Aiz propagandas priekškara: jaunie kodolmeli un "izcilā valstsvīra" Hameneji nonāvēšana

Proti, neviena Rietumu demokrātija neaizstāv Irānas asiņaino teokrātisko režīmu, un neviens nesēro par Irānas ajatollas, valsts augstākā garīgā līdera Ali Hameneji, kuru pagājušās nedēļās nogalē nogalināja ASV spēki, nāvi.

Tikmēr Kremļa amatpersonas par Hameneji lietoja apzīmējumu "izcils valstsvīrs", kas jebkuram civilizētam politiķim liktu šausmās nodrebēt, īpaši atceroties Irānas janvāra protestos nogalinātos vairāk nekā 5000 mierīgo iedzīvotāju.

Līdztekus vārdiskai Irānas atbalstīšanai Kremļa propagandisti visu aizvadīto nedēļu pārsprieda kodolieroču lietošanas teju neizbēgamību, jo uz to spiežot "nelietīgā Eiropa".

Savukārt par pagājušajā nedēļā visā civilizētajā pasaulē pieminēto Ukrainas kara ceturto gadskārtu krievu ziņu raidījums "Vesti" neminēja ne vārda. Tikai propagandists Vladimirs Solovjovs sniedza savu visnotaļ īpatnēju un nepatiesu kara bilanci. Proti, viņš Putina pilna mēroga iebrukumu Ukrainā salīdzināja ar tā saukto Lielo tēvijas karu un paziņoja, ka pašlaik notiekošais karš Krievijai ir daudz veiksmīgāks.

Vispirms, teritoriālie ieguvumi esot daudz lielāki nekā pēc Otrā pasaules kara, kad Krievija esot ieguvusi tikai Tuvas republiku, mazliet Kaļiņingradas un mazliet Komi. Tie, protams, ir klaji meli, jo, tikai pateicoties uzvarai pār fašistisko Vāciju, Krievijai izdevās sev paturēt 1940. gadā okupētās Baltijas valstis, kā arī tās ietekmes zonā nonāca visa Austrumeiropa.

Tāpat Solovjovs uzsvēra, ka dzīvā spēka zaudējumi pašlaik ir daudz mazāki nekā Otrajā pasaules karā, nopostīts daudz mazāk pilsētu, jo karš nenotiek Krievijas teritorijā. Līdz ar to saskaņā ar Solovjovu "šī ir viena no veiksmīgākajām, ja ne pati veiksmīgākā, Krievijas armijas veiktā militārā operācija".

Tikai propagandists noklusēja, ka Otrajā pasaules karā Krievija nebija agresors, Vācija iebruka tās teritorijā. Pašreizējā karā viss ir otrādi. Krievija ir agresors, kas veikusi neizprovocētu pilna mēroga iebrukumu citā valstī. Tādēļ ir tikai likumsakarīgi, ka karš nenotiek agresora teritorijā.

Krievi sēro par Irānas režīma tuvo galu

Kremļa propagandisti jau kopš Ukrainas kara sākuma ir uzsvēruši, ka Irāna ir tās tuvs sabiedrotais un vienmēr aizstāvējuši Irānas asiņaino režīmu. Arī janvāra protestu laikā krievi sūrojās par to, ka tie ir izprovocēti no ārpuses (lasi, ASV un Izraēlas), daudzos upurus norakstīja kā pašu protestēju vainu un agresiju.

Maskava nekad nav iestājusies par cilvēktiesību ievērošanu un iebildusi pret to pārkāpšanu šajā Tuvo Austrumu teokrātijā. Kremlis vienmēr ir ienīdis demokrātijas un sadarbojies ar autokrātiskiem režīmiem. Propagandisti nemitīgi skandina, ka iepretī "ļaunuma asij" - Rietumu demokrātijām - stāšoties Krievija, Ķīna, Irāna, Ziemeļkoreja un nedemokrātiskie Latīņamerikas režīmi.

Solovjovs sūrojās, ka attiecībā uz Irānu ASV rīkojoties kā plēsoņa. Viss sākoties ar režīma demonizāciju, pēc tam tiek ieviestas sankcijas. Tad notiekot dažādi sarunu procesi, kuru laikā tiek ieviestas it kā pilsoniskās sabiedrības institūcijas, tiek kultivēta opozīcija, kas darbojas par ārvalstu naudu, tad seko jau militārās darbības.

Skaidrs, ka krievi velk acīmredzamas paralēles starp Irānu, kas esot upuris, un paši sevi. Solovjovs klāstīja, ka arī "mēs esam iesaistīti sarunās. Kamēr notiek šīs sarunas, notika atentāta mēģinājums pret Krievijas galvenā militārā sarunu risinātāja tiešo padoto. Tikmēr terorists Budanovs paziņoja, ka sarunu laikā neuzbruksim lēmumu pieņemšanas centriem. Piemēram, mēs neuzbruksim Valdajam, bet jūs Kijivai. Tagad mums ir pilnīgi skaidrs, ka jebkurš sarunu process ir nekas vairāk kā militāras operācijas sastāvdaļa, kuras mērķis ir nomierināt ienaidnieku".

Solovjovs, lai attaisnotu krievu nevēlēšanos iesaistīties nopietnās miera sarunās, sauca, ka "diplomātija kā instruments sestdien tika iznīcināta, tāpēc mēs varam atgriezties pie diplomātijas tikai ar dzelzs garantijām. Un izpratne par to, kas ir šīs dzelzs garantijas un kādas tās varētu būt mūsdienu pasaulē, noteikti nav pašsaprotama. Tāpēc dzelzs garantiju definēšana tagad ir atsevišķa filozofiskas diskusijas tēma, jo to formulēšana pēc sestdienas notikuma būs diezgan sarežģīta".

Proti, skaidrs, ka Maskava ASV uzbrukumu Irānai centīsies izmantot, lai vēl vairāk sarežģītu Ukrainas kara diplomātiskos risinājumus, kas gan nekad nav bijuši Kremļa aktuālajā dienaskārtībā, ja neskaita demagoģisko retoriku.

Opozīcijas izdevums "Moscow Times", atsaucoties uz Krievijas-Irānas attiecību ekspertu Ņikitu Smaginu, norāda, ka Krievijai lielāko satraukumu rada savu investīciju potenciālā zaudēšana. Tās ietver Ziemeļu-Dienvidu koridoru, vairāku miljardu ASV dolāru vērtu plānoto dzelzceļa maršrutu starp Krieviju un Irānu caur Dienvidkaukāzu un 25 miljardu ASV dolāru vērtu darījumu par četru kodolreaktoru būvniecību Irānas dienvidos. Un tikai pagājušajā mēnesī Irānas vēstnieks paziņoja, ka ir saņēmis signālus, ka Krievija plāno paplašināt savu klātbūtni valsts naftas un gāzes rūpniecībā.

"Krievija ir ieguldījusi daudz pūļu un naudas Irānā. Protams, ja mēs iedomājamies režīma maiņu vai nestabilitāti Irānā, visi šie projekti ir apdraudēti," laikrakstam norādīja Smagins. Viņš arī atsaucās uz neseno varas maiņu Sīrijā un uzsvēra, ka "viss, kas notiek Tuvajos Austrumos, apdraud Krievijas intereses. Tā ir normas maiņa, tā ir modeļa maiņa - kā pasaules lielvaras rīkojas pret autoritārām valstīm. Un tas noteikti nav labs signāls Krievijai".

Krievu kodolmeli

Jau kopš kara sākuma dažādās intensitātēs krievi ir žvadzinājuši kodolieročus. Pēdējās nedēļās to žvadzoņa ir īpaši pieaugusi, propagandistiem apgalvojot, ka kodolieroču pielietošana esot teju neizbēgama, jo to provocē Eiropa.

Krievi savā pagaidām teorētiskajā vēlmē visus iebiedēt ar saviem kodolieročiem ir ķērušies pie Gebelsa cienīgiem meliem. Proti, Maskava ir paziņojusi, ka tā asi reaģēs uz Francijas un Lielbritānijas it kā solītajiem kodolieročiem Kijivai. Realitātē šādu solījumu nav, tie ir krievu izdomājumi, lai eskalētu situāciju.

Propagandisti jau steidza paziņot, ka kodolieroču izmantošana, īpaši ņemot vērā informāciju, kas nāk no izlūkdienestiem, ir neizbēgama, bet citas iespējas krieviem neesot. "Mēs varētu vispirms izmantot kodolieročus kā preventīvu triecienu, pilnībā ievērojot mūsu militārās doktrīnas noteikumus kodolieroču sadaļā, pamatojoties uz precīziem izlūkošanas datiem," paziņoja Kremļa ideologi.

Propagandisti skandēja, ka "saskaņā ar Rietumu vanagu plānu atombumbai vajadzētu uzlabot Kijivas sarunu pozīcijas. Viņi vēlas Zelenskim iedot TN-75 - mazgabarīta kaujas galviņu no ballistiskās raķetes, kas tiek palaista no zemūdenes. Ja nepieciešams, to varētu palaist no citiem Kijivas flotes bāzes kuģiem. Kā zināms, TN-75 jauda ir 110 kilotonnas. Tas ir aptuveni septiņas reizes vairāk nekā "Little Boy" kodolbumba, ko amerikāņi nometa uz Hirosimu. Citiem vārdiem sakot, šī ir pilnīgi neprātīga provokācija".

Vienlaikus krievi nesniedza nekādus pierādījumus šiem apgalvojumiem, kurus jau noraidījusi gan Kijiva, gan Parīze un Londona.

"Piektajā kara gadā kopš "trīs dienu kara" sākuma Krievija patiešām vēlētos, lai jūs koncentrētos uz Francijas un Lielbritānijas kodolieročiem. Blefošana par kodolieroču izmantošanu nenoslēps milzīgo starptautisko atbalstu Ukrainai jūsu neveiksmīgā "trīs dienu kara" ceturtajā gadadienā," sociālajā tīklā "X" rakstīja Francijas Ārlietu ministrija.

"Eiropa ir sistēmisks ienaidnieks"

Maskava par Ženēvā notikušajām ASV un Ukrainas sarunām uzsvēra, ka Trampam Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir apnicis, tāpat kā Ukrainas karš. Un, ja ne kara kurinātāja Eiropa, Ukraina jau sen būtu padevusies. Taču pašlaik eiropieši neļaujot Kijivai piekāpties sensitīvos jautājumos. Līdz ar to krievi Eiropu pasludināja par "sistēmisku ienaidnieku", kas ir jāiznīcina.

Putins vēl joprojām, pat neraugoties uz ASV uzbrukumu Irānai, uzskata, ka ar Trampa palīdzību būs iespējams panākt Ukrainas padošanos.

Britu-amerikāņu sociologs un Krievijas speciālists Sems Grīns sociālajā tīklā "X" norāda, ka, lai arī cik dusmīgs Putins personīgi nebūtu (par Irānu), viņš negrasās atmest attiecības ar Trampu. Pirmkārt, tas neatgriezīs Hameneji. Bet vēl svarīgāk, Tramps ir Putina lielākais ietekmes avots Eiropā.

Grīna ieskatā Teherānas "Shahed" dronu piegāžu pārtraukums diemžēl nekādi neapdraudēs Krievijas darbības Ukrainā, jo Maskava vienmēr ir zinājusi, ka Irāna ir neaizsargāta un ir gatavojusies tieši šādai iespējai.

Pēc eksperta domām, uzskats, ka Putins cieš, zaudējot sabiedrotos - vai tie būtu Asads, Maduro vai Hameneji -, pastāv tikai Rietumu analītiķu galvās un tam nav nekāda pamatojuma novērojamos faktos. Nav nekādu pierādījumu, ka viņš uztrauktos, kā tas ietekmēs viņa autoritāti mājās vai leģitimitāti ārzemēs.