Aiz propagandas priekškara: vai Kremļa rupori glābs Putinu no kraha?
Kremlis šobrīd piedzīvo ne tās savas labākās dienas - gan militāri, gan politiski, gan ekonomiski. Kaujas laukā Ukrainā, neraugoties uz diktatora Vladimira Putina apgalvojumiem, ka krieviem pieder stratēģiskā iniciatīva, aina ir pavisam cita. Proti, Krievijas armijas panākumi ir niecīgi, savukārt zaudējumi milzīgi. Savukārt pašam Putinam nākas baidīties par savu dzīvību, un saskaņā ar Rietumu izlūkdienestu ziņoto draudi varētu nākt no Krievijas militārās elites. Vienlaikus Krievijas ekonomika sastopas ar vairākām grūtībām, sākot ar inflāciju un beidzot ar milzīgu darbaspēka deficītu.
Šajos apstākļos Kremlis pastiprina represijas pret visniecīgākajām opozicionārām izpausmēm. Režīms ir ierobežojis interneta darbību, gandrīz nav pieejama populārā saziņas platforma "Telegram".
Opozīcijas medijs "Meduza" vēsta, ka Putina popularitātes reitings ir nokrities līdz zemākajam līmenim kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pirmajām dienām, 73% respondentu "Sabiedriskās domas fondam" norādot, ka Putins prezidenta amatā darbojas "diezgan labi". Kā medijam atzīmēja neatkarīgais Krievijas izdevums "Agentstvo", šis rādītājs ir zemākais reģistrētais rādītājs kopš 2022. gada 25.-27. februāra, kad reitings bija 71%.
Anonīms Kremļa politikas konsultants "Meduza" skaidrojis, ka Putina reitingi kritās "Telegram" bloķēšanas un mobilā interneta ierobežojumu, kā arī cenu pieauguma un krievu kara noguruma dēļ.
Šajos apstākļos Kremļa propagandisti raujas vaiga sviedros, lai ietekmētu sabiedrības viedokli sev vēlamā virzienā. Skaidrs, ka runāt par ekonomiskajām problēmām nav iespējams, jo tur nekādi jēdzīgi, sabiedrību pārliecinoši un pozitīvi ietekmējoši naratīvi nav iespējami. Tāpat ideoloģiski nepatīkami ir runāt par interneta ierobežošanas pasākumiem.
Tādēļ vienīgais, kas atliek, ir totalitāru režīmu vecā pārbaudītā metode meklēt ārējo ienaidnieku, cerot tādējādi saliedēt sabiedrību ap vadoni. Krieviem šāds ārējais ienaidnieks ir Eiropa, un tiek sludināts, ka karš ar to ir teju neizbēgams. Uzbrucēja, protams, būs Eiropa.
Vienlaikus, lai neradītu iespaidu, ka Krievija ir "lūzeris", pastiprināti tiek lietoti kodolieroču izmantošanas draudi, lai sabiedrībai šķistu, ka Maskava ir varena un neuzvarama.
"Mūsu svarīgākais politiskais mērķis ir skaidri pateikt, ka kodolieroči tiks izmantoti un ar maksimālu jaudu. Jebkādi ierobežojoši faktori, piemēram, neeskalēsim spriedzi, nesteigsimies, mums nepalīdzēs; tie nākotnē tikai atspēlēsies. Tāpēc tikai kodolieroči kā faktors Eiropas iznīcināšanā var palēnināt tās virzību uz karu. Cita ceļa nav. Tas ir pilnīgi skaidrs," - šie politpropagandista Sergejeva Mihejeva izteikumi raksturo visu pēdējā laika Kremļa ideoloģisko diskursu.
Draudi Putinam un sabiedrības neapmierinātība
Pašlaik visinteresantākie Krievijas iekšpolitiskie procesi risinās aiz informatīvā priekškara. Par tiem nav iespējams uzzināt nedz televīzijas ziņās, nedz propagandistu šovos. Runa ir par Putina bažām par savu drošību, tāpat kā pieaugošo sabiedrības neapmierinātību. Arī vēstījumi par Ukrainas frontē notiekošo ir melu pilni, vēlamo uzdodot par esošo.
"Nopludināts Eiropas izlūkdienestu ziņojums uzsver Krievijas prezidenta Vladimira Putina pieaugošās bažas par savu personīgo drošību un savu augstāko amatpersonu drošību. Rietumu un Krievijas opozīcijas avoti 4. maijā, atsaucoties uz izlūkdienestu ziņojumu, ziņoja, ka Krievijas drošības spēki ir pastiprinājuši drošības pasākumus, jo Putins baidās no iespējamiem slepkavības mēģinājumiem, tostarp mērķtiecīgiem dronu uzbrukumiem," vēsta ASV domnīca "Kara pētījumu institūts" (ISW).
Izlūkdienestu ziņojumā norādīts, ka Putins lielāko daļu laika pavada pazemes bunkuros Krasnodaras novadā un ir pārtraucis apmeklēt savas rezidences Maskavas apgabalā un Valdajā, Novgorodas apgabalā. Izlūkdienestu ziņojumā arī citēti avoti Krievijā, kas apgalvo, ka nesenā interneta atslēgšana Maskavā vismaz daļēji bija saistīta ar Putina drošību un aizsardzību pret droniem.
ISW ir guvusi apstiprinošus pierādījumus par pastiprinātiem drošības pasākumiem, lai aizsargātu Putinu un augsta ranga Krievijas amatpersonas. Vienlaikus domnīca nav guvusi neatkarīgus pierādījumus, kas apstiprinātu citus nopludinātā izlūkošanas ziņojuma aspektus par Putina bailēm no apvērsuma mēģinājuma Krievijā.
Eiropas izlūkošanas ziņojumā bijušais Krievijas aizsardzības ministrs un pašreizējais Krievijas Drošības padomes sekretārs Sergejs Šoigu tika attēlots kā "saistīts ar apvērsuma risku". CNN, kas ieguva izlūkošanas ziņojumu, norādīja, ka tas nesniedz pierādījumus šo apgalvojumu pamatošanai.
Vienlaikus ietekmīgās domnīcas "Carnegie Russia Eurasian Center" pētniece Tatjana Stanovaja raksta, ka pirmo reizi kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Krievijas elite, šķiet, atrodas uz iekšējas šķelšanās robežas. No vienas puses, Kremļa nepārtrauktā kara izmantošana, lai attaisnotu jaunas represijas, rada iespaidu, ka viss notiek kā parasti. No otras puses, arvien vairāk ir redzama neapmierinātība ar nesenajiem centieniem panākt pilnīgu kontroli pār internetu, un pat lojālisti sāk publiski kritizēt Kremli un prognozēt revolūciju.
Pētnieces ieskatā ir daudz pazīmju, ka pašreizējais režīms saskaras ar problēmām. Lai gan krievi jau sen ir samierinājušies ar pastiprinātām represijām, tiešsaistes ierobežojumi ir ieviesti tik ātri, ka nav bijis laika tiem pielāgoties. Turklāt šie pasākumi arvien vairāk ietekmē cilvēku ikdienas rutīnu.
"Lai gan televīzijas propagandisti ir reklamējuši digitālās detoksikācijas priekšrocības, maz ticams, ka tas atbalsosies lielā daļā Krievijas dziļi digitalizētās sabiedrības. Šī mēģinājuma panākt pilnīgu kontroli pār internetu politiskās sekas joprojām nav skaidras pat režīma iekšējiem cilvēkiem. Lai gan iniciatīva nāca no Federālā drošības dienesta, tai ir mazs politiskais atbalsts, un daudzi no tiem, kas iesaistīti aizliegumu ieviešanā, to kritizē. Pāri visam stāv prezidents Vladimirs Putins, kurš maz saprot no notiekošā, bet tomēr ir devis savu svētību," raksta Stanovaja.
Viņasprāt, divi galvenie jautājumi ir šādi: vai represijas novedīs pie lielākas iekšējās opozīcijas? Un, ja tā notiks, vai drošības dienesti spēs saglabāt kontroli? Viena no grūtībām, atbildot uz jebkuru no šiem jautājumiem, ir pieaugošais novecojoša, attālināta Putina rēgs, kurš nespēj ne panākt mieru Ukrainā, ne uzvarēt karā, ko viņš pats sāka. Putina galvenais arguments vienmēr bija viņa spēks. Vājš Putins nevienam nav noderīgs, tostarp valsts drošības iestādēm.
Bailes no "teroristiem"
Ukraiņu veiktie uzbrukumi Krievijas militārajai infrastruktūrai tās teritorijā - īpaši jāmin triecieni Tuapses ostas terminālim un naftas pārstrādes rūpnīcai, kas ir viena no lielākajām šādām rūpnīcām valstī, - ir radījuši spriedzi ne tikai sabiedrībā, bet arī režīma iekšienē.
Līdz ar to propagandisti kliedz, ka tie ir ukraiņu "terora akti", kas liecinot par viņu izmisumu. Putins arī tieši norādīja uz Kijivas "teroristiskajām metodēm", kas uzbrūkot civiliem mērķiem Krievijas teritorijā, kas ir meli.
Propagandists Dmitrijs Kiseļovs par uzbrukumiem Tuapsē paziņoja, ka "tie ir apzināti uzbrukumi globālajiem enerģijas tirgiem, kas piedzīvo ievērojamu spriedzi Hormuza šauruma blokādes dēļ". "Tomēr Kijivas režīmam tā jau sen ir pazīstama prakse. Mēs zinām, ka gan Kijivas režīms, gan tā patroni ir ķērušās pie atklāti teroristiskām metodēm. Iemesli ir acīmredzami. Ienaidnieks nespēj apturēt mūsu karaspēka, mūsu vīru, virzību kaujas līnijā. Katru dienu viņi zaudē teritoriju. Tāpēc paļaujas uz teroru," savā telešovā klāstīja propagandists.
Novērtējums par situāciju frontē un apgalvojumi, ka ukraiņi zaudē teritorijas un nespēj apturēt krievu virzību, ir tikai un vienīgi vēlamā uzdošana par esošo. Domnīca "Center for Strategic&International Studies" raksta, ka Krievija piedzīvo vislielāko upuru skaitu no visām lielvarām jebkurā karā kopš Otrā pasaules kara.
Kopumā Krievijas spēki kopš 2022. gada iebrukuma ir ieņēmuši aptuveni 75 000 kvadrātkilometru (aptuveni 12% no Ukrainas) un kontrolē aptuveni 120 000 kvadrātkilometru (aptuveni 20% no Ukrainas), tostarp teritorijas, kas ieņemtas pirms 2022. gada, piemēram, Krima un daļa Donbasa. Šie ieguvumi un Krievijas kopējais progress kaujas laukā, īpaši pēdējo divu gadu laikā, ir ievērojami mazāks par Maskavas skaidro mērķi militāri iekarot visu Ukrainu, uzsver domnīcas militārie analītiķi.
Tāpat analītiķu vērtējumā, pretēji Kremļa propagandistu apgalvotajam, Krievijas kaujas lauka upuru un bojāgājušo skaits ir ievērojami lielāks nekā Ukrainas upuru un bojāgājušo skaits - ar attiecību aptuveni 2,5:1 vai 2:1.
Vienlaikus, kā atzīmē domnīca, Putins un Krievijas valdība ir bijuši prasmīgi agresīvas dezinformācijas kampaņas īstenošanā, kas ir pārliecinājusi dažus politikas veidotājus, tostarp Vašingtonā, ka Krievijas uzvara ir neizbēgama, neskatoties uz būtiskiem pierādījumiem par pretējo. Krievija 2026. gadā palielināja finansējumu valsts pārvaldītajiem medijiem par aptuveni 54%, norādot uz apņemšanos pastiprināt informācijas karu. Kremļa propagandas mašīna ir paredzēta, lai uzturētu iekšzemes atbalstu režīmam un karam pret Ukrainu, kā arī tam, lai pārliecinātu galveno ārvalstu auditoriju, ka karš ir bijis veiksmīgs un tas ir jāturpina.
Par to liecina arī propagandistu plaši atspoguļotā prezidenta pagājušās nedēļas sazināšanās ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, kuras laikā Putins uzsvēra, ka "stratēģiskā iniciatīva ir "mūsu pusē" un "speciālās militārās operācijas mērķi tiks sasniegti".
Kārtējie meli par Ukrainu
Propagandisti ar jaunu sparu atkal silda veco zupu par korupcijā apsūdzēto un no valsts aizbēgušo kādreizējo Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska sabiedroto Timuru Mindiču.
Krievi melo, ka Mindiča liecībās un dokumentos "skaidri un gaiši ir pateikts, ka Ukrainu nevada mūsdienu Čērčils, bet gan ļauns, nicināms, melīgs, zaglīgs radījums. Kāpēc viņš Eiropā netiek nosodīts? Tāpēc, ka viņi visi dzīvo no naudas, ko šis nelietis viņiem izdala un kas ir nozagta Eiropas un Amerikas nodokļu maksātājiem".
Krievi arī steidza absurdi apgalvot, ka viss notiekošais uz tā sauktās Epstīna salas esot ticis finansēts no Kijivas režīma nozagtās naudas. Propagandisti pat aizrunājās līdz tam, ka Zelenska algotņi esot gan Vācijas kanclers Fridrihs Mercs, gan Francijas prezidents Emanuels Makrons, gan sevišķi nīstā Eiropas Savienības augstākā ārlietu pārstāve Kaja Kallasa.
Cita starpā skandalozais propagandists Vladimirs Solovjovs par Kajas Kallasas pausto gandarījumu, ka Uzvaras dienas parāde Maskavā šogad notiks bez militārās tehnikas, paziņoja, ka "mums būs visa nepieciešamā militārā tehnika, kad mēs tevi samīdīsim". Savā jau tik ļoti ierastajā draudēšanas manierē Solovjovs arī teica: "Tava izlūkošanas tehnika vada ukraiņu ierīces, lai uzbruktu mūsu pilsētām un nogalinātu civiliedzīvotājus. Tu medī mūsu pilsoņus, mūsu civiliedzīvotājus. Un tu domā, ka mēs tev to piedosim? Tu maldies."
