visnotaļ cietsirdīgi. Tāpat Putins klāstīja, ka Krievijai esot pieredze šādu jautājumu risināšanā, jo tā savulaik taču esot izdevīgi ASV pārdevusi Aļasku.
Īsāk sakot, Putina komentārs Trampu varēja tikai iepriecināt. Turklāt Kremļa diktators laipni izrādīja labo gribu neiejaukties, to pasludinot par NATO "iekšējo lietu", acīmredzami cerot sagaidīt līdzīgu reakciju no Trampa Maskavai svarīgos jautājumos.
Savukārt Peskovs uzsvēra, ka Tramps, pievienojot Grenlandi ASV, noteikti ieies vēsturē, ieņemot tajā paliekošu lomu.
Lai situāciju padarītu vēl nepārprotamāku, krievi demonstrēja diemžēl patiesu sižetu par Dānijas noziegumiem pret Grenlandē dzīvojošajiem inuītiem, kas notika no 1966. līdz 1999. gadam. Skaidrs, ka šā jautājuma aktualizēšana krieviem ir ļoti izdevīga.
Līdztekus propagandists Dmitrijs Kiseļovs priecīgs rādīja karikatūru, kura attēlo Trampu nicinoši urinējam uz pieticīga NATO kapakmens, uz kura norādīts alianses nāves datums - 2026. gads. Uz plāksnes rakstīts "Jaunās ASV teritorijas - Grenlande".
Līdz ar to krievi rezumēja, ka Eiropa Davosā esot piedzīvojusi krahu, bet NATO ir histērijā.
Savukārt ironisko un Trampam nebūt ne glaimojošo žurnāla "The Economist" vāka bildi, kurā ASV prezidents attēlots ar kailu krūšu daļu jājam uz polārlāča, kas ir atsauce uz mēmi par Putinu, jājot uz brūnā lāča, Kiseļovs traktēja kā Trampa vēlmi būt līdzīgam Krievijas prezidentam. Propagandista ieskatā tas esot Eiropas "zugzwang" (šaha termins, kas nozīmē situāciju, kurā pienākums veikt gājienu ir nopietns trūkums).
Tikmēr Lavrovs spriedelēja, ka "nav runas par to, kurš atļauj kādam spēlēt kādu lomu vai kurš to neļauj. Svarīgi ir tas, vai jūs vēlaties to spēlēt? Un, ja vēlaties, otrais jautājums ir par to, vai jūs varat spēlēt lomu, kas novedīs pie ilgtspējīga miera? Es neredzu šādas personas Eiropā starp tiem, kas aktīvi darbojas Ukrainas jautājumā. Tās, pirmkārt un galvenokārt, ir Berlīne, Parīze, Brisele un tagad Helsinki, Baltijas valstis un, starp citu, Londona, kas arvien vairāk runā Eiropas vārdā".
Savukārt par Trampa "Miera padomi", kurai negrasās pievienoties absolūtais vairākums Eiropas Savienības valstu (pašlaik to izdarījušas tikai Ungārija un Bulgārija), bet jau pievienojusies, piemēram, Baltkrievija, Putins izteicās visnotaļ atzinīgi. Viņš sāka ar pateicību Trampam par uzaicinājumu, pauda gatavību piedalīties Miera padomes darbā, kas galvenokārt vērsta uz Gazas jautājuma noregulēšanu, jo Krievija esot liels "Palestīnas draugs". Un Krievija arī esot gatava maksāt Trampa prasīto dalības maksu - vienu miljardu dolāru, kuru Kremlis grasās novirzīt no tam piederošajiem līdzekļiem, kas iesaldēti ASV.
"Pūstošā izgāztuve - demokrātiskā Eiropa"
Krievu propagandisti neko nedara nejauši. Tādēļ visnotaļ zīmīga ir Solovjova izvēle uz sarunu aci pret aci uzaicināt skandalozo politologu Sergeju Karaganovu, kura izteikumi nebūt nav uzskatāmi par nevainīgu "personīgo viedokli", ņemot vērā viņa pietuvinātību Putinam.
2024. gadā somu politikas zinātnieki, analizējot Karaganova retoriku, norādīja, ka viņa ievērojamākā un galējākā ideja ir Krievijas preventīva kodolieroču trieciena izdarīšana Eiropas teritorijā, lai atjaunotu Savstarpējas garantētas iznīcināšanas doktrīnu un novestu karu Ukrainā līdz labvēlīgam noslēgumam. Karaganova skatījumā cilvēce ir kļuvusi bīstami vienaldzīga pret kodolkara draudiem.
Šādā kontekstā arī notika Solovjova saruna ar Karaganovu. Politologs sāka spriedelēt, ka vispār jau kodolieroču izmantošana, kas noved pie masveida iznīcības, ir grēks. Taču uz Solovjova jautājumu, vai šo ieroču nelietošana arī nenoved pie masveida nāvēm, atbildēja apstiprinoši, uzsverot, ka tas arī ir grēks. Tieši tāpēc Putins esot tik grūtas izvēles priekšā.
Tādējādi abi propagandisti kavēja laiku sarunā par to, cik grēcīgi vai bezgrēcīgi būtu izmantot kodolieročus pret eiropiešiem. Karaganovs arī centās kliedēt bažas, ka tas nepatiktu Krievijas sabiedrotajiem.
"Mēs, protams, pastāvīgi sazināmies ar saviem ķīniešu, indiešu un citiem kolēģiem un draugiem, un viņi, protams, nebūs priecīgi. Un viņi to neatbalstīs, bet klusi pievērs acis uz to, daži pat saprotoši, bet citi - tādu būs daudz - ar gandarījumu. Jo Eiropa galu galā ir globālā ļaunuma, koloniālisma un rasisma perēklis, no kura pārējā pasaule cieta daudzus gadus," klāstīja Karaganovs.
Vienlaikus viņš indoktrinēja sabiedrību, paziņojot, ka Eiropas mīlēšana un lūkošanās uz to ar skaudību ir "apkaunojoša slimība". Karaganova ieskatā, "jo tālāk mēs būsim no Eiropas nākamos desmit, piecpadsmit, divdesmit, trīsdesmit gadus, jo labāk". No Eiropas nākšot tikai tādas morālas un ētiskas "infekcijas" kā ultranacionālisms un fašisms sajaukumā ar ultraliberālismu.
Savukārt Kiseļovs uzsvēra, ka "Eiropa ir patiesā apdullumā. Viņi jau ir devuši Ukrainai visu, ko varēja. Viņi ir apsolījuši visu, ko varēja. Viņi nav sasnieguši gaidīto Krievijas sakāves rezultātu. Sankcijas ir nodarījušas lielāku ļaunumu viņiem pašiem nekā jebkuram citam. Ukrainā ir radīts īsts briesmonis - nacistu režīms, kura pamati agrāk būtu bijuši kaunpilni Eiropai".
Šī histēriskā antieiropas retorika tikai apliecina, ka jebkuram autoritāram un totalitāram režīmam visbīstamākās vērtības ir demokrātija, brīvība un cilvēktiesības.
