Aiz propagandas priekškara: Kirila slavasdziesma Putinam un Ungārija "Sorosa varā"

Propagandisti turpināja savu sašutuma vētru par Izraēlas un ASV triecieniem pa Irānu un Libānu, īpaši slavējot Irānu par tās varonīgumu. Ungārijas vēlēšanu nedēļā propagandisti aktīvi slavēja līdzšinējo prokrievisko premjerministru Viktoru Orbānu, viņu dēvējot par teju vienīgo saprātīgo Eiropas politiķi.

Par aizvadītās nedēļas Kremļa propagandas vadmotīvu kļuva arī šādi Krievijas domes deputāta un Aizsardzības komitejas priekšsēdētāja pirmā vietnieka Alekseja Žuravļova vārdi: "Mūsu karš Ukrainā ir politisks. Šodien mums ir visas iespējas un līdzekļi, lai iznīcinātu ne tikai Ukrainu, bet arī visus tās rokaspuišus."

Pareizticīgo Lieldienas un svētā ziedošanās

Lieldienu noskaņās Kremļa propagandisti daudzināja krievu karavīru dziļo "ticību", kaut arī daudzi no viņiem Ukrainā ir pastrādājuši starptautiski pierādītus kara noziegumus. Karā neesot neviena ateista, un visi karojošie krievi frontē vienā rokā turot ieroci, bet otrā - svētos rakstus un ikonas, skandināja propagandisti.

Būtībā Krievijas politika gan vairāk atgādina karojošo islāmu, un tās "džihāds" ir vērsts ne tikai pret neticīgajiem, bet ikvienu citādi domājošo.

Krievijas patriarhs Kirils, iedvesmojoties no cariskās Krievijas piemēra, savā Lieldienu nakts dievkalpojumā veselu sadaļu veltīja Putina slavināšanai, īpaši pateicoties par to, ka viņš personīgi pavēlēja Tretjakova galerijai nodot divas slavenas vēsturiskas Dievmātes ikonas Krievijas Pareizticīgajai baznīcai.

Kā norādījuši vairāki mākslas vēsturnieki, šo ikonu, kuru kultūrvēsturiskā nozīme ir pielīdzināma slavenajai Leonardo da Vinči "Džokondai", pārvietošana no muzeja telpām uz baznīcu var tām nodarīt nelabojamus bojājumus. Lieki teikt, ka no Tretjakova galerijas puses nekādi oficiāli iebildumi vai bažas paustas netika.

"Kā mūsu valsts prezidents jūs jau esat paveicis daudz, kas neapšaubāmi ieies vēsturē kā mūsu tēvzemei svarīgi labie darbi. Ir atgrieztas Krievijas zemes lielās svētās relikvijas, relikvijas, kuru priekšā lūdzās mūsu pareizticīgo tautas paaudzes, kuru priekšā lūdzās komandieri grūtu kauju priekšvakarā, kuru priekšā lūdzās cari, dievbijīgie kņazi un mūsu pareizticīgie. Tāpēc šo svēto relikviju atgriešana, pateicoties jūsu iniciatīvai un jūsu vadībai, ir patiesi vēsturisks notikums. Ar jūsu vārdu mūsu valsts vēsturē daudz kas tiks saistīts, bet šie notikumi tiks pieminēti ne tikai Krievijas valsts, bet arī Krievijas Pareizticīgās baznīcas annālēs," Putinu slavēja Kirils.

Šie slavinājumi daudz vairāk atbilst veltījumam kādam monarham, nevis 21. gadsimta sekulāras valsts vadītājam.

"Kopš 2022. gada visā valstī ir parādījušās jaunas baznīcas, lai pieminētu ne tikai Otrā pasaules kara upurus, bet arī Ukrainā kritušos Krievijas karavīrus. No mošejām, kas godina "speciālās militārās operācijas kritušos varoņus", līdz pazemes kapelām aktīvajās kara zonās. Krievija būvē baznīcas, mošejas un pat pazemes kapelas, lai pārliecinātu tautu, ka iebrukums Ukrainā ir svēts," raksta opozīcijas laikraksts "Meduza".

Politologs Ivars Ijabs intervijā LETA norāda, ka Krievijas pareizticīgā baznīca jau kopš kara sākuma ir kļuvusi par Putina administrācijas Reliģisko lietu departamentu. Faktiski Kirila uzdevums ir ideoloģiski palīdzēt mobilizēt tautu "svētajam karam" un kliedēt jebkādas šaubas par kara taisnīgumu.

Kirils, kā to jau 2024. gadā aprakstīja domnīca "Reuters Institute", ir vairākkārtīgi uzsvēris, ka karavīri, kas mirst kaujā, veic svētu darbību, kas ir līdzvērtīga reliģiskam upurim, un šāda nāve attaisno grēkus.

Kirils arī paplašināja aicinājumu upurēties, mudinot visus Krievijas iedzīvotājus uz sava veida "garīgu mobilizāciju". Viņš iestājas par plašu militārpersonu atbalstu, norādot, ka upurēšanās nav tikai karavīru atbildība, bet gan kolektīvs nacionāls pienākums.

"Šī reliģisko un kara robežu sapludināšana vēl vairāk parāda baznīcas lomu Kremļa militarizācijas kursa atbalstīšanā," raksta domnīca.

Tikmēr Baltkrievijas televīzija pirmdienas rītā demonstrēja garu sižetu ar nosaukumu "Nekā svēta", kur sūrojās, ka Latvijā neviens neesot pareizticīgos apsveicis Lieldienās. Tūdaļ sekoja vēl viens sižets par to, cik labi dzīvo ierēdņi Latvijā un cik viņiem ir lielas algas un prēmijas.

Ungārija esot "Sorosa varā"

Runājot par Ungārijas vēlēšanām, krievu propagandisti sludināja, ka Ukrainas drošības dienestu aģenti ar naudu palīdzot Ungārijas opozīcijai un cenšoties ietekmēt vēlēšanas. Viņi apgalvoja, ka Kijivai Orbāna nomaiņa esot daudz vairāk nepieciešama nekā pašai ungāru opozīcijai, jo no tā esot atkarīga Eiropas Savienības palīdzība Ukrainai.

"Ungārijas jaunais sākums sūta spēcīgu vēstījumu citām valstīm. Neapšaubāmi, lielākais zaudētājs vēlēšanās ir Vladimira Putina Krievija, kas steigā bija piesaistījusi Kremļa ietekmīgo līderi Sergeju Kirijenko un "politisko tehnologu" komandu, lai palīdzētu Orbānam," pēc opozīcijas partijas "Tisza" pārliecinošās uzvaras svētdien notikušajās vēlēšanās raksta domnīca "The Conversation".

Tās ieskatā Ungārijas vēlēšanas ir noraidījušas to, ko krievu opozīcijas žurnālists un vairāku grāmatu autors Mihails Zigars dēvē par "globālās politikas putinizāciju".

Pirmdienas rīta ziņās, vēstot par Ungārijas vēlēšanu rezultātiem, līdztekus faktam par Orbāna zaudējumu vienīgais izskanējušais komentārs bija atsauce uz amerikāņu multimiljardieri Īlonu Masku, kurš sociālajā tīklā "X" ierakstīja, ka "Ungārijā varu ir pārņēmuši finansista Džordža Sorosa fondi".

Tikmēr Putina neoficiālais sūtnis Vašingtonā Kirils Dmitrijevs sociālajā tīklā "X" ierakstīja: "Tas tikai paātrinās ES sabrukumu. Pārbaudiet pēc 4 mēnešiem, vai man ir taisnība."

Savukārt Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Krievija cer saglabāt labas attiecības ar Ungāriju, un atzina, ka Ungārijas tauta ir izdarījusi savu izvēli un Krievija to respektē. Peskovs piebilda, ka Krievija gaidīs, ko darīs vēlēšanās uzvarējušās opozīcijas partijas "Tisza" līdera Pētera Maģara valdība, piebilstot, ka Kremlis neuzskata, ka vēlēšanas ietekmēs Krievijas un Ukrainas konfliktu.

Vadošie Rietumu mediji un ziņu aģentūras atzīmē, ka vēlēšanu rezultāti ir "satriecošs trieciens Orbānam, kurš ir gan ASV prezidenta Donalda Trampa, gan Krievijas prezidenta Vladimira Putina sabiedrotais".

Jāuzsver, ka Maģara kustība ir naidīga pret Krieviju. Cilvēki viņa mītiņos ir pārņēmuši 1956. gada Ungārijas revolūcijas saukli "krievi, ejiet mājās", kas vēlēšanu periodā bija pastāvīgi dzirdams gan politiskos mītiņos, gan vienkārši uz ielas.

Līdztekus Kremlim mediji kā Ungārijas vēlēšanu zaudētājus min arī Donaldu Trampu un ASV viceprezidentu Džeimsu Deividu Vensu, kurš priekšvēlēšanu nedēļā bija ieradies Budapeštā, lai atbalstītu Orbānu, kā arī Eiropas labējās partijas un konservatīvās domnīcas.

Lieliskā Irāna

Izraēlas, ASV un Irānas karā uzvarētāja neapšaubāmi ir Irāna, turpināja sludināt krievu propagandisti. Lai gan līdzīgi izsakās arī daudzi Rietumu analītiķi, norādot, ka pašlaik Irānai ir vairāk trumpju rokās nekā pirms kara, lielā atšķirība ir tā, ka neviens Rietumos nesajūsminās par Irānas režīmu, kamēr krievi to slavē pilnā sparā.

"Šī valsts neuzbrūk dzīvojamajiem rajoniem, neveic teroristu uzbrukumus, neiznīcina reliģiskās institūcijas, neuzbrūk bērnu iestādēm, bet gan veic tikai kalibrētus un precīzus triecienus enerģētikas objektiem, militārajām bāzēm un lidlaukiem. Lai gan, protams, ja viņi to būtu gribējuši, viņi būtu varējuši sarīkot elli zemes virsū. Valsts, kas pastāvīgi kliedz par to, ka ir izredzēta, sāk militāras darbības, nogalinot simt sešdesmit bērnus," tā propagandisti salīdzina "labo" Irānu un "slikto" Izraēlu.

Irānas karš Kremlim nes ne tikai ekonomiskos, bet arī ideoloģiskos ieguvumus. Vispirms jau agresijā, starptautisko normu pārkāpšanā un kara noziegumos apsūdzētā Krievija beidzot var leģitīmi apsūdzēt tādos pašos pārkāpumos citu valsti, turklāt nevis ko marginālu, bet Rietumu pasaules lielāko demokrātiju - ASV. Tā neapšaubāmi ir Maskavai liela ideoloģiska uzvara.

Par Kremļa propagandistu lielāko varoni ir kļuvis ASV propagandists Takers Karlsons, kurš visai asi kritizē Donaldu Trampu. Respektīvi, krievi savas agresīvās uzvedības leģitimitāti meklē ASV karā pret Irānu, kurš no starptautisko tiesību viedokļa ir visai apšaubāms.

Tā Maskavai ir arī iespēja "pierādīt", ka demokrātiskie Rietumi rīkojas daudz sliktāk par Irānas režīmu, un tādējādi attaisnot autoritārismu.

"Cik "bučas" [atsauce uz Ukrainas pilsētu Buču, kur krievu karavīri veica masveida civiliedzīvotāju slaktiņu] jau ir notikušas Gazas joslā un Libānā? Tikai šodien pilnīgi nepieredzētas bombardēšanas kampaņas rezultātā jau ir gājuši bojā vairāk nekā simts cilvēku. Iepriekš tika nogalināti vairāki tūkstoši. Bombardēšana bija pilnīgi neselektīva; viņi gandrīz nogalināja Beļģijas ārlietu ministru. Varbūt pasaule sāks uzdot jautājumus: kas deva Izraēlai tiesības iznīcināt civiliedzīvotājus valstī, kas ir ANO dalībvalsts - Libānā - un nav teroristu valsts? Un kas deva Izraēlas valstij tiesības iznīcināt sinagogu Teherānā?" tieši šādi putinisti pasniedz notiekošo Tuvajos Austrumos.