NATO grasās būtiski stiprināt Latvijas aizsardzību
NATO grasās būtiski stiprināt Baltijas valstu aizsardzību, nodrošinot to, lai alianses spēki kara gadījumā ar Krieviju varētu tikt ātri pārsviesti uz Latviju un Igauniju, atsaucoties uz informētiem avotiem ziņo medijs "Reuters".
Šobrīd NATO spēki Baltijas valstīs un Polijā pakļauti vienotam komandpunktam Polijas pilsētā Ščecinā, taču alianse plāno mainīt komandstruktūru, ņemot vērā Baltijas valstu pieaugošo stratēģisko nozīmi. Papildu korpusa izveide palīdzēs stiprināt reģiona aizsardzību, ņemot vērā Baltijas valstu ierobežoto ģeogrāfisko ievainojamību un paaugstinātos drošības riskus, pauda kāda militārpersona.
Medijs norāda, ka Vācija un Nīderlande, koordinējoties ar NATO, panākušas vienošanos par vācu–nīderlandiešu korpusa izveidi, Minsterē. Korpusa uzdevums būs Latvijas un Igaunijas aizsardzība un pilnā sastāvā to veidotu no 40 000 līdz 60 000 karavīru. Taču miera laikā tajā darbotos galvenokārt komandstruktūra un tehniskie dienesti, kurus kara gadījumā varētu ātri papildināt un izvērst.
Pagaidām vēl nav zināms, kad vienošanās varētu stāties spēkā un cik liels karavīru skaits konflikta gadījumā tiktu pakļauts jaunajam komandpunktam. Nīderlandes Aizsardzības ministrija norādījusi, ka korpusa izveides plāna izstrāde šobrīd turpinās, taču sīkākas detaļas nesniedz. Vācijas Aizsardzības ministrija atteikusies šīs ziņas komentēt, norādot, ka turpinās saskaņošana ar NATO, savukārt alianse norādījusi, ka uz jautājumiem atbildēs vēlāk.
