Rīgā par vairāk nekā 115 tūkstošiem pārdod vēsturisku dzelzceļa staciju. FOTO

Pēdējos gados “Latvijas dzelzceļš” izpārdod savus par nevajadzīgiem kļuvušos īpašumus, tostarp arī vairākas stacijas. Nu pienākusi kārta stacijas ēkai galvaspilsētā – Brasai. Līdz ar stacijas ēku tiek pārdots arī pasažieru paviljons un vecais tualetes namiņš.

Dzelzceļš kopš 1872. gada

Dzelzceļš Brasas apkaimē parādījās 1872. gadā, kad Rīgas—Dinaburgas (Daugavpils) dzelzceļa sabiedrība uzbūvēja Mīlgrāvja dzelzceļu, kas 1894. gadā pārgāja valsts īpašumā.

Līnijas pagarināšanas plānus izjauca Pirmais pasaules karš, un tikai 1929. gadā uzsāka līnijas turpinājuma izbūvi līdz Rūjienai. Būvi aizkavēja Lielā depresija, un tikai 1933. gada 26. oktobrī līnija sasniedza Carnikavu. 1934. gadā, pēc trīs gadus ilgiem darbiem, atklāja dzelzceļa tiltu pāri Gaujai, un līnija sasniedza Saulkrastus, vēlāk arī Limbažus. Bet līnijas turpinājumu līdz Rūjienai atklāja 1937. gada decembrī. 1957. gadā elektrificēja posmu Rīga-Mangaļi, nākamajā gadā elektrifikāciju pabeidza līdz Saulkrastiem. 1971. gadā elektrificēja posmu Saulkrasti-Zvejniekciems, bet  1991.gadā posmu no Zvejniekciema līdz Skultei.

Pirms 30 gadiem, 1996. gadā, slēdza pasažieru satiksmi uz Rūjienu, bet 1999. gadā uz Limbažiem. 2005. gadā sliežu ceļš Ipiķi (Igaunijas robeža)-Skulte tika demontēts.

Ar vilcienu uz basketbola meistarsacīkstēm

Līdz ar līnijas uz Mangaļiem uzbūvēšanu tagadējā Brasā uzbūvēja Kara hospitāļa pasažieru platformu, bet kad 1903. gadā uzbūvēja dzelzceļa atzaru uz pilsētas elevatoru Andrejsalā pasažieru platforma, kas bija nosaukta līdzās esošā hospitāļa vārdā, kļuva par staciju, kas galvenokārt apkalpoja preču vilcienus, kas pārvadāja kravas no Rīgas ostas. Lai kravas vilcienu satiksme būtu raitāka, 1907. gadā uzbūvēja savienojumu ar Ķeizarmeža staciju (tagadējo Čiekurkalnu). Tagad pārdošanā izliktā stacijas ēka uzbūvēta 1903. gadā, un nu vairs pasažieru vajadzībām netiek izmantota.

1919. gadā staciju pārdēvēja par Braslu, bet 1938. gadā par Brasu. 1937. gadā netālu no stacijas uzbūvēja 2. Eiropas basketbola meistarsacīkšu sporta halli (tagadējā adrese - Starta iela 5F). Nacistu okupācijas laikā stacijas nosaukums bija “Rīgas sporthalle”. Tomēr, kā liecina tā laika prese, šis nosaukums īpaši neiedzīvojās. Piemēram, 1942. gadā pat laikraksts “Dzelzceļa Vēstnesis”, kas bija nozares oficiālais izdevums, šo staciju dēvēja Brasas vārdā. Acīmredzot, sporthalles vārds stacijai tikai piešķirts tādēļ, ka vārds “sporthalle” vāciešiem bija vieglāk izrunājams nekā “Brasa”. 

1957. gada 20. jūlijā Brasā pieturēja pirmais elektrovilciens (pēc elektrifikācijas pie Brasas tika uzbūvēts ceļa pārvads (Brasas tilts) Mežaparka tramvaja līnijas vajadzībām).

Brasas raduraksti

Brasas apkaimes vārds radies no Brasas stacijas nosaukuma. Nosaukuma izcelsmei ir vairākas versijas. Tas var būt saglabājies no Mazās Jumpravmuižas zemnieka Mārtiņa Brasas vārda, kurš 18. gadsimta deviņdesmitajos gados nomāja krogu tagadējā Gaujas ielā pie Čiekurkalna ūdens torņa. Vairākos 19./20. gadsimta mijas sākuma plānos redzams arī, ka netālu no Čiekurkalna ūdenstorņa atradušās mežsarga mājas “Brasas”.

Cits pieņēmums pauž, ka tagadējās Brasas stacijas apkaimē, izveidoja braslu pār grāvi, kas savienoja Dzirnavupīti un Šmerļa upīti, kas deva vārdu apkaimes apzīmēšanai. Grāvis šķērsojis tagadējo Brīvības ielu un līdzās Klijānu ielai tecējis ziemeļu virzienā līdz Miera ielas galam, kur grāvis strauji pagriezies uz dienvidiem. Domājams, ka brasls pāri grāvim bijis tagadējās Miera ielas apkaimē pie dzelzceļa.

Trolejbuss un tramvajs

Brasas stacija bija izveidota uz Mangaļu līnijas, lai varētu kursēt kravas vilcieni uz Rīgas ostu (tādēļ arī tika izveidots savienojums ne tikai ar Rīgas centrālo staciju, bet arī Čiekurkalnu).

Interesanti, ka šis dzelzceļš radīja arī neērtības pilsētas tramvaja pasažieriem, jo 11. tramvajs normāli uz Mežaparku sāka kursēt tikai 1957. gadā, kad uzbūvēja Brasas tiltu. Pirms tam tiem, kas brauca uz Mežaparku, nācās Brasā no tramvaja izkāpt, kājām pāriet dzelzceļa sliedēm un pārsēsties jau citā tramvajā, kas brauca uz Mežaparku.

Brasas stacijas vēstures līkloči:

Starpkaru Latvijā gan dažus gadus izveidoja pārbrauktuvi ar tramvaja sliedēm, kuras šķērsoja dzelzceļu, bet tas apdraudēja satiksmes drošību. Piemēram, 1929. gadā Mežaparka tramvajs sadūrās ar dzelzceļa drezīnu un pēc kāda laika tramvaja kustību pāri pārbrauktuvei atkal slēdza.

Tāpat Brasa saistās arī ar trolejbusu satiksmi, jo 1947. gadā pirmā (mācību) trolejbusa līnija tika ierīkota no tramvaju depo pie Gaisa tilta, kur toreiz bija novietoti arī pirmie divi Rīgas trolejbusi, pa Klijānu ielu līdz Brasas stacijai.

Nu un, protams, Brasas vēsturisko auru ietekmējis arī stacijai līdzās 1907. gadā uzceltais, pirms septiņiem gadiem slēgtais Rīgas (Brasas) Termiņcietums. Bet tas jau cits stāsts.