Aiz propagandas priekškara: riebekle Kallasa un SOK "pareizais" lēmums diskvalificēt Heraskeviču
"Viss, kas nāk no Minhenes, ir pretīgs" - tieši šādā toņkārtā par šajā Vācijas pilsētā notikušo gadskārtējo Drošības konferenci vēstīja krievu propagandisti, velkot paralēles ar Minhenē 1923. gadā notikušo Alus puču, kura viens no līderiem bija vēlākais nacistu vadonis Ādolfs Hilers.
Ar aizvien pieaugošu naidu krievi runā par Eiropas Savienību (ES), kura esot jāpasludina par Krievijas stratēģisko pretinieci. Tas tikai nozīmē, ka Kremlis joprojām uzskata par iespējamu sev labvēlīgā veidā "tirgoties" ar pašreizējā ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju.
"Stratēģisks dialogs ar Trampa administrāciju vēl nav sācies. ASV to joprojām apsver. Maskava ir gatava šādiem kontaktiem un cer, ka dialogs ar Vašingtonu novedīs pie kaut kā nozīmīga, tostarp ekonomikas jomā. Kas attiecas uz Eiropu, tās mēģinājumi izolēt Krieviju ir pilnībā diskreditējuši sevi Maskavas acīs. Mūsu valsts negrasās spert nekādus soļus, lai pielāgotos eiropiešiem," paziņoja Krievija ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Kremlis visiem spēkiem cenšas amerikāņu acīs uzturēt ilūziju, ka Krievijas uzvara Ukrainas frontē ir neizbēgama un jau pavisam tuvu. Propagandists Dmitrijs Kiseļovs paziņoja, ka "Krievijai fronte joprojām ir vissvarīgākais jautājums. Tas, kas tur notiek, ir mūsu galvenais diplomātiskais arguments. Un Krievijas karaspēks tagad virzās uz priekšu īpašo operāciju zonā visos virzienos".
Militārā patiesība gan ir cita un nekas neliecina, ka tuvākajā laikā Krievijai būtu iespēja savā kontrolē pārņemt Donbasu, nemaz nerunājot par visu Ukrainu.
Tieši tādēļ, pretēji krievu uzburtajai viltus realitātei par panākumiem frontē, ES augstā pārstāve ārlietās un drošības jautājumos Kaja Kallasa uzsvēra, ka lielākais drauds ir Maskavas panākumi pie sarunu galda, nevis kaujas laukā.
Zīmīgi, ka ASV nepievienojās piecu Eiropas valstu (Lielbritānija, Francija, Vācija, Zviedrija, Nīderlande) kopīgajam paziņojumam, ka Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs 2024. gadā ieslodzījumā noindēts ar nāvējošu, retu toksīnu, uzbrukuma īstenošanā vainojot Krievijas valsti.
ASV valsts sekretārs Marko Rubio neapstrīdēja paziņojuma saturu un norādīja, ka tas ir "satraucošs", taču uzsvēra, ka šis ir minēto piecu valstu paziņojums, tas nav ASV "veikums", tādēļ neredz vajadzību šim paziņojumam pievienoties.
"Minhene ir jāiznīcina"
Odiozais propagandists Vladimirs Solovjovs, klāstot savas atklāsmes par Minhenes Drošības konferenci, īsti nacistiskā stilā paziņoja, ka šī pilsēta ir jāiznīcina, "jo viss, kas nāk no Minhenes, ir tik pretīgs! Katru reizi, kad atkal dzirdu "Minhene", pat ne "Minhenes sazvērestība", es saprotu, ka šī pilsēta, acīmredzot, ir visu iespējamo negatīvo enerģiju saplūšana, kas atdzīvina kaut kādu pilnīgi eiropeisku briesmoni".
Par visai aso Vācijas kanclera Frīdriha Merca runu, kurā viņš norādīja, ka karš beigsies tikai tad, kad Krievija būs ekonomiski un potenciāli militāri nokautēta, Solovjovs paziņoja, ka tā esot atriebība.
"Šmercs mums atriebjas tikai par vienu lietu. Par to, ka Krievija ļāva Vācijai pastāvēt, būtībā atstājot šo valsti pasaules kartē, kā to darīja biedrs Staļins, pretēji amerikāņu un britu politiķu uzskatiem," savā melīgajā vēstures interpretācijā dalījās Solovjovs.
Savukārt par Dānijas premjerministres Metes Frederiksenas teikto, ka Krievija saprot tikai spēku, propagandisti paziņoja, ka "Dānija ir viena no nedaudzajām mūsdienās atlikušajām nenozīmīgajām Skandināvijas valstīm, kurai pieder kolosālas kolonijas un kas ļaunprātīgi izmantoja un iznīcināja šīs kolonijas, ko sauca par Grenlandi, iedzīvotājus".
Krievi par ASV valsts sekretāra Rubio runu konferencē, kas bija daudz samierinošāka pret Eiropu nekā pērna gada ASV viceprezidenta Džeimsa Deivida Vensa runa, atzīmēja vien to, ka viņš ne ar vārdu nav pieminējis Ukrainu. Savukārt par eiropiešu reakciju norādīja, lai arī Rubio pret viņiem izturas, cik labi vien spēj, tikmēr viņi vij sazvērestības pret Trampu.
Lai arī krievi par visa ļaunuma sakni ir pasludinājuši Eiropu un ir gatavi "konstruktīvam dialogam" ar Vašingtonu, tomēr propagandisti ar jaunu sparu ir atsākuši ASV kritizēšanu. Tā, piemēram, Solovjovs atkārtoti uzsvēra, ka Venecuēlas bijušā prezidenta Nikolasa Maduro nolaupīšana bija noziegums, tāpat viņš norādīja, ka ASV vēršanās pret Irānu ir prettiesiska, jo neesot nekāda loģiska izskaidrojuma, kādēļ Izraēlai drīkst būt kodolieroči, bet Irānai nē.
Savukārt Krievijas diktatora Vladimira Putina ārpolitikas padomieks Sergejs Karaganovs izteicās, ka "mums vienkārši jāsaprot, ka nomierināšana, acu pievēršana uz amerikāņu pastrādātajiem briesmīgajiem noziegumiem Latīņamerikā, lai cik ļoti mēs vēlētos ar viņiem normālas attiecības, nozīmē vienkārši atgriezties pie lielā amerikāņu rakstnieka [Džona Donna] teiktā: "Neprasi, kam skanēs zvans: tas skanēs tev"".
Vienlaikus Karaganovs pauda, ka "mūsu pienākums pret savu valsti, savu tautu un visu pasauli ir apturēt šo postu. To nekādā veidā nevar apturēt, kā esmu vairākkārt teicis, pastiprinot pastāvīgu kodolieroču ierobežošanu". Viņaprāt, tas būtu iespējams tikai pēc virknes preventīvu triecienu došanas pret galveno ļaunuma avotu, kas šobrīd esot Eiropas galvaspilsētas. Proti, ASV pastrādā "briesmīgus noziegumus Latīņamerikā", bet "galvenais ļaunuma avots" ir Eiropas galvaspilsētas.
Pēc visām šīm ideoloģiskajām piruetēm ir skaidrs, ka krievi negrasās klusēt par visu, kas notiek ASV ārpolitikā un nav viņiem pieņemams, piemēram, vēršanos pret Maskavas sabiedroto Irānu. Tajā pašā laikā, kamēr krieviem ir cerības, ka amerikāņi kara izbeigšanai drīzāk izdarīs spiedienu uz Ukrainu nekā uz Maskavu, par galveno ļaunuma asi ir un paliks Eiropa.
Kremlis ir ieinteresēts ASV un Eiropas pretstāvē, kur Maskava cieši ieņem ASV pozīcijas. Vienlaikus tas netraucē krieviem kritizēt Baltā nama ārpolitikas virzienus, kas viņiem ir nepieņemami. Tā teikt, Dievs ar Grenlandi, kā teica Putins, "tā nav mūsu lieta", taču pilnīgi kas cits ir ASV vēršanās pret Krievijas sabiedrotajiem Latīņamerikā un Tuvajos Austrumos.
Olimpiāde, Kaja Kallasa un Makrons
"Kāpēc mums vajadzīga spēcīga Eiropa? Mums tas vienkārši jāpasaka skaidri - mēs uzskatām ES par savu ienaidnieku, turklāt stratēģisku. Mēs esam ieinteresēti sadarbībā ar atsevišķām valstīm, mēs atzīsim tikai tās. Mums jāpasludina ES par teroristu organizāciju un terorisma sponsoru, jāpasludina visas ES amatpersonas un visas viņu struktūras par teroristiem. Kāpēc mums vajadzīga spēcīga Eiropa un spēcīgas Eiropas valstis? Es neredzu tam jēgu," acīmredzami oficiālo Maskavas nostāju artikulēja Solovjovs.
Naids pret Eiropu skaidrojams ar to, ka pašlaik tieši ES ir vienīgā nopietnā Ukrainas aizstāve, kas cita starpā iestājas nevis vispār par mieru, bet taisnīgu mieru. Tikai ES runā par to, ka agresoru nedrīkst atalgot ar teritoriāliem ieguvumiem, kamēr ASV nostāja drīzāk ir darījums, nevis starptautisko tiesību ievērošanu.
Līdz ar to krievi televīzijā translēja arī šādus draudus: "Mēs jūs visus iznīcināsim, ja mūsu prasības netiks izpildītas un jūs mēģināsiet iejaukties mūsu ļoti sarežģītajās attiecībās ar mūsu pašu slāvu pareizticīgo tautu. Mēs cīnāmies ar spoguli. Jums nav tiesību iejaukties mūsu strīdos, bet, ja jūs to darīsiet, mēs jūs briesmīgi iznīcināsim. Mēs jūs rūpīgi neizgriezīsim, veicot operācijas, kā tas notiek Ukrainā, neskatoties uz kliedzieniem, ka mēs esam kolosāli nežēlīgi. Meli, jūs, nelieši! Meli! Jūs, nacistu mantinieki, kas pārvērtāt savas zemes par "Juden Frei" pirms vācu ienākšanas".
Vislielāko krievu naidu savas nelokāmās Ukrainas aizstāvības dēļ ir iemantojusi Kaja Kallasa, kas tiek saukta par "analfabētisku, stulbu, nacistisku, pederastisku riebekli". Kremļa ideologiem savās dusmās pat nepietiek prāta saprast, ka "nacistisks" un "pederastisks" nu nekādi neiet kopā. Lai gan nozombētā krievu sabiedrība visticamāk šādu lamu vārdu savirknējumu uzņems ar izpratni, bez liekas iedziļināšanās.
Krieviem savs vārds bija sakāms arī par Milānas un Kortīnas d’Ampeco olimpiskajām spēlēm, kurā Krievija kā valsts nepiedalās. Tās bija vienas vienīgas žēlabas par slikto organizāciju, zelta medaļām, kas "salūztot", sportistiem transpersonām utt.
Tomēr, lai cik slikta arī krievu versijā nebūtu Starptautiskā olimpiskā komiteja, tomēr ar gandarījumu tika uztverts tās lēmums diskvalificēt ukraiņu skeletonistu Vladislavu Heraskeviču par viņa vēlmi godināt Ukrainas sportistus, kas gājuši bojā Krievijas pilna mēroga iebrukuma rezultātā. Heraskevičs vēlējas startēt ķiverē, uz kuras redzami Krievijas nogalinātie Ukrainas sportisti.
Krievi paziņoja, ka visi šie sportisti esot bijuši "nacisti", un tādēļ nožēlojama esot Heraskeviča vēlme startēt ar šādu ķiveri. Propagandisti klāstīja, ka, piemēram, kritušais hokejists Aleksejs Loginovs patiesībā cīnījās kā kaujinieks "nacistu" Azovas bataljonā, kas ir aizliegts Krievijā, ar segvārdu "Āfrika". Savukārt daiļslidotājs Dmitro Šarpars, kurš krita netālu no Bahmutas, krievu ieskatā esot Zelenska upuris, jo kā "lielgabalu gaļa" esot ticis mobilizēts".
Par vēl vienu krievu dezinformācijas upuri kļuva Francijas prezidents Emanuels Makrons. Krievi klāstīja, ka ASV publicētajos dzimumnoziedznieka Džefrija Epstīna failos esot norādes, ka Makrons ir homoseksuālists. Tas ir tīrs izdomājums, nekā tāda failos nav.
Kā redzams, Kremlis ne tikai Eiropu pasludina par ienaidnieci, bet to arī demonizē, lai krieviem radītu izjūtu, ka pašreizējais vēl tikai verbālais krusta karš ir teju svēta un civilizāciju glābjoša misija.
