Kaņiera ezerā biedējoši skati - noslāpis liels daudzums zivju. Vai ir pamats satraukties? 

Dabas aizsardzības speciālisti skaidro, ka tas ir dabīgs process, šīs ūdenskrātuves specifika un tā notiekot.

Daudz viedokļu

“Kas Jauns Avīze” sazinājās ar sociālajos tīklos ievietotā video autori un noskaidroja, ka bojā gājušās zivis ezerā filmētas februāra pēdējā dienā. “Es tur biju sestdien, tad arī nofilmēju. Skats briesmīgs, visur beigtas zivis. Gar krastu, uz ledus, ezerā. Ezers pilns ar beigtām zivīm! Neredzēju nevienu dzīvu zivtiņu,” informēja aculieciniece.

Pie šī video bija arī ļoti daudz komentāru. Cilvēki rakstīja: “Zivis nosmaka. Senākos laikos pie ezeriem dzīvojošie cilvēki regulāri lauza ledu, lai zivīm būtu skābeklis. Bieži āliņģos ielika zarainu koku, kuru gāja kustināt un tā deva papildus gaisa pieplūdi.” “Nu žēl, bet daba visu saliek savās vietās, kā tam jābūt.” “Nestāstiet, ka tas viss ir no sala. Ir bijušas bargākas ziemas, un nekas nav noticis ar Kaņiera ezeru.”

Ko saka apsaimniekotājs

Dabas aizsardzības pārvalde 2025. maijā izsludināja nomas tiesību izsoli ar mērķi izvēlēties jaunu Kaņiera ezera apsaimniekotāju, kas spēj nodrošināt ezera ekosistēmas saglabāšanu un attīstību. Par izsoles uzvarētāju un ezera ilgtermiņa apsaimniekotāju kļuva vides risinājumu uzņēmums “Ecosoul”, kura specializācija ir bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, pētniecība un ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana.

“Kas Jauns Avīze” lūdza komentēt situāciju ar noslāpušajām zivīm – proti, vai šāds bojā gājušo zivju apjoms ir uzskatāms par normālu parādību, ņemot vērā, ka ezerā arī iepriekš ir konstatēta zivju slāpšana?

“Kaņiera ezers ir sekls, lagūnas tipa ezers. Bargākās ziemās, kā šī, biezā ledus un sniega sega ierobežo skābekļa piekļuvi ūdenim, kā rezultātā notiek dabisks process – zivju slāpšana. Šo efektu vēl vairāk pastiprina ezerā ieplūstošie sērūdeņi, kas samazina skābekļa daudzumu ūdenī. Neskatoties uz to, ekosistēma pēc šādām ziemām atjaunojas,” skaidro uzņēmuma “Ecosoul” komunikācijas speciāliste Līga Ansone.

Vai uzņēmumam šādās situācijās bija pienākums veikt kādus pasākumus slāpšanas mazināšanai? “Nē, mūsu pienākumi to neparedz,” saka Līga Ansone. “Jāņem vērā, ka Kaņieris ir ļoti liela ūdenstilpe, kur ziemas laikā praktiski nav iespējams veikt jēgpilnus pasākumus, kas būtiski ietekmētu kopējo situāciju. Ilgtermiņā nozīmīgākais faktors zivju labākai pārziemošanai būtu augstāks ūdens līmenis ezerā, pret ko vēsturiski ir iebildumi ezera tuvumā dzīvojošajiem. Ezera optimālais ūdens līmenis ir noteikts Ķemeru Nacionālā parka dabas aizsardzības plānā, un to regulē Dabas aizsardzības pārvalde.”

Dabas sargi saka: tā var būt

Līdzīgs viedoklis ir arī Dabas aizsardzības pārvaldei. Komunikācijas un dabas izglītības departamenta Komunikācijas un dizaina nodaļas vadītāja Ilze Reinika “Kas Jauns Avīzi” informēja, ka zivju slāpšana Kaņiera ezerā ir novērota arī iepriekš: “Tā atkārtojas bargās ziemās, kad seklo ezeru sedz biezs ledus slānis. Turklāt Kaņiera ezerā izplūst sērūdeņi, kas vēl vairāk samazina jau tā nelielo skābekļa apjomu ūdenī. Ņemot vērā šos apstākļus, iespēju, kas dotu vērā ņemamus uzlabojumus, nav. Senāk ir notikuši mēģinājumi ezerā veidot āliņģus un sūknēt skābekli, taču šādu pasākumu ietekme ir ļoti lokāla, prasa lielus resursus, tostarp 24 stundu uzraudzību, un ietekme uz kopējo situāciju ezerā, ņemot vērā tā platību, joprojām ir vērtējama kā nenozīmīga. Jebkādas izmaiņas ezera ūdens līmenī pašreizējā brīdī varētu situāciju tikai pasliktināt. Lai arī šādās ziemās ietekme uz ezera zivju resursiem ir neizbēgama, līdz šim pat visbargākās ziemas nekad nav zivis ezerā iznīcinājušas pilnībā.”

Savākt vai nesavākt?

“Ecosoul” komunikācijas speciāliste Līga Ansone uz jautājumu – vai un kā tiks veikta bojā gājušo zivju savākšana un utilizācija – skaidro, ka bojā gājušo zivju savākšana netiks organizēta: “Tam nav ne praktiska, ne ekoloģiska pamata. Zivju slāpšana ir dabisks process, kas periodiski notiek seklās ūdenstilpēs. Tas nozīmē, ka noslāpušās zivis nekļūst par atkritumiem, bet gan par daļu no ekosistēmas aprites – tās iekļaujas atpakaļ barības ķēdē un kļūst par barības resursu citām sugām. Piemēram, agrā pavasarī bojā gājušās zivis aktīvi izmanto zivjēdāji putni, kā arī plēsīgie zīdītāji. Daļa zivju paliek ūdenī, kur tās noārda mikroorganismi, baktērijas un bezmugurkaulnieki. Šajā procesā barības vielas atgriežas ūdens vidē un vēlāk tiek izmantotas augu un bentosa augšanā, kas savukārt kalpo par pamatu nākamajām barības ķēdes pakāpēm. Šāda cikliska dinamika ir raksturīga dabiskām, maz regulētām ekosistēmām, un iejaukšanās šajā procesā nav nepieciešama.” Kā interesantu faktu viņa minēja to, ka, piemēram, Ziemeļamerikā dabiskajās lašu nārsta vietās mātes iet bojā neilgi pēc nārstošanas. Rietumu kolonizatori, konstatējot šo faktu, izķēra zivju mātītes pēc nārsta ar domu, ka tās tāpat ies bojā, tāpēc nebūs skāde, ja tās izķers. Šīs darbības rezultātā strauji un kritiski saruka zivju mazuļu izdzīvošana un attīstība, jo izrādījās, ka uz beigto lašu ķermeņiem attīstījās zivju mazuļu barības bāze – sīkie ūdensorganismi. Amerikas pamatiedzīvotāji nekad masveidā neizķēra lašu mātes pēc nārsta, jo viņi zināja, ka pastāv šāda saistība starp mirušajām zivīm un to mazuļiem.

“Latvijas teritorijā ūdens aerācija kā lieta, ko darīt bargās, garās ziemās, parādījās tikai līdz ar lielām zivju audzētavām, jo tajās zivju slāpšanai ir negatīva ietekme uz cilvēku saimniecisko darbību. Dabiskās vidēs senlatvieši nelauza āliņģus zivīm,” skaidroja Līga Ansone.

Pašvaldība risina

Tikmēr Valsts vides dienests “Kas Jauns Avīzei” norādīja, ka šādos gadījumos zivju savākšanas organizēšanu nodrošina pašvaldība. Tukuma novada pašvaldības vides pārvaldības speciālists Roberts Šiliņš arī skaidro, ka zivju slāpšana šādos ezeros ir dabisks process, kas laiku pa laikam aukstās ziemās notiek šādos seklos ezeros. Kaņierī to īpaši veicina sēravotu aktivitāte.

Kaņiera ezera tiesiskais valdītājs ir Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), un jautājumu par noslāpušo zivju vākšanu šobrīd risina Lapmežciema pagastu pārvalde kopā ar DAP, informēja Tukuma novada pašvaldībā.