Aiz propagandas priekškara: Krievijas taisnīgā pasaule un draudi Dānijai
ASV prezidenta Donalda Trampa īstenotā starptautiskās kārtības noārdīšana un starptautisko tiesību ignorēšana ir unikāla dāvana Kremlim un krievu propagandistiem, par kādu tie iepriekšējā ASV prezidenta Džo Baidena laikā neuzdrošinājās pat sapņot.
Lielākais Maskavas ieguvums - transatlantiskās vienotības teju iziršana līdz ar Trampa tīkojumiem pēc Dānijai piederošās Grenlandes. Vairāki Eiropas politiķi jau norādījuši, ka tad, ja ASV mēģinās pielietot militāru spēku, lai iegūtu Grenlandi, tās būs NATO beigas. Tās, protams, ir labākās iespējamās ziņas Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam.
Ja vēl klāt pieskaita Trampa pagājušās nedēļas paziņojumu, ka lielākais šķērslis ceļā uz mieru Ukrainā ir tās prezidents Volodimirs Zelenskis, tad skaidrs, ka Kremlī ir vairāk nekā pamatots iemesls atkorķēt šampanieti.
Tramps kā aizbildinājums
Krievu propagandisti pašreizējo haotisko situāciju pasaulē izmanto, lai ciniskā veidā uzstātos kā starptautiskās kārtības un tiesību aizstāvji. Proti, Kremlis Ukrainā tikai īstenojot savas pašsaprotamās nacionālās drošības intereses.
Lai gan Maskava maigi nosoda ASV darbības Venecuēlā un vēlmi pārņemt kontroli pār Grenlandi, kā arī apsūdz to "nekārtību veicināšanā Irānā", tomēr Trampa rīcībai tiek meklēti attaisnojumi, tiek runāts, ka viņš visu dara pareizi no savas valsts interešu viedokļa. Tajā pašā laikā lielākie riebekļi Kremļa skatījumā joprojām ir eiropieši, kas ir nožēlojami vāji, nevar pretendēt uz lielvaras statusu, tajā pašā laikā tām traucē sadalīt pasauli savu interešu zonās.
Lai pierādītu Krievijas taisnīgumu, propagandists Dmitrijs Kiseļovs citēja Kremļa "noderīgā idiota" Takera Karlsona teikto: "Pietiek tikai atklāti pateikt, ka mēs ieņēmām Venecuēlu, jo mūs sanikno tas, ka viņi pārdod mūsu naftu ķīniešiem, mūsu konkurentiem - vienkārši pateikt to skaļi, un godīgums ir laba lieta. Uzreiz kļūst ļoti grūti turpināt apgalvot, piemēram, ka Krievijai it kā nav nekādas intereses par to, kas notiek Ukrainas austrumos. Tagad ir grūti kritizēt Putinu par iebrukumu Ukrainā. Lūk, lielvalsts, kurai draud briesmas tieši pie tās robežām, un tā veic pasākumus, lai sevi aizsargātu. Kā gan var uzskatīt par nepareizu, ka tāda lielvalsts kā Krievija aizstāv sevi pēc tiem pašiem noteikumiem, pēc kuriem mēs tagad darbojamies? Tas nemaz nav nepareizi."
Respektīvi, krievu skatījumā ASV darbības tikai pierāda Kremļa rīcības taisnīgumu. Ja Trampa administrācija pārkāpj starptautiskās tiesības savu interešu vārdā, tad ko gan var pārmest Krievijai, kas propagandistu naratīvā rīkojas taisnīgi savu leģitīmo interešu vārdā.
Līdztekus Krievijas valsts televīzijas plaši atspoguļo bijušās Ukrainas premjeres Jūlijas Timošenko apsūdzības korupcijā, ar baudu citējot Timošenko uzbrukumus pašreizējai Ukrainas varai, dēvējot to par koncentrācijas nometni.
"Viņa tiek apsūdzēta par nemainīgo Ukrainas politisko tradīciju ievērošanu - kukuļu došanu un ņemšanu, kas ir izplatīta prakse Kijivā, neatņemama kultūras sastāvdaļa. Ir arī sarunas ieraksti. Timošenko vairākiem deputātiem piedāvājusi desmit tūkstošu dolāru mēnesī par viņu balsīm. Timošenko atbildēja, paziņojot, ka valstī notiek hibrīdkolonizācija, to nepārvalda ukraiņi, bet gan Rietumi," klāstīja propagandisti.
Putina ideologiem izdevīgas ir gan apsūdzības korupcijā bijušajai premjerei, kas ļauj iztēlot Ukrainu kā neizdevušos valsti, gan Timošenko atbildes ar apvainojumiem savai valstij. Maskavai šis skandāls, protams, ir ideoloģiskā medusmaize.
Tāpat propagandistiem nepaslīdēja garām Eiropas Savienības (ES) ārējās un drošības politikas augstās pārstāves Kajas Kallasas ironiskais ieraksts sociālajos tīklos, ka, noraugoties uz situāciju pasaulē, jāsāk dzert. Krievi paziņoja, ka to jau dara Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš dabūjis zilu aci, kuru acīmredzot dzeršanas dēļ uzsitusi paša sieva Brižita Makrona. "Dabūja iekšās no veča," līksmoja krievi, atsaucoties uz viltus izdomājumiem, ka Brižita Makrona esot vīrietis.
Krievi vienīgie aizstāvot starptautiskās tiesības
Akreditējot ārvalstu sūtņus, Putins tiem izklāstīja savu redzējumu par "jaunu un taisnīgu multipolāru pasauli", kuru gadiem cenšoties uzbūvēt Krievija.
"Situācija starptautiskajā arēnā arvien vairāk pasliktinās. Manuprāt, neviens to neapstrīd. Ilgstoši konflikti saasinās, un rodas jauni nopietni konflikti. Tikmēr diplomātiju, vienprātības meklējumus un kompromisa risinājumus arvien vairāk aizstāj vienpusējas un diezgan bīstamas darbības. Valstu dialoga vietā mēs dzirdam to cilvēku monologu, kuri, izmantojot varas tiesības, uzskata, ka ir pieļaujams diktēt savu gribu, uzspiest citiem savu dzīvesveidu un izdot pavēles. Desmitiem valstu visā pasaulē cieš no suverēno tiesību neievērošanas, no haosa un beztiesiskuma, un tām trūkst spēka un resursu, lai sevi aizsargātu. Saprātīga izeja no šīs situācijas šķiet neatlaidīgāka prasība pēc starptautisko tiesību ievērošanas no visiem starptautiskās sabiedrības locekļiem, kā arī patiesa palīdzība topošajai jaunajai, taisnīgākajai daudzpolārajai pasaules kārtībai," pauda Putins.
Kā redzams, Krievijas diktators Trampa rīcību nekavējās izmantot, lai, vārdā nesaucot haosa "vaininieku", sevi pozicionētu kā "starptautisko tiesību ievērotāju", kas gan savu gribu nevienam neuzspiežot.
Putins savā cinismā gāja vēl tālāk, paziņojot, ka nevienas valsts drošība nevar tikt nodrošināta uz citu rēķina. "To skaidri parādīja krīze Afganistānā un Ukrainā, kas bija tiešas sekas gadiem ilgai nožēlojamai Krievijas likumīgo interešu ignorēšanai un apzinātai mūsu drošības apdraudēšanai, un NATO virzībai uz Krievijas robežām, pretēji mums dotajiem publiskajiem solījumiem," ārvalstu sūtņiem uzsvēra Putins.
Attiecībā uz situāciju Ukrainā Krievijas diktators paziņoja, ka "mūsu valsts tiecas pēc ilgtermiņa un ilgtspējīga miera, kas garantē ikviena drošību. Ne visi, tostarp Kijiva un to atbalstošās galvaspilsētas, ir tam gatavi. Taču mēs ceram, ka šī nepieciešamība agrāk vai vēlāk tiks atzīta. Līdz tam laikam Krievija turpinās konsekventi tiekties uz saviem mērķiem".
Savukārt Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, komentējot Trampa rīcību Venecuēlā, uzsvēra, ka tā ir visus globalizācijas centienus novedusi "kaķim zem astes". Neraugoties uz to, Maskava uztur dialogu ar Vašingtonu un plāno to turpināt.
"Krievijas puse ir atvērta kontaktiem ar Trampa sūtņiem. Krievijas un ASV sarunas par Ukrainu balstās uz Aļaskas pamatiem, kur abas puses panāca zināmu sapratni. Konkrēti, Vašingtona vēlas apturēt mēģinājumus iesaistīt Ukrainu NATO atšķirībā no Eiropas, kuras mērķis ir nodrošināt pagaidu pamieru Zelenska režīmam pārgrupēšanās nolūkā," pauda Lavrovs.
Izsmej Eiropu
Lai gan krievi atzīst, ka amerikāņu centieni pārņemt savā īpašumā Grenlandi neatbilst Maskavas interesēm, vienlaikus viņi saspīlējumu starp ASV un Eiropu cenšas pārvērst savā ieguvumā.
Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova izmantoja Trampa izteikumus, lai izsmietu ES, ierosinot, ka tai vajadzētu reaģēt uz ASV rīcību Grenlandē tāpat kā uz Krievijas 2014. gada Krimas aneksiju, ko Rietumi neatzīst.
Zaharova arī piebilda, ka ES amatpersonām vajadzētu koncentrēties uz Eiropas problēmām, nevis starptautiskiem jautājumiem, atsaucoties uz ES nosodījumu vardarbīgajai protestu apspiešanai Irānā.
Savukārt Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs pieminēja Krimu, jokojot, ka grenlandieši varētu rīkot referendumu par pievienošanos Krievijai, ja Tramps pārāk ilgi gaidītu.
"Saskaņā ar nepārbaudītu informāciju var notikt pēkšņs referendums," sociālajos tīklos rakstīja Medvedevs, jokojot, ka Grenlande ar 55 000 iedzīvotāju varētu kļūt par Krievijas "90. federālo subjektu".
Laikraksts "Moscow Times" atsaucas uz prokremliskā mediju magnāta Konstantīna Malofejeva apgalvojumu, ka tikai Krievija var "glābt" Grenlandi no ASV pārņemšanas, norādot, ka Dānijas sabiedrotie, visticamāk, nepalīdzēs.
Savukārt Krievijas vēstnieks Dānijā Vladimirs Barbins atkārtoja Maskavas iepriekš pausto viedokli, apsūdzot Grenlandi antikrieviskā noskaņojumā.
"Dānija ir izvēlējusies atteikties no plašas starptautiskās sadarbības Arktikā par labu konfrontējošai politikai pret Krieviju," sacīja Barbins, apsūdzot Dāniju "dubultstandartos tās ārpolitikā".
Arī prokremliskais politiskais analītiķis Sergejs Markovs norādīja, ka Dānija saņem "likteņa sodu" tās acīmredzamo antikrievisko noskaņojumu dēļ.
Markovs pauda, ka Dānija nemitīgi esot melojusi, ka Grenlandi apdraud Krievija. Taču "tagad Tramps vēlas atņemt Grenlandi Dānijai, atsaucoties uz nepieciešamību to aizsargāt no Krievijas draudiem. Un ar savu vājo militāro spēku Dānija nespēj aizstāvēt Grenlandi no Krievijas. Tāpēc ASV ir jāatņem Grenlande. Vai tas nav vienkārši taisnīgi? Vienkārši pārsteidzoši taisnīgi", klāstīja Markovs.
Odiozais propagandists Vladimirs Solovjovs gāja vēl tālāk, paziņojot, ka Trampa retorika esot ļoti saprātīga. Vai tiešām ir taisnīgi, ka Amerika maksā tik daudz naudas Dānijai, kurai teorētiski vajadzētu pildīt jebkuras valsts galveno funkciju: aizsargāt savas robežas? Trampa jautājums - ja mēs, amerikāņi, maksājam par Grenlandes aizsardzību, tad kāpēc tā nav mūsu, - Solovjova skatījumā esot ļoti pamatots.
Skaidrs, ka šīs retorikas mērķis ir tikai un vienīgi sanaidot ASV un ES. Līdz ar to vairāk nekā zīmīgi ir tas, ka Krievijas amatpersonas atzinīgi ir novērtējušas Trampa draudus noteikt tarifus NATO sabiedrotajiem, kas atbalsta Grenlandes neatkarību. Kremļa ekonomisko sarunu risinātājs Kirils Dmitrijevs apgalvoja, ka šis solis liecina par transatlantiskās alianses "sabrukšanu", kas ir krievu kvēlākais sapnis.
